Dzīve Trīsvienības dievišķās dejas plūsmā. Ieskats Ričarda Rora jaunākajā grāmatā "The Divine Dance" | 1. daļa
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Savas pārdomas par šo darbu - Latvijā plaši pazīstamā autora, franciskāņa Ričarda Rora - jaunāko grāmatu "The Divine Dance" (Dievišķā deja), kas ir kopdarbs ar kādu Amerikā plašāk pazīstamu autoru Maiku Morelu (Mike Morell) sākšu ar to, ka šis būs tikai neliels ievada ieskats šajā lieliskajā darbā, tādēļ arī virsrakstā lasāms "1. daļa". Grāmata nav ļoti apjomīga lappušu, bet gan ļoti, ļoti ietilpīga satura ziņā - šobrīd esmu izlasījis vien ceturto daļu no šī darba, taču jau atzīmes un piezīmes ir teju vai pie katras rindkopas. Jāsaka - visas tikai pozitīvā nozīmē! "The Divine Dance" - apvāka zeltaini mirdzošais noformējums jau pats par sevi uzrunā topošo grāmatas lasītāju, kā arī sniedz vēstījumu, ka jūsu priekšā ir saikne ar ikonu un spožs pamudinājums iesaistīties Trīsvienības dievišķās dejas mūsu cilvēcisko dzīvi transformējošajā plūsmā.
Jā, es patiesi vispirms gribu uzrakstīt to, ka šajā gadījumā grāmatas vizuālais noformējums ir izdevies ļoti uzrunājošs un, šķiet, manuprāt, ārkārtīgi augstvērtīgs - gan zeltaini mirdzošais apvāks, gan arī vāku iekšējais pilnkrāsu attēls. Domāju, ka šeit arī jāatklāj tas, ka grāmatas noformējumā izmantots motīvs no teksta galvenā vadmotīva - 14./15. gs. krievu pareizticīgā ikonogrāfa Andreja Rubļova, šķiet, pazīstamākās ikonas "Ābrahāma viesmīlība" jeb - vienkārši "Trīsvienība".
Par grāmatas saturisko kvalitāti, tās aptvertajiem garīgajiem dziļumiem un plašumiem, tās spēju patiesi mainīt cilvēku dzīves un attiecības ar Dievu, ja atsaucamies Viņa aicinājumam iekļauties "Trīsvienības dievišķās dejas cilvēcisko dzīvi transformējošajā plūsmā," kā es to aprakstīju jau iepriekš, grāmatas pirmajās lappusēs ir lasāmi divdesmit četri pasaulē pazīstamu blogeru, rakstnieku, domātāju un garīgās dzīves pārstāvju izteikumi par šo tēva Ričarda jaunāko darbu "The Divine Dance" (Dievišķā deja), kas ir tapis, R. Roram sadarbojoties ar citu kontemplatīvās un meditatīvās dzīves veicinātāju, autoru un rakstnieku, plašāk Amerikā pazīstamo Maiku Morelu (Mike Morell).
Starp šiem viedokļa līderiem ir Bono no grupas U2, protestantu mācītāja Nadja Bolca-Vēbere, jezuītu tēvs Džeimss Mārtins (Latvijā izdots un pazīstams viņa darbs "Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā"), kristīgā misticisma izzinātājs, rakstnieks Karls Makkolmans, kā arī blogeris un rakstnieks Brendans Robertsons, kurš pērngad Amerikā debitēja ar darbu "Nomad: A Spirituality for Travelling Light" (Klejotājs: Neapgrūtināts garīgais ceļojums) un daudzi citi, tiesa gan, Latvijā mazāk zināmi un mazpazīstami viedokļu līderi garīgajā izaugsmē un personības pilnveidē.
Tā kā grāmata ir par un ap Trīsvienības dievišķo deju, kas transformē cilvēka dzīvi, kad iesaistāmies šīs dejas plūsmā, ne velti Ričards Rors (vai kāds no viņa redaktoriem!) ir izvēlējies atbilstošu grāmatas priekšvārda sarakstītāju. Tas ir mums Latvijā labi pazīstamais bestsellera "Būda" (The Shack) autors Viljams Pols Jangs. Tie, kuri ir lasījuši "Būdu", šajā brīdī spēj savilkt paralēles starp šiem abiem - jā, patiešām, šajos abos darbos galvenais akcents ir uz Dieva Trīsvienību, mūsu dzīvi šīs Trīsvienības ietvarā, mūsu attiecībām ar Dievu caur šo Trīsvienības dejas prizmu. Jangs "The Divine Dance" priekšvārdā izsakās satricinoši spēcīgi un skaidri pavēstīdams, kāds ir šīs grāmatas galvenais vēstījums, sakot:
""The Divine Dance", līdz ar citām pieaugošām balsīm, ir [vēstījums] par Impērijas sagrāvi, tā vietā svinot Attiecības. Šeit ir [ieraugāma] inteliģentu mistiķu kopiena, kura ir pieņēmusi šo uzaicinājumu dalībai galda sadraudzībā, atgādinot mums, ka arī mēs, ikviens, esam saņēmuši ielūgumu. Ričards Rors un Maiks Morels ir divas no šīm balsīm, aicinot mūs uz priekšu un ielūdzot mūs aktīvi izmainīt to, kam mēs ļaujam ieplūst mūsu sirdīs, mudinot mūs apzināti pieņemt dalību šajā dievišķajā dejā, mīlēt un būt mīlētiem."
Jau pieminēju, ka grāmatas centrālais tēls ir Rubļova ikona "Trīsvienība", šīs lieliskās izvēles par grāmatas vadmotīvu pamatojums ir lasāms grāmatas autora ievadvārdos, ar kuriem viņš pavēsta daļēji it kā jau zināmo, tomēr vienmēr no jauna aicinošo šīs ikonas nozīmes stāstu. Dievs ir plūsma, radikālas attiecības, perfekta komūnija (sadraudzība) starp Trijiem - mīlestības apļa deja. Un šajā dejā esam aicināti radikāli iesaistīties arī mēs, ikkatrs no Viņa radībām, cilvēkiem.
Rubļova Trīsvienības ikona tās ieraudzītājam, skatītājam izgaismo divas būtiskas lietas, sajūtas, kuras piedzīvot un apzināties: to, kas ir pāri mums, mūsu uztverei un tomēr, ka tā [Trīsvienība] kā komūnija, kā sadraudzība pastāv mūsu vidū, starp mums.
Grāmatā ir sniegts arī šīs ikonas vispārējs teoloģisks skaidrojums, tostarp, krāsu simboliskā nozīme. Laba un aktuāla lieta tiem, kuri nav tik pazīstami ar ikonu teoloģisko un simbolisko nozīmi, resp., šī grāmata, manuprāt, varētu būt saprotama arī tādiem lasītājiem, kuri nav tik ļoti "sagatavoti" teoloģiskajā domā, bet kuriem tomēr ir interese par savas garīgās dzīves izaugsmes veicināšanu un attiecību ar Dievu padziļināšanu. Starp citu, runājot par šo ikonu, tās atdarinājums atrodas arīdzan uz mana rakstāmgalda, acu priekšā, lai nemitīgi atgādinātu, līdzīgi, kā saka grāmatas autors:
"Vēlos, lai jūs paturat šo attēlu sevī, kad lasāt šo grāmatu. Es aicinu jūs atpazīt, ka šis Galds nav rezervēts ekskluzīvi šiem Trim [Trīsvienībai], pie tā vietas pietiek četriem, resp., arī tev, tas kurš uzlūko šo ikonu, tāpat kā dievišķās dejas aplis nav aizslēgts aplis, mēs visi esam tajā ieaicināti. Visa radība ir ieaicināta. [..] Pat šai Triju Pilnībai [Trīsvienībai] nav tīkami baudīt maltīti vienatnē. Šī ikona cilvēcei kalpo kā ielūgums, uzaicinājums nākt un ņemt dalību pie dievišķā galda. Šis ir, iespējams, pirmais motīvs, kas kalpo mums par atbildi uz jautājumu, ko mēs dēvējam par "pestīšanu" [..] ņemt dalību galda sadraudzībā - kā šī dievišķā banketa dalībniekam un partnerim Dieva mūžīgajā mīlestības un komūnijas, sadraudzības dejā."
Šī grāmata nepavēstīs neko ārkārtīgi jaunu tiem, kuri jau ir pazīstami ar šo Trīsvienības dievišķās dejas cilvēka dzīvi transformējošo plūsmu; šeit nav nekā jauna tiem, kuri nebaidās pieņemt jaunus, aizvien pieņemošākus un plašāku lietu, notikumu un cilvēku loku iekļaujošākus, pasaules skatījumus.
Rora un Morela kopdarbs "The Divine Dance" ir stāsts par plašākas domāšanas veicinošu paradigmu un tās ienākšanas nepieciešamību mūsdienu pasaulē.
Kā piebilst autori, "vēsture ilgi ir operējusi ar statisku un imperiālu Dieva tēlu - Dievu kā Augstāko Monarhu, kurš vairāk dzīvo spožā izolācijā tālu prom no cilvēces." Tādējādi ir nepieciešama šī jaunā paradigma, vecā skatījuma nomaiņa, bet nevis tīri mehāniski, sakot un pasludinot, ka "tagad ticēsim un dzīvosim šādā redzējumā", bet to ārkārtīgi iekļaujoši un dievišķā mīlestībā izskaidrojot, aicinot paplašināt sava redzējuma robežas, ka Dievs kopš nākšanas miesā Jēzus veidolā ir savādāks - iekļaujošs, pieņemošs, mīlošs - kā Tēvs ikvienam, pat visnoskrandušākajam pazudušajam dēlam vai visatstumtākajam jebkuras sabiedrības grupas loceklim.
Es ļoti ceru, ka šī grāmata kādā tuvākā, ne pārāk tālā nākotnē iznāks arī latviešu valodā. Es ceru tādēļ, ka jo es vairāk lūkojos uz šo tekstu, uz šīm atzīmētajām rindkopām, par kuru saturu es esmu ļoti pateicīgs autoriem, es saprotu, ka apskatos es varu pievērsties vien pavisam niecīgai daļai no šiem dziļumiem un plašumiem. Daudzus, kuri nav saistīti ar teoloģiju un kristietību, bieži vien samulsina t.s. Dieva Trīsvienības mācība, doktrīna, jo "Kā tas ir, ka Dievs ir Viens, tai pat laikā Trīs un tomēr Viens?" Protams, teoloģijā ir sarakstīti neskaitāmi sējumi ar šī dogmata skaidrojumu, tomēr tie ikdienišķajam cilvēkam nav aktuāli un viegli saprotami.
Ričards Rors ar šo savu jaunāko darbu ikvienam lasītājam detalizēti izskaidro Trīsvienības mācību Dieva iekļaujošās mīlestības dejas valodā.
Lasot šo darbu un lūkojoties "Trīsvienības" ikonā, tās zeltainais mirdzums atstaro kaut ko no Dievišķās dejas klātbūtnes cilvēka dzīvē; Rora "The Divine Dance" lasītājam palīdz atjaunot pārrauto saikni ar Dievu tādā patiesībā un mīlestībā, kādā Dievs ar mums komunicē kopš Savas piedzimšanas miesā Jēzū Kristū. Mūsdienu pasaulē ļoti būtiska ir šāda "saucēja balss", kāda tā ir tēvam Ričardam, jo patiešām daudzi ir aizmirsuši (kas ir novedis pie dzīves garīgā tuksnesī!), ka esam uzaicināti piedalīties Dieva banketā un būt šie Viņa Trīsvienības dievišķās dejas līdzdalībnieki, lai caur šo apziņu transformētu savas un apkārtējo līdzcilvēku dzīves.