Kā izbaudīt un novērtēt mūsu dzīvei atvēlēto laiku...

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis;  Photo by Alexandar Todov on Unsplash

Kā jau noprotat, mani aizrauj visas grāmatas, kur uz vāka vēstīts, ka tā ir saistīta ar laiku, dzīvi, mirstīgumu... Protams, šeit es nedaudz ar ironiju, taču, jā, nenoliedzami - Olivera Bērkmena grāmata "4000 nedēļu. Laika pārvaldība mirstīgajiem" manā redzeslokā bija jau pasen, tikai vienmēr tā sagadījās, ka citām grāmatām bija priekšroka. Tad nu nesen iegādājos šo grāmatu un pavisam svaigi izlasīju. Nenāca miegs, kā jau tas mēdz ar mani gadīties, pieķēros plkst. 2 naktī un 6 pret rīta gaismu pabeidzu. Bija jāceļas un jāgatavojas uz darbu, nevarēju aprakstu uzrakstīt uzreiz, kā saka, "uz karstām oglēm", taču rakstu tiklīdz varu un nododu jūsu vērtējumam savas pārdomas par šīs grāmatas saturu.

Šajā mīksto vāku iesējuma grāmatā ir nedaudz vairāk par 230 lappusēm, tādēļ arī tik raiti pāris stundu laikā izlasījās. Protams, ik pa laikam sniedzos pēc saviem iemīļotajiem līmkarodziņiem, lai atzīmētu atcerēšanās un apcerēšanas vērtas teksta vietas. Kopumā spriedums par šo grāmatu ir visai pozitīvs - tā ir viegli lasāma, ar sava veida humorīgu pieskaņu, jo kā gan savādāk mēs mirstīgie varam to laika menedžmentu nodrošināt, ja apzināmies, ka esam mirstīgi un galīgi, vai ne? Ir tādi autori, kuri it kā nopietnas lietas prot pasniegt salīdzinoši viegli, tad nu Olivers Bērkmens ir viens no šiem autoriem. Protams, viens no šīs grāmatas kvalitātes rādītājiem ir arī uz priekšējā vāka lasāmais Marka Mensona teikums. Viņa grāmatu izlasīju pirms pāris gadiem oriģinālvalodā, tur arī ļoti daudz viedu atziņu. Nenoliedzami, arī Marka Mensona darbs ir lasīšanas, citēšanas un atcerēšanās vērts. 

"Vidējais cilvēka mūža ilgums ir absurdi, biedējoši un apvainojoši īss. Taču tas nav iemesls nerimstošam izmisumam vai dzīvei trauksmainā panikā par to, kā pēc iespējas labāk izmantot ierobežoto laiku. Tas izraisa atvieglojumu. Tu vari atmest to, kas vienmēr ir bijis neiespējams, - pūles kļūt par optimizēto, bezgala prasmīgo, emocionāli neuzveicamo, pilnīgi neatkarīgo cilvēku, kuram tev oficiāli bija jābūt. Tā vietā tu vari uzrotīt piedurknes un sākt darīt visu apbrīnojami iespējamo." (203. lpp.)

Tagad, kad pats esmu nonācis tā dēvētajā pusmūža laikā, jo nesen apritēja apaļie 40, jāsaka, ka esmu sapratis vienu - jādara ir tik, cik spēju, jādara tas, kas patīk un padodas, jādarbojas pie sevis pilnveidošanas, cik nu vien tas ir iespējams, jāattīsta tās prasmes, uz kurām man ir dotības un talants, jālasa tik un tādas grāmatas, kas man iet personīgi pie sirds un dvēseles, pārējais viss nav diezko atkarīgs no manis. Visi mani lielie iedvesmas avoti un skolotāji, tostarp, Makjavelli, izdarīja cik varēja, par pārējo jau runā vēsture. Mēs visi kā cilvēki šajā pasaulē esam galīgi un mirstīgi, un arī šī laika pārvaldības grāmata par to mums atgādina. Nestresot, nepārdzīvot, bet dzīvot mierā... Kā reiz kāds gudrais sacījis - dari, kas jādara un lai notiek, kam jānotiek! Visu pasaules naudu nesapelnīsim, visus pasaules panākumus negūsim, bet iemantosim sirdsmieru un nodzīvosim godam savas 4000 vai varbūt vairāk nedēļas, ja vien dzīvības Avots mums to būs atvēlējis! Darot to, kas patīk un padodas!

"Viņš [Heidegers] atbild, ka mūsu esamība ir cieši saistīta ar mūsu ierobežoto laiku. Tik cieši saistīta, ka abi ir sinonīmi: būt cilvēkam nozīmē īslaicīgi eksistēt laika posmā starp dzimšanu un nāvi, zinot, ka pienāks gals, bet nespējot paredzēt, kad. Parasti mēs sakām, ka mums IR ierobežots laika apjoms. Taču no Heidegera savādās perspektīvas jēgpilnāk būtu teikt, , ka mēs ESAM ierobežots laika apjoms. Tieši tik ļoti mūs definē mūsu ierobežotais laiks." (56.-57. lpp.)

Sasaucoties ar iepriekšējo rindkopu, jāsaka ar grāmatas apakšnodaļas virsrakstu, ka šī dzīve un mūsu ierobežotais laiks ir salīdzināms ar "ledainu realitātes šalti". Nenoliedzami, kad mēs aizdomājamies, ja aizdomājamies, mums piemetas vēdergraizes un sāk pakrūtē spiest, jo zinām - mūsu laiks esam tas, ko aiz sevis atstājam un cik ieguldāmies lietās, procesos, projektos. Bet šeit varbūt der paskatīties no citas perspektīvas - mūsu katra individuālā pašvērtība, pašnovērtējums un mūsu laika novērtēšana. Es, apzinos, ka no utilitārā eksistences viedokļa es nekādu dižo pienesumu pasaulei nenesu un nebūšu sniedzis, kā ienācu viens šajā pasaulē, tā aiziešu, aiz sevis atstājot vien pāris rakstu gabalus un varbūt kādu mācītu studentu, un, protams, savu vismīļāko lolojumu - savu bibliotēku. Es jau ceru, ka reiz uzradīsies kāds sekotājs, kurš to visu mantos, pretējā gadījumā tāda tukša grāmatu vākšana savas dzīvēs laikā tad vien būs bijusi... 

Arī šīs grāmatas un laika pārvaldības kontekstā jāsaka, ka šis darbs mums mudina atcerēties vienu visbūtiskāko lietu - "laika ierobežotības pieņemšana praktiski nozīmē saprašanu, ka tev noteikti nebūs laika izdarīt visu, ko tu vai citi vēlas, tāpēc jābeidz sev pārmest". Laika plānošanas kontekstā svarīgi ir apzināties savas izvēles, savas prioritātes un tas nebūt nav egoisms. Pat, ja kāds atļaujas to tā nodēvēt, tad tas ir tieši tavs egoisms un tavas dzīves nedēļu plānošana, kas ir tīri loģiski, ka tu domā par savu labsajūtu, saviem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un izdari tik, cik vari. Šajā grāmatā, 37. lpp. autors atsaucas uz kādu citu autoru, kurš ļoti brutāli un skarbi, bet patiesi ir pateicis, ka jābeidz ir šī produktivitātes un visa paspēšanas glorifikācija. Tie visi ir māņi. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk priekš mums pašiem. 

Viena no spēcīgākajām atziņām šajā darbā ir tā, ka viss ir atkarīgs no mūsu dzīves laika uztveres. Ja mēs raugāmies līdzīgi kā senie cilvēki, ka viņi ticēja, ka šī dzīve ir tikai prelūdija kam lielākam pēc šīs dzīves jeb "pēcnāves dzīvei", tad mūsos var iestāties miers. Jo šī dzīve ir vien maznozīmīga prelūdija pirms vissvarīgākās mūsu dzīves daļas. Katrā ziņā, ko es no šīs grāmatas uztvēru tādā personīgā līmenī - mēs esam zināmā mērā ierobežoti tīri sakarīgu iemeslu dēļ, jo šī dzīve nav viss, kas mums ir piešķirts. Esmu lasījis daudz jo daudz literatūras par dzīvi pēc nāves un man gribas tomēr ticēt, neskatoties, ka esmu kristietis, ka eksistē lielāks plāns mūsu kā cilvēku, kā dvēseles esamībai mūžības kontekstā. Vai tādēļ mums jāpārdzīvo, ka nevaram visu paspēt? Paspēsim tieši tik, cik mums uz šīs zemes nepieciešams, pārējais viss mums vēl priekšā! 

Nezinu, kā ir jums, kad lasāt grāmatas, taču es, kad lasu, es esmu iekšā grāmatā ar visu savu būtību - es lasu, apdomāju, jā, reizēm pat skaļi ar sevi diskutēju, kas šajā vai citā teikumā ir domāts, kā autors to ir vēlējies nodot lasītājam. Manā personīgajā gadījumā es lasīšanai veltu visu sevi, modernās ierīces ir noliktas, datori izslēgti, esmu ērti iekārtojies un lasu. Mūsdienās, kad mums visapkārt ir tehnoloģiskie kairinātāji, feisbuki, threadi, instagrami un tā joprojām, mums jāatceras atziņa no šīs grāmatas 83. lpp."

"Cilvēks, kura uzmanība ir novērsta, patiesībā nemaz neizvēlas. Viņa uzmanību vada spēki, kuriem nerūp viņa intereses." (83. lpp.)

Es tiešām iesaku šo grāmatu izlasīt ar atvērtu un motivētu prātu, jo mūsu gadsimts, tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, sociālie tīkli burtiski zog un mēs paši labprāt atdodam savu visdārgāko - laiku no savām nieka 4000 nedēļām. Nobeigumā vien vēl pēdējais fragments no šīs grāmatas, kuru ievietoju ar dziļāku domu - varbūt izdosies kādam likt aizdomāties, kā ar mūsu prātiem un mūsu laiku manipulē tie,  kuriem praktiski mēs kā personības neinteresējam, kuriem visu nosaka nauda, vara, manipulēšana utjpr. Ieklausieties:

"Taču reti kurš izprot, cik dziļa ir uzmanības novēršanas ietekme un cik pamatīgi tā traucē mūsu pūlēm pavadīt mūsu ierobežoto laiku tā, kā vēlamies. Kad iznirsti no feisbuka pēc nejauši izšķiestas stundas, tu sev piedod, jo uzskati, ka laika zaudējums ir viena izniekota stunda. Taču tu kļūdies. Tā kā uzmanības ekonomikā augstākā prioritāte ir visneatvairāmākajam, nevis patiesākajam vai noderīgākajam, tā sistemātiski sagroza mūsu pasaules uztveri. Tā ietekmē mūsu uzskatus par to, kas ir svarīgs." (86. lpp.)

Šajā vietā, mīļie lasītāji, piespēlēšu jums t.s. prāta karti jeb mind map, kuru izveidoja mans labs draugs, modernais ChatGPT. Lai īsi un konspektīvi varat tvert grāmatas kopējo saturu un tematiskos blokus.