Kad patiesa inteliģence apvienojas ar debešķīgu skaistumu | Par Rundāles pili, Imantu Lancmani, viņa daiļradi un pils dārza rozēm...
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; grāmatu vāku attēli: publicitātes foto
Šajā ierakstā ar jums dalīšos iespaidos par divām lieliskām grāmatām, kas saistītas ar Rundāles pili. Rundāles pils kā valstisks lepnums ir bijusi mana favorīte kopš es sevi vien atceros. Tad nu laikā, kad iznākušas divas lieliskas grāmatas, nevarēju tās neiegādāties savai bibliotēkai. Tātad, ar jums iespaidos dalīšos par Inetas Meimanes apkopoto sarunu krājumu ar Imantu Lancmani "Providences liecinieks" un Ievas Rupenheites apkopoto rožu kolekcijas grāmatu, veltītu Deivida Ostina selekcionētajām rozēm, kas atrodamas pils dārzā "Angļu rozes vārds". Lai iepriecina arī jūsu sirdi un prātu šie divi lieliskie grāmatu meistardarbi!
Šī interviju grāmata "Providences liecinieks" sevī iekļauj veselas 36 nodaļas, kas grāmatai sniedz ārkārtīgi vērtīgu apjomu - veselas 463 lappuses dzirkstošu sarunu ar ārkārtīgi dziļi inteliģento kultūras darbinieku, bijušo Rundāles pils muzeja kompleksa direktoru, mākslas vēsturnieku, gleznotāju Imantu Lancmani. Šajās 36 nodaļās apkopotas daudzu jo daudzu sarunu stundas laika posmā no 2007. gada līdz 2019. gadam. Protams, kā jau saka šīs grāmatas autore Ineta Meimane, nemitīgi jāuzsver, ka šie teksti nav godājamā Lancmaņa kunga biogrāfija, bet gan "viņa skatījums uz pasauli sevī un sevi pasaulē katras sarunas brīdī, mirkļa impulsi un tvērumi [..] spontānu izjūtu, laika destilētu pārdomu, notikumu fiksācija, ļaujot nojaust matēriju un manīt kluso fonu, kurā viss norit. Ļaujot iemirdzēties gan eksistences kodolam, gan debesjumam. Tuvāk patiesībai."
Es pats personīgi esmu liels Rundāles pils fans, esmu apmeklējis pats reizes piecas, kā arī visus savus ārvalstu draugus vienmēr cenšos aizvest uz Rundāli, jo nevaru nelepoties ar mūsu Versaļas kopiju... Ja es būtu muzejnieks, es noteikti gribētu strādāt Rundāles pilī, jo tas greznums - tieši tas iedvesmo uz lieliem darbiem un mērķiem.
Lasot šo interviju un domu apkopojumu, nevaru nepiekrist, ka Imants Lancmanis ir bijis un ir laimīgs cilvēks, viņš pats priecājas, ka ir piedzimis tajā laikā, kad ir piedzimis un darījis to, kas viņam dzīves ceļā ir nācis priekšā - gan gleznošana, gan kultūrvēsturiskās ekspedīcijas, gan Rundāles pils atjaunošana un padarīšana par tādu pērli, kādu mēs to redzam šodien.
"Bet es jūtos laimīgs dzīvot priekā un pateicībā, ka esmu varējis noiet tieši tādu ceļu, kādu esmu gājis." (181. lpp.)
Viena no šīs sarunu apkopojuma grāmatas iezīmēm - varat atvērt jebkuru lappusi un tur sastapsiet Lancmaņa kunga allaž viedās un noderīgās pārdomas - par dzīvi, mākslu, cilvēkiem, darbu, kolēģiem, apstākļiem, krīzēm, ritējumu...
"[..] mūsdienu civilizācijas izlutinātības pakāpe ir tik augsta, ka liek vaimanāt par neērtībām, kas būtībā ir tik niecīgas salīdzinājumā ar to, ko cilvēks spēj paciest, sevi nesagraujot. Man liekas, ka lielie likteņa triecieni apskaidro vairāk nekā sīkas, ikdienišķas nebūšanas." (195. lpp.)
Šis interviju un sarunu krājums ir bagātīgi papildināts ar lieliskām fotogrāfijām, attēliem, gleznu reprodukcijām, kas ļauj iegrimt vēsturiski kopīgā ceļojumā ar grāmatas galveno varoni pa viņa dzīves gaitām cauri gadiem. Tāpat šī grāmata, tās saturs sniedz ārkārtīgi vērtīgu ieskatu visās Imanta Lancmaņa kunga dažādajās interešu jomās un sfērās - saziņā ar Bīronu pēctečiem, glezniecībā, heraldikā, kultūrvēsturē, restaurācijā un tā bez gala. Kultūras un mākslas vēstures jomā mums noteikti nav neviena tāda otra kā Rundāles pils atjaunotājs Imants Lancmanis.
Kā vēstīts uz grāmatas aizmugurējā vāka un tam nevar nepiekrist, kādēļ arī iesaku ikvienam mākslas, kultūras un vispārinteliģentam cilvēkam šo grāmatu iepazīt un izzināt Imanta Lancmaņa personību, jo viņš kā kultūras personība, kā Latvijas Atmodas līdzgaitnieks mums rāda, kādas personības arī mēs varam kļūt. Imants Lancmanis -
"gara un izvēles izcilība. Dzīve, kas pakļauta mākslas vēsturei, gleznošanai un ilgāk nekā pusgadsimtu - pilij. Cilvēks, kas modinājis Rundāli no sabrukuma un veltījis tai savu dzīvi, padarot pili par vienu no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Konceptuāls gleznotājs. Filozofs. Fatālists. Izsmalcināts dzīves vērotājs. Un pāri visam estētika - kā dzīves vadlīnija."
Imanta Lancmaņa gleznas
Otra grāmata, kurai šeit pieskaršos, ir Deivida Ostina selekcionētajām rozēm Rundāles pils dārzā veltītais skaistais darbs "Angļu rozes vārds".
Šajā mākslinieciskajā un ārkārtīgu toņu bagātības piepildītajā skaistajā grāmatā ne vien rozes ir stāsta varones, bet arī šie nelielie stāsti, kuri vēsta veselu laikmetu, kam tad par godu šīs rozes ir ieguvušas šādu vārdu. Es šeit neko daudz nerakstīšu, ievietošu vien pāris attēlus no grāmatas atvērumiem. Šī grāmata ir vairāk acīm un sirdij, jo.. rozes!
Grāmatas ievaddaļā Lauma Lancmane apraksta Rundāles pils rožu dārzu, kā arī ieminas, ka Deivida Ostina rožu nosaukumi ir vesels ceļojums Anglijas kultūras vēsturē, kam noteikti var tikai māt ar galvu, jo tā tas patiesi ir. Tāpat pēc ievadraksta seko neliels apraksts par Deividu Ostinu un tad jau mēs kā grāmatas vērotāji varam iegrimt vairāku desmitu rožu attēlos un kultūrvēsturiskajās nosaukuma niansēs. Par daļu no tiem vēstī arī šīs dažas bildes. Lai noder un iedvesmo!
