Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 25. Pāvests Francisks - pirmais Latīņamerikas un jezuītu pāvests vēsturē

Pāvests Francisks 

Es šo pāvestībai veltīto populārzinātnisko rakstu sēriju noslēdzu ar pāvesta Franciska dzīves un gaitu aprakstu. Savas dzīves laikā līdz šim esmu piedzīvojis trīs pāvestu valdišanu Vatikānā un īstenībā ir diezgan grūti rakstīt par pavisam aktuālu pāvesta dzīvi. Taču ņemšu palīgā vairākas grāmatas, gan latviešu, gan angļu valodā un mēģināšu ieskicēt pāvesta Franciska gaitas un reformas, esot augstajā pāvesta amatā un vadot visu universālo Katoļu baznīcu. Pagaidām neesmu atradis nevienu īsti konspektīvu avotu par līdzšinējā pāvesta dzīvi, tad nu mēģināsim iedzīvināt izpratni par šo ganu no viņam veltītām grāmatām un viņa paša teiktā, darītā un sacītā caur rakstiem un grāmatām. 

Foto: no personīgā arhīva, Didzis Daniels Kukainis

Atruna: Raksts tapis, daļēji izmantojot mākslīgā intelekta risinājumu ChatGPT, taču ar būtisku bloga autora teksta pārskatīšanu un atbilstības faktiem nodrošināšanu! 

Interneta medijs "The New Yorker" kādā savā rakstā par pāvestu Francisku izsakās kopumā pārāk glaimojoši un pozitīvi, jo tomēr, kopumā raugoties, arī šajā pontifikātā mēs varam novērot pretrunas, rīcības nekonsekvenci, pāvesta neiecietību pret citādāk domājošajiem līdzstrādniekiem bīskapiem un kardināliem un gan jau varētu minēt vēl piemērus. Taču par visu pēc kārtas. 

Pāvests Francisks, īstajā vārdā Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio), ir dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā, Argentīnā. Viņš ir pirmais pāvests no Latīņamerikas, kā arī pirmais pāvests no jezuītu ordeņa rindām.  Horhe Mario Bergoljo dzimis itāļu imigrantu ģimenē un pievērsās reliģijai jau agrā jaunībā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš studēja ķīmijas tehnoloģiju, taču vēlāk nolēma pievienoties jezuītu ordenim. 1969. gadā viņš tika ordinēts par priesteri, un 1973. gadā viņš kļuva par Argentīnas jezuītu provinces vadītāju. 

Bergoljo karjera Romas katoļu baznīcā bija ilgstoša un nozīmīga. Viņš kļuva par Buenosairesas arhibīskapu 1998. gadā un 2001. gadā - par kardinālu. Viņa darbība izcēlās ar pieticību un tuvību vienkāršajiem cilvēkiem, bieži apmeklējot nabadzīgākās pilsētas daļas. 2013. gada 13. martā kardinālu kolēģija Siksta kapelā Bergoljo ievēlēja par pāvestu. Viņš izvēlējās pieņemt Franciska vārdu, atsaucoties uz Asīzes Francisku, kuram bija tuva nabadzības un pieticības ideja, kā arī rūpes par dzīvo dabu un ekoloģiju. 

Pāvests Francisks ir pazīstams ar savu centību veicināt baznīcas reformas un sociālo taisnīgumu. Viņš ir īpaši pievērsies jautājumiem par nabadzību, migrāciju, klimata pārmaiņām un citiem globāliem izaicinājumiem. Francisks bieži uzsver baznīcas lomu miera veicināšanā un dialogā starp dažādām ticībām un kultūrām.  Viņa pāvestība ir izcēlusies arī ar atvērtāku pieeju dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā LGBTQ+ kopienai, un aicinājumiem pēc žēlastības un līdzcietības baznīcas praksēs.

Pāvests Francisks ir sarakstījis vairākas enciklikas un grāmatas, kas atspoguļo viņa teoloģiskās un garīgās domas, kā arī uzsver viņa rūpes par sociālo taisnīgumu, vidi un Baznīcas reformām. Šeit ir saraksts ar galvenajām enciklikām un dažām svarīgākajām grāmatām:

Enciklikas

1. Lumen Fidei (2013)

   • Pirmā pāvesta Franciska enciklika, kuras tēma ir ticība. Tā tika sākta viņa priekšgājēja Benedikta XVI vadībā un pabeigta Franciska laikā. Enciklika aplūko ticības nozīmi kristiešu dzīvē un tās vietu mūsdienu pasaulē.

2. Laudato Si' (2015)

   • Šī enciklika ir veltīta ekoloģijas un vides jautājumiem. Tā ir saucienu pēc globālas rīcības, lai rūpētos par "mūsu kopējo māju" – Zemi. Enciklika uzsver, ka videi draudzīga dzīve ir saistīta ar sociālo taisnīgumu un nabadzīgo aizstāvību.

3. Amoris Laetitia (2016)

   • Enciklika par ģimenes dzīvi un laulību. Tā iztirzā mīlestības un žēlastības nozīmi ģimenes attiecībās, kā arī runā par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsdienu ģimenes, aicinot uz atvērtību un iekļaušanu Baznīcas dzīvē.

4. Gaudete et Exsultate (2018)

   • Enciklika par svētuma aicinājumu mūsdienu pasaulē. Tā mudina katru kristieti tiekties pēc svētuma ikdienas dzīvē, uzsverot, ka tas nav tikai elites aicinājums, bet gan visiem pieejams mērķis.

5. Fratelli Tutti (2020)

   • Enciklika par cilvēces brālību un sociālo draudzību. Šis dokuments aplūko mūsdienu sociālos un politiskos izaicinājumus, aicinot uz solidaritāti, dialogu un miera veidošanu starp tautām un cilvēkiem.

Grāmatas

1. "The Name of God is Mercy" (2016)

   • Šī grāmata, kas veidota interviju formātā, izceļ pāvesta Franciska centrālo vēstījumu par Dieva žēlsirdību un tās nozīmi mūsdienu pasaulē. Tā uzsver nepieciešamību pēc līdzcietības un piedošanas.

2. "On Heaven and Earth" (2010)

   • Grāmata, kurā pāvests Francisks (toreiz vēl kā kardināls Bergoljo) kopā ar rabīnu Abrahamu Skorku diskutē par plašu tēmu loku, tostarp reliģiju, ētiku un sabiedrības problēmām. Tā atspoguļo dialogu starp dažādām ticībām un pāvesta atvērtību starpreliģiju sadarbībai.

3. "Let Us Dream: The Path to a Better Future" (2020)

   • Šī grāmata, kas tapa pēc Covid-19 pandēmijas, aplūko pāvesta Franciska redzējumu par pasauli pēc krīzes. Viņš izklāsta savas domas par nepieciešamajām pārmaiņām, lai veidotu taisnīgāku un līdzjūtīgāku sabiedrību.

4. "Christus Vivit" (2019)

   • Šī ir pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma forma, kas veltīta jauniešiem. Tā runā par to, kā jauniešiem būtu jāiesaistās Baznīcā un sabiedrībā, uzsverot jaunības spēku un nozīmi.

Pāvests Francisks turpina publicēt darbus, kuros viņš aplūko gan garīgus, gan sociālus jautājumus, mudinot uz pārmaiņām un atbildīgu rīcību gan Baznīcā, gan pasaulē kopumā.

Pāvesta Franciska laikā Katoļu Baznīca ir saskārusies ar vairākiem nopietniem skandāliem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību, finanšu pārkāpumiem un iekšējiem konfliktiem. Šeit ir daži no nozīmīgākajiem skandāliem:

Seksuālās vardarbības skandāli

1. Seksuālās vardarbības gadījumi Čīlē

   • Viens no lielākajiem skandāliem, ar ko saskārās pāvests Francisks, bija Čīles Baznīcas seksuālās vardarbības gadījumi. 2018. gadā pāvests sākotnēji aizstāvēja bīskapu Huanu Barrosu, kuru apsūdzēja, ka viņš ir slēpis seksuālus pārkāpumus, ko veica priesteris Fernando Karadima. Tomēr pēc spiediena no sabiedrības un Baznīcas iekšienes pāvests mainīja savu nostāju un pieņēma visu Čīles bīskapu atkāpšanos, lai risinātu situāciju.

2. Teodora Makerrika lieta

   • 2019. gadā bijušais ASV kardināls Teodors Makerriks tika atlaists no priesterības saistībā ar apsūdzībām par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem un pieaugušajiem. Šī lieta atklāja arī augstāko līmeņu Baznīcas amatpersonu ilgstošu nespēju vai nevēlēšanos rīkoties pret Makerriku, kas izraisīja plašu sašutumu un prasības pēc lielākas pārredzamības un atbildības Baznīcā.

3. Seksuālas vardarbības skandāli vairākās valstīs

   • Pāvests Francisks ir saskāries ar līdzīgām apsūdzībām vairākās citās valstīs, tostarp Vācijā, Īrijā un Austrālijā. Vatikāns ir veikusi dažādus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus, piemēram, izveidojot īpašu komisiju bērnu aizsardzībai, taču kritiķi norāda, ka Baznīcas rīcība bieži vien ir bijusi nepietiekama.

Finanšu skandāli

1. Vatikāna finanšu pārvaldība

   • Pāvesta Franciska laikā ir atklāti vairāki finanšu skandāli saistībā ar Vatikāna līdzekļu pārvaldību. 2020. gadā izcēlās liels skandāls, kas saistīts ar Vatikāna ieguldījumiem luksusa īpašumos Londonā. Pāvests Francisks veica reformas Vatikāna finanšu struktūrās, taču jautājumi par caurspīdīgumu un atbildību saglabājas.

2. Kardināla Andželo Beču lieta

   • 2020. gadā pāvests atcēla kardināla Andželo Beču amatu un atsavināja viņa kardināla privilēģijas saistībā ar apsūdzībām par finanšu pārkāpumiem, tostarp līdzekļu novirzīšanu radiniekiem un apšaubāmiem darījumiem.

Iekšējie konflikti un pretestība reformām

1. Pretestība Baznīcas reformām

   • Pāvests Francisks ir centies veikt vairākas reformas, kas saistītas ar Baznīcas pārvaldību, ētiku un morāli. Taču viņš ir saskāries ar ievērojamu pretestību no konservatīvās Baznīcas daļas, kas iebilst pret viņa progresīvajām pozīcijām jautājumos, piemēram, par LGBTQ+ tiesībām, šķirteņiem un atkārtotām laulībām.

2. Vatikāna iekšējās cīņas

   • Reformu procesā pāvestam Franciskam ir nācies saskarties ar dažādiem iekšējiem konfliktiem Vatikānā, tostarp ar opozīciju no dažu augstākā līmeņa amatpersonu puses. Šie konflikti ir izraisījuši vairākus amatu pārvietojumus un politiskās intrigas, kas dažkārt ir nonākušas arī publiskajā telpā.

Pāvesta Franciska reakcija

Pāvests Francisks ir atzinis Baznīcas kļūdas, īpaši attiecībā uz seksuālās vardarbības skandāliem, un ir aicinājis uz atbildību, pārredzamību un reformām. Viņš ir veicis vairākas iniciatīvas, lai stiprinātu Baznīcas struktūru un nodrošinātu lielāku atbildību, taču viņa pūliņi ir saskārušies ar ievērojamu pretestību un daļēju panākumu trūkumu.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, pāvests Francisks turpina strādāt pie reformām un uzsver nepieciešamību pēc Baznīcas atjaunošanās, lai tā labāk kalpotu cilvēkiem un atbilstu mūsdienu pasaules vajadzībām.

Pāvesta Franciska valdīšanas desmitgade ir ievērojami mainījusi Katoļu Baznīcas virzienu un darbību, salīdzinot ar viņa priekšgājēju pāvestu Benediktu XVI. Šīs pārmaiņas aptver vairākus aspektus, tostarp Baznīcas teoloģiju, pastorālo pieeju, vadības stilu un attieksmi pret globāliem jautājumiem.

1. Vadības stils un pieeja

• Pāvests Benedikts XVI: Benedikts XVI bija intelektuāls teologs, kurš koncentrējās uz Baznīcas doktrinālo tīrību un tradīciju saglabāšanu. Viņa vadības stils bija konservatīvs un vairāk vērsts uz teoloģisku diskusiju, uzsverot pareizu ticības un morāles izpratni. Benedikts bija piesardzīgs pret izmaiņām un bieži uzskatīja par nepieciešamu aizsargāt tradicionālās katoļu mācības.

• Pāvests Francisks: Francisks ir pazīstams ar savu pragmatisko un pastorālo pieeju, koncentrējoties uz praktisku palīdzību un atvērtību dialogam. Viņa vadības stils ir iekļaujošāks un uz cilvēkiem orientēts. Francisks uzsver žēlsirdību, žēlastību un tuvību ar ticīgajiem, bieži izvēloties vienkāršu un pazemīgu dzīvesveidu, kas kontrastē ar Vatikāna tradicionālo hierarhisko struktūru.

2. Teoloģiskās un morālās reformas

• Pāvests Benedikts XVI: Benedikts XVI stingri aizstāvēja tradicionālās katoļu mācības, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar laulību, ģimeni, dzīvību un morālo disciplīnu. Viņš bija skeptisks par pārmaiņām, kas varētu novest pie doktrinālām novirzēm, un pretojās modernitātes ietekmei uz Baznīcu.

• Pāvests Francisks: Francisks ir veicis vairākas reformas, kas ir padarījušas Baznīcu elastīgāku un iekļaujošāku. Viņš ir aicinājis uz lielāku atvērtību pret cilvēkiem ar sarežģītu dzīves situāciju, piemēram, šķirteņiem, atkārtoti laulātajiem un LGBTQ+ kopienai. Viņš nevis mainīja Baznīcas doktrīnu, bet gan uzsvēra žēlsirdības un līdzcietības nozīmi pastorālajā pieejā, atvieglojot piekļuvi sakramentiem un aicinot uz lielāku iekļaušanu.

3. Sociālā taisnīguma un globālo jautājumu akcentēšana

• Pāvests Benedikts XVI: Lai gan Benedikts XVI arī izteica bažas par globālajiem jautājumiem, viņa uzmanības centrā bija teoloģiski jautājumi un Eiropas kristīgās saknes. Viņš uzsvēra kristietības un Eiropas kultūras aizsardzību pret sekularizāciju un morālo relatīvismu.

• Pāvests Francisks: Francisks ir pievērsies globāliem sociālās taisnīguma jautājumiem, īpaši nabadzības, migrācijas, klimata pārmaiņu un ekoloģijas jomā. Viņa enciklika Laudato Si' ir ievērojams aicinājums rīkoties vides aizsardzības jomā, apvienojot to ar sociālo taisnīgumu. Francisks bieži izsaka atbalstu nabadzīgajiem un aicina uz solidaritāti starp visām tautām un reliģijām, tādējādi veicinot Baznīcas globālo lomu.

4. Baznīcas pārvaldība un reformas

• Pāvests Benedikts XVI: Benedikts XVI laikā tika veikti daži soļi pretī Baznīcas pārvaldības reformām, piemēram, mēģinot risināt seksuālās vardarbības skandālus un nodrošināt lielāku pārredzamību Vatikāna finanšu jomā. Tomēr viņa pieeja bija piesardzīga, un viņš saskārās ar ievērojamu pretestību no Vatikāna iekšienes.

• Pāvests Francisks: Francisks ir uzsācis plašākas reformas Baznīcas pārvaldībā, cenšoties padarīt to pārredzamāku un atbildīgāku. Viņš ir ieviesis izmaiņas Vatikāna finanšu pārvaldībā un izveidojis komisijas, lai risinātu bērnu aizsardzību un seksuālās vardarbības jautājumus. Francisks ir arī virzījis decentralizāciju, dodot lielāku autonomiju vietējām Baznīcām.

5. Attieksme pret iekšējām nesaskaņām un pretestību

• Pāvests Benedikts XVI: Benedikts XVI centās uzturēt Baznīcas vienotību, aizstāvot tradicionālās mācības un minimizējot iekšējās nesaskaņas. Viņš bija piesardzīgs pret straujiem vai radikāliem soļiem, kas varētu saasināt iekšējo konfliktu.

• Pāvests Francisks: Francisks ir vairāk saskāries ar pretestību no Baznīcas konservatīvākās daļas, kas iebilst pret viņa reformām un atvērtību. Tomēr viņš ir turpinājis virzīt savu redzējumu par Baznīcu, kas ir tuvāk cilvēkiem un atvērta dialogam. Viņš arī aicina uz sinodālo procesu, kurā tiek iekļauti dažādi viedokļi un balsis, lai panāktu vienprātību Baznīcas jautājumos.

Kopsavilkums

Pāvesta Franciska desmitgade ir iezīmējusies ar plašāku reformu un iekļaušanas pieeju, atvērtību dialogam un lielāku uzmanību globāliem sociālās taisnīguma jautājumiem. Savukārt Benedikts XVI bija vairāk koncentrējies uz doktrinālo tīrību, tradicionālajām vērtībām un Baznīcas aizsardzību no ārējām ietekmēm. Šīs atšķirības ir ievērojami mainījušas Katoļu Baznīcas virzību un lomu mūsdienu pasaulē.