Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 22. Vatikāns - kāds tas ir, kā tas funkcionē?

Pāvesta (Franciska) tikšanās ar kardināliem

Mēs visi zinām, kas ir Romas pāvests, kurš dzīvo un pasaules universālo katoļu Baznīcu vada no Itālijas, Romas, nelielās pilsētvalsts Romā - Vatikāna. Vatikānam ir sava valdība un administrācija, kas arī atrodas turpat Vatikānā. Tāpat Vatikānā atrodas pasaulē slavens muzejs un tikai īpašiem pētniekiem ir atļauts piekļūt Vatikāna Slepenajiem arhīviem. Kas tad īsti ir Vatikāns, kādas ir tā funkcijas un nozīme - to mēs centīsimies aplūkot šajā ierakstā, izceļot dažas īpašas iezīmes, kas ir raksturīgas tikai un vienīgi šai Baznīcas pārvaldes institūcijai. Tāpat mēs šajā ierakstā uzzināsim, kas ir Vatikāna dikastēriji un kongregācijas, palūkosimies uz Vatikāna amatpersonām un to pienākumiem. Šī ieraksta galvenais mērķis ir atsegt to mistēriju auru, kas ārpus baznīcām un teoloģijas esošajiem ļaudīm varētu būt izveidojušies par pāvesta valsti un katoļu Baznīcas administratīvo centru Vatikānu.

Šajā rakstu ciklā par pāvestības vēsturi ik pa laikam esam noteikti sastapušies ar terminoloģiju, kuru nav tik viegli izprast, ja trūkst plašāka konteksta par Baznīcu un tās administrāciju. Tādēļ šajā ierakstā mēģināšu izskaidrot tās neskaidrās lietas un vietas, kas varētu radīt sarežģījumus konteksta uztverei iepriekšējos ierakstos. Taču sāksim ar divām lietām: pasaulē uz šo brīdi ir aptuveni 1 miljards katoļu, tātad astotā daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Kā mēs zinām, katoļu baznīca ir vecākā un ilgnoturīgākā organizācija līdz šim, tāpat arī tā ir ļoti centralizēta savā pārvaldībā, tādējādi neraisa izbrīnu tas, ka tai ir attīstījusies sarežģīta pārvaldes struktūra.

Jau kādos iepriekšējos ierakstos esmu pievērsies pāvesta administrācijas aprakstiem, taču mēs šajā ierakstā palūkosimies uz mūsdienu situāciju un izaicinājumiem Vatikānā. Jāņem vērā, ka šodienas mērogos pasaule ir lielāka, daudzskaitlīgāka un ievērojami citādāka nekā jebkad iepriekš Baznīcas vēsturē. Tāpat arī jāpiefiksē, ka mūsdienu administratīvās izmaksas ir pilnīgi citādākas nekā vēsturiski. Otrkārt, mūsdienās mums ir iespēja Vatikānu iepazīt un izzināt daudz dziļāk kā jebkad, līdz ar to mēs par Baznīcā notiekošo zinām ļoti plaši un daudz. Un būtiskākais aspekts - mūsdienu cilvēki ir ieinteresēti uzzināt lietas un notikumus par šodienas pasauli nekā lūkoties vēsturē, līdz ar to ir ļoti būtiski fokusēt uzmanību uz šodienas pasauli. Un vēl kas - mēs šajā gadsimtā esam dzīvojuši triju pāvestu laikmetā, kas vien jau ir vēsturisks moments un divi no mūsu laika pāvestiem ir viesojušies Latvijā - sv. Jānis Pāvils II 1993. gada 8. septembrī un pāvests Francisks 2018. gadā, kad viņš apmeklēja arī mūsu Baltijas kaimiņus - Igauniju un Lietuvu.

Sāksim ar pāris pamatterminiem, kuri ir šī ieraksta pamatā: pāvests, Svētais Krēsls, Vatikāns, Kūrija. 

Tātad - viss sākas ar pāvestu. Kāds ir viņa uzdevums un pienākumi? Vislabākais sākums atbildei būtu ieskats Katoļu Baznīcas Kanonisko tiesību kodeksā, kur 331. artikulā varam lasīt:

"Romas Baznīcas bīskaps, kurš turpina amatu, ko Kungs ir devis tikai Pēterim, pirmajam no apustuļiem, un kas tiek nodots viņa pēctečiem, ir bīskapu kolēģijas vadītājs, Kristus vietnieks un Universālās Baznīcas mācītājs uz zemes. Pateicoties savam amatam, viņam ir augstākā, pilnīga, tūlītēja un vispārēja parasta vara Baznīcā, ko viņš vienmēr var brīvi izmantot."

Mums jāatceras, ka pāvestība un pāvesta amats pēc savas būtības vienmēr ir ideja un esošā brīža pāvests ir tas, kurš iemieso un iznes pasaulē šo pāvestības ideju. Pāvestam ir daudz titulu, kas arī raksturo viņa amata smagumu: Viņa Svētība (atceries, ne "Viņa Majestāte"), Romas bīskaps, Jēzus Kristus vikārs, svētā Pētera pēctecis, Apustuļu princis, Universālās Baznīcas Augstākais pontifiks, Rietumu patriarhs, Dieva kalpu kalps, Itālijas primass, Romas provinces arhibīskaps metropolīts, Vatikāna pilsētvalsts suverēns.

Kā Romas bīskaps, pāvests vada diecēzi (teritoriju, pakļautu kā jebkuram bīskapam); pāvesta kā diecēzes bīskapa atbildībā ir aptuveni 2,5 miljoni katoļticīgo, 334 draudzes un vairāk nekā 5000 priesteru. Visā Baznīcā pāvests nosaka teoloģiju, regulē liturģiju, kanonizē jeb svēto kārtā ieceļ svētos, ieceļ un atceļ bīskapus, veic labdarības darbus, ieceļ kardinālus. Tāpat pāvests, principā, ir augstākais tiesnesis un pēdējā apelācijas instance jebkuram katolim. Pāvests izplata kristiešu vienotības ideju, tās realizāciju, runā par kristietību citu reliģiju kontekstā, sniedz savu skaidrojumu par kristietības un kristiešu vērtībām mūsdienu pasaulē un sniedz savu vērtējumu praktiski par visu, kas notiek pasaules kopienā. 

Nākamie jēdzieni ir Svētais Krēsls, Vatikāns, (Romas) Kūrija.

Svētais Krēsls norāda specifiski uz pāvesta autoritāti Baznīcas pārvaldībā. Vārds "krēsls" nāk no latīņu vārda "sedes"; un tulkojot grieķu valodā, tā kļūst par "cathedra" (krēsls). Tādēļ mēs varam dzirdēt pāvesta autoritātes apzīmējumu - Cathedra Petri (Pētera krēsls). Šim pastāv arī sinonīms - Apustuliskais krēsls. Svētais jeb Apustuliskais krēsls slēdz līgumus, pieņem diplomātus, nosūta diplomātus. Svētais Krēsls starp laika posmu no 1870. līdz 1929. gadam nepastāvēja Vatikānā tādā formā kā šobrīd. Vatikāna pilsētvalsts ir 44 hektārus liela teritorija Romā, kuru Itālija atdalīja ar t.s. Laterāna līgumiem 1929. gadā, taču jāpatur prātā, ka Vatikānam ir bijusi vairāk nekā 1000 gadus ilga vēsture kā Pāvesta valstu centram. 

Fragments no Bernīni skulptūras "Cathedra Petri". Foto: https://www.basilicasanpietro.va/it/san-pietro/la-cattedra-di-san-pietro.html

Vatikāns vienmēr ir bijis svarīgs Baznīcas centrs, taču visasākie strīdi par to bija laikā starp 1870. un 1929. gadu, kad pāvests bija "Vatikāna cietumnieks" un zaudēja pieeju Kvirināla pilij un Laterāna bazilikai, līdz kamēr tika noslēgti Laterāna līgumi par Vatikāna teritoriju un dažiem īpašumiem ārpus Vatikāna kā Vatikāna eksklāvu Romā. Vatikāna pilsētvalsts ir pilnībā atzīta starptautiskajās tiesībās, bet kā tāda nenosūta vēstniekus un tā tālāk. Šīs funkcijas pilda Svētais Krēsls. Pāvests ir Vatikāna pilsētvalsts galva un valdnieks, kā to nosaka tagadējais 2000. gada Vatikāna pilsētvalsts pamatlikums. 2003. gadā Vatikānā bija nodarbināti 1511 darbinieki, no tiem - 1432 laji. Vatikāns fiziski ir vieta, kurā Svētais Krēsls atrodas. 

(Romas) Kūrija ir kā visaptverošs termins visai pāvesta administrācijai, tā ir Svētais Krēsls un tā uzrauga visu, kas notiek Vatikānā. Protams, ik pa laikam pāvests izmaina institūciju nosaukumus, piešķir vai pārdala funkcijas starp departamentiem, taču aptuvenā Vatikāna un Kūrijas organizatoriskā shēma ir sekojoša:

Pāvests Pāvils VI savā dekrētā "Christus Dominus" par Kūriju ir sacījis: "Izpildot augstāko, pilnīgo un tūlītējo varu Universālajā Baznīcā, Romas pāvests izmanto Romas Kūrijas departamentus, kuri tādējādi veic savus pienākumus pāvesta vārdā un ar viņa autoritāti Baznīcas labumam un svēto mācītāju kalpojumā." Kūrija kā vienots veselums ir sadalīta 9 kongregācijās, 3 tribunālos jeb tiesu iestādēs un 12 pontifikālajās padomēs. Dažādās Kūrijas struktūrvienības bieži vien tiek dēvētas par dikastērijiem. Valsts sekretariāts pārrauga visus dikastērijus, bet Ticības doktrīnas kongregācija ir atsevišķi un atskaitās tikai pāvestam, jo tā ir atbildīga par ticības būtības un mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu neizmainītā un nesagrozītā, autentiskā veidā. 

Ticības doktrīnas kongregācija (dikastērijs). Foto: https://en.wikipedia.org/wiki/Dicastery_for_the_Doctrine_of_the_Faith

Vatikāna Valsts Sekretariāts

Valsts Sekretariāts, kuru vada valsts sekretārs (tiek uzskatīts par pāvesta ārlietu ministru), tika dibināts 1644. gadā. Tas iedalās trīs atzaros jeb sekcijās:

1. Pirmā sekcija, kuru vada substitūts jeb Valsts sekretāra vietnieks, pārrauga ikdienas Baznīcas operācijas un veicamos darbus, tas nozīmē, arī Kūriju pašu un Baznīcu visā plašajā pasaulē;

2. Otrā sekcija Valsts Sekretariātā pārrauga attiecības ar valstīm un, ja salīdzinām ar ASV, tad šī sekcija ir pielīdzināma kā Amerikas Valsts Departaments (vairāk par Amerikas Valsts Departamentu var izlasīt šeit, Wikipēdijas lapā).

3. Pāvests Francisks 2017. gadā atsevišķi izveidoja arī trešo sekciju, kura darbojas ar diplomātiskajiem sakariem un pāvesta nuncijiem visā pasaulē. 

Svētais Krēsls uztur diplomātiskās attiecības ar 211 valstīm un starptautiskajiem subjektiem (ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Savienību, Amerikas Štatu Organizāciju), bet tādas attiecības pagaidām nav ar Ķīnu, Saūda Arābiju un Vjetnamu. Parastais diplomātiskais amats ir nuncijs. Nuncijiem pēc Baznīcas hierarhijas pienākas arhibīskapa tituls. Nunciji pārrauga Baznīcas juridiskās un finansiālās intereses, aizstāv reliģijas brīvību un izplata Baznīcas ārpolitiku un pāvesta prioritātes. Baznīca, kā to pauduši pāvesti, saglabā neitralitāti, kā arī informācijas ieguvē nedalās ar citiem. 

Kongregācijas un dikastēriji, kurus vada to prefekti, ir ļoti ietekmīgi, jo tie pārrauga atsevišķās interešu sfēras un specifiskās jomas, lai varētu pieņemt visai Baznīcai saistošus juridiskus dokumentus un lēmumus. Šie veidojumi reizi vai divas gadā sanāk uz kopējo plenārsesiju, kuru vada prefekts (bieži vien tas ir kardināls), tajā piedalās attiecīgajā dikastērijā inkardinētie kardināli, bīskapi un sekretārs. Parastās darba sesijas notiek daudz biežāk un iekļauj tos dikastērija locekļus, kuri rezidē Romā. Tad vēl kā savveida darba sanāksmes dikastērijos notiek kongresi, kurus organizē reizi mēnesī, tajos piedalās prefekts, sekretārs un kongresa darba kārtībā paredzētie dikastērija locekļi un uzaicinātie. 

Romas Kūrijas dikastēriji (pēc pāvesta Franciska veiktajām izmaiņām)

Ar dikastēriju un struktūrvienību aprakstiem var iepazīties vatican.va lapā šeit.

Īsumā par šo dikastēriju darbību un funkcijām:

• Trīs tribunāli pamatā strādā ar kanonisko tiesību jautājumiem; pēc 1983. un vēlāko gadu kanonisko tiesību kodeksa grozījumiem tajos ir vairāk nekā 1700 kanonu. Apustuliskais penitenciārijs strādā ar iekšējām lietām, respektīvi, sirdsapziņas jautājumiem, līdz ar to šīs tiesas jautājumi paliek slepeni. Rota Romana tiesa pamatā strādā kā apelācijas instance lokālo tiesu, respektīvi, bīskapu tiesu lēmumu gadījumos. Lielākā daļa lietu ir saistītas ar sakramentālās laulības anulēšanas gadījumiem. Tāpat šī tiesa uzklausa apelācijas pret bīskapu pieņemtajiem lēmumiem jebkurā jautājumā. Apustuliskās Signatūras Augstākais tribunāls ir Svētā Krēsla Augstākā tiesa, izņemot, protams, pāvestu, kas ir absolūtākā augstākā tiesa Baznīcā. 
• Pontifikālās padomes tika izveidotas pēc Vatikāna II koncila, lai Baznīcā iedzīvinātu Vatikāna II koncila jautājumus. Šīm padomēm nav īsti juridisku tiesību, tās nevar izdot juridiskus un visai Baznīcai saistošus dokumentus, tās kalpo kā konsultatīvas institūcijas. 
• Pastāv arī atsevišķi biroji, kuri neatrodas neviena diskastērija pārraudzībā. Šie biroji ir Apustuliskā kamera, kura pārvalda Baznīcas īpašumus pāvestu pārejas laikā; Svētā Krēsla īpašumu pārraudzības birojs pārrauga mantu un lietas, kas pieder Baznīcai. Ekonomijas lietu birojs pārvalda Vatikāna un Svētā Krēsla budžetu. Pāvesta namsaimniecības prefektūra pārrauga pāvesta rezidences un audiences pie pāvesta. Liturģisko svinību birojs vada un organizē pāvesta liturģiskās ceremonijas Vatikānā un ārī ārvalsts vizīšu laikā. 
• Komunikāciju kanāli nav strikti pakļauti vienam dikastērijam, taču pamatā atrodas sadarbībā ar Komunikācijas dikastēriju. Tiek izdota ikdienas Svētā Krēsla avīze L'Osservatore Romano, aktīvi darbojas Vatikāna Radio un Vatikāna Televīzijas centrs, kuri veido programmas vairāk nekā 60 pasaules valodās. Tāpat mūsdienās aktīvi Vatikāna notikumiem varam sekot līdzi internetā un Vatikānā ļoti daudzi darbinieki strādā, lai pāvesta vēstījums sasniegtu visas pasaules malas. 

Pāvests Pāvils VI diezgan būtiski veica reformas dažādos dikastērijos un tajos iekļāva arī bīskapus no visas pasaules, lai varētu dikastēriju darbību un mērķus sasniegt ar bīskapu patorālo pieredzi. Tāpat dikastēriju vadībā esošajiem prefektiem tika noteikts piecu gadu darbības termiņš, pēc kura, protams, līgumu var pagarināt. Tā mēs atceramies mūžībā aizsaukto emeritēto pāvestu Benediktu XVI, kurš kā kardināls vadīja Ticības doktrīnas kongregāciju 20 gadu garumā. 

Romas Kūrijā strādā ap trijiem tūkstošiem darbinieku, no kuriem aptuveni 800 ir priesteri, bīskapi, arhibīskapi un kardināli; puse no visiem darbiniekiem ir laji, ap 300-400 darbinieku ir mūķenes.

Pāvests Francisks sarunā ar Vatikāna valsts sekretāru, kardinālu Pjetro Parolinu. Foto: https://cruxnow.com/news-analysis/2019/04/secretariat-of-state-looks-to-become-even-stronger-in-vatican-reforms