Kevins Garsija: Mana identitāte Kristū iekļauj manu seksuālo orientāciju...

Attēls: atrasts internetā, google.lv

Šīs manas refleksijas ir balstītas uz kādu rakstu, kuru man bija iespēja kārtīgi pārdomāt, kamēr strādāju. Šo autoru, kurš ir minēts arī virsrakstā, Kevinu [Garsiju] pamanīju pirmoreiz, tomēr viņa pārdomu teksts un virsraksts manī izraisīja aizdomāšanos. Vai tiešām cilvēkiem, kuri sastop LGBT kristiešus, pirmā doma un fokuss paliek pie tā, ka viņi ir LGBT? Vai kāds arī aizdomājas tālāk un nonāk pie secinājuma, ka LGBT kristieši vispirms ir KRISTIEŠI, kuri savā identitātes apziņā iekļauj arī LGBT prizmu un kas nebūt nav absolūti prioritāra šādā skatījumā? Būt kristietim, Jēzus sekotājam un būt LGBT - personas identitātes divas šķautnes, kas nebūt nav pretrunīgas, ja ļaujam savā sirdī mājot mūsu pašu ikviena individuālajai atbildei uz Jēzus jautājumu: "Ko jūs sakāt, kas Es esmu?" 

Neviens kristietis nav pārāks par otru, neviens, kurš ir iepazinis Kristu, nevar nicināt vai kā savādāk diskriminēt citu kristieti, neviens LGBT kristietis kristīgā kompānijā un/vai draudzē nekad un nekādos apstākļos nedrīkst justies atstumts vai kā kāds otrās šķiras kristietis... Nekad! Ikviens, kurš atsaucas uz Jēzu, ir jauns radījums, piepildīts ar cieņu, cerību, ticību, pazemību un savu tuvāko mīl kā sevi pašu. Vai esi atbildējis uz Jēzus jautājumu: "Ko tu saki, kas Es esmu?" Pārdomā savā sirdī, uzdod sev vēl un vēlreiz šo jautājumu, meditē un ieklausies sevī. Patiesības pilna atbilde, kuru sadzirdēsi, izkliedēs visas bažas par to, kas esi tu pats - vai patiess Kristus tuvākmīlestības ieraugs un vēstnesis vai liekulis, kurš tikai aizbildinās ar Kristus vārdu uz lūpām, bet ne izdzīvo to sirdī.

Zini, tava identitāte nav tava seksualitāte. Tava identitāte ir Kristū.

Jēzus nenāca, lai sludinātu teoloģiju. Jēzus nemira par teoloģiju un dogmām. Jēzus nāca atpestīt vajātos, parādīt savu mīlestību apspiestajiem un grēciniekiem, pieņemt tos savā paspārnē. Un par ikvienu no mums, itin ikvienu, pat pēdējo sociālo padibeni, Viņš mira mokās pie Krusta. Lai ikkatrs iemantotu Debesu valstību jau dzīvodams vēl tepat, uz zemes. Ikviena cilvēka, it īpaši - kristieša, identitāte ir Kristū, nevis miesā vai rakstura/rīcības iezīmēs. Tādēļ, pat ja esi LGBT piederīgs kristietis, atceries - tava identitāte nav tava seksualitāte, bet tā ir Kristū! Vispirms un pāri visam. Piederība LGBT kopienai ir sekundāra identitāte. Pat ne atsevišķa identitāte, bet gan visaptverošās iekšējās personības integrēta daļa. 

Vēl joprojām mūsdienu sabiedrībā ir jāpierāda un jāspēcina atjaunošanās un izlīgšanas kustība starp seksualitāti un ticību, tomēr tam nevajadzētu būt galvenajam, pēc kā vieni kristieši vērtē citus kristiešus. Visi, kas seko Kristus vēstij, visi ir kristieši, neraugoties uz atšķirībām, kam kopienā būtu jābūt bagātinošai kvalitātei nevis aizdomas un šķelšanos raisošam faktam. 

Kevins Garsija: Mana identitāte Kristū iekļauj manu seksuālo orientāciju. Šīs divas [identitātes] nav savstarpēji nesaderīgas.

Viss ir atkarīgs no tā, kā LGBT kristieši raugās uz savu seksualitāti. Problēmas un savstarpējā identitāšu nesaderība rodas, ja seksualitāte gūst virsroku un tiek pacelta elka statusā. Tas pats notiek pretējā gadījumā - paceļot kristīgo identitāti pāri savai seksualitātei, seko seksualitātes noliegums, nicinājums un pašvērtības absolūta iznīcināšana, kas var radīt absolūti destruktīvas personības un domāšanas izmaiņas, līdz pat pašsavainošanas riskam. 

Ikvienam, it īpaši, kristietim, jāatceras, ka seksuālo orientāciju neizvēlas, tā nav nedz sods, nedz trūkums, tā ir identitātes aspekts, kurš ir īpaši jāizdzīvo šajā sabiedrībā. Sabiedrībā, kurā sastopamies ar vardarbību, naida runu, fizisku ietekmēšanu un nesapratni. Persona jau piedzimstot ir iemantojusi seksuālo orientāciju, tā nāk līdzi bagāžā no turienes pat, no kurienes mēs kā dvēseles ienākam mātes miesās, tātad - no Radītāja. 

Mūsdienu sabiedrībā seksualitāte ir pacelta jauna elka veidolā, visur mēs saskatām seksualitāti kā primāro. Te mums autobusa reklāmas traucē, te plakāts pilsētas centra afišu stabos traucē - tas viss liecina, cik daudziem sabiedrībā ir slimīgi sakāpinātas problēmas ar savas seksualitātes aspektu pieņemšanu, tās akceptēšanu kā pilnvērtīgas personas normālu dzīves sastāvdaļu. Tāpat daudzi dzīvo vēl aizvēsturiskos aizspriedumos, ka seksa nav, nekā nav, visur jābūt absolūtai tikumībai... Tā tās lietas nerisinās, draugi! 

Lai arī seksualitāte, arī LGBT kopienā, ir absolūti normāla un veselīga lieta, it īpaši LGBT kristiešiem jāsaprot, ka mīlestībai pret sevi jāiet roku rokā ar mīlestību pret partneri, ar abpusēju cieņu un iejūtību, jo mēs, kas esam kristieši, mēs esam Mīlestība Mīlestībā, tādējādi mums jārāda priekšzīme apkārtējai sabiedrībai, jāparāda, ka neesam viss kādi izvirtuļi, ka sekss nav mūsu elks, bet tā ir kalpošana un mīlestība pret tuvāko, pret partneri Kristus mīlestības gaismā un Viņa identitātē. 

Ikviens no mums ir Dieva mīļotais bērns. Ikviens no mums Dieva valstībā tiek gaidīts, pieņemts un mīlēts tāds, kāds viņš ir - bez nosacījumiem. 

Atcerieties: mēs esam Dieva bērni un LGBT kristieša identitāte vispirms ir identitāte Kristū!