Pārdomas par transpersonas 'coming out' jeb Vecāki, turpiniet mīlēt savus bērnus!

Foto: atrasts internetā, google.lv

Lai gan, protams, man zināms priekšstats par transpersonām ir, tomēr, jāatzīst, ne visai liels. Līdzšinējā savā konsultanta un padomdevēja darbībā galvenokārt esmu saskāries tikai ar pirmajiem trim burtiņiem abreviatūrā LGBT (saīsinājums no lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas), tomēr vienmēr pienāk īstais brīdis, kad jāsāk domāt plašāk par kādu jautājumu. Tad nu tagad tāds laiks ir pienācis un nu esmu atvērts jauniem izaicinājumiem iepazīt transpersonu stāstus un viņu vecāku sajūtas, ceļu uz pieņemšanu un beznosacījuma mīlestības turpināšanos. Jo nekas jau pēc 'coming out' nemainās, ja nu vienīgi kāds laimīgāks, atvērtāks un ar mazāk kompleksiem cilvēks ir mūsu sabiedrībā uzradies... Pirmais un vislielākais bauslis vecākiem: turpiniet mīlēt, atbalstīt un pieņemt savus bērnus arī pēc viņu "iznākšanas no skapja" (angliski - coming out)!

Uzreiz gribu uzsvērt, mīļie vecāki, nedomājiet muļķīgas domas un nesāciet tiesāt bērnu, kurš ir dabisks un atvērts, uzdrošinādamies "iznākt no skapja" kā transpersona (ķermenis ārēji atbilst vienam dzimumam, tomēr iekšējā pasaule un izjūtas - pilnīgi pretējam dzimumam). Nav viegli būt transpersonai, apzinoties, cik sabiedrība ir noraidoša, tomēr tā ir liela uzdrīkstēšanās būt pašam un paziņot to saviem vistuvākajiem apkārtējiem. Vecākiem, kuri savus bērnus patiesi mīl, atklāšanās nekādas izmaiņas ikdienā neienesīs, jo, kā viņi savu bērnu mīlējuši, tā viņu turpinās mīlēt, arī ar bērna jauno identitāti. Tomēr reizēm gadās, ka vecāki nespēj mīlestībā aptvert šo bērna 'coming out' un tad tiek meklēts dažnedažāds risinājums, kā šo lietu mainīt. Mainīt bērna transseksualitāti, nevis savus ieskatus par to. Bet katram jāsāk vispirms ar sevi, savu ieskatu izvērtēšanu, tādēļ apsveicama ir to vecāku rīcība, kas izvēlas iet šo ceļu un izprast visus ar šo iznākšanu saistītos jautājumus. Meklēt atbildes - tas ir galvenais. 

Man uz galda priekšā atrodas grāmata ar daudzskanīgo nosaukumu "Kad Ieva ir Ādams", kuru sarakstījusi Dace Zvirbule. Jāsaka, visnotaļ laba grāmata pirmās izpratnes veidošanai par transpersonu jautājumiem, arī no medicīniskā skatupunkta, jo ietver sevī dzimuma maiņas operāciju aprakstus un personu stāstus par savām izjūtām pirms un pēc šīm dzimuma maiņām. Faktiski ar šo nosaukumu "kad Ieva ir Ādams" var apzīmēt jebkuras transpersonas iekšējo pasauli un izjūtas, jo cilvēks, kurš sevi identificē kā transpersonu, dzīvi dzīvo izlikdamies un spēlēdams. Izlikdamies par to, kas ir pretrunā personas iekšējai pasaulei un dzīvodams vien tikai tik daudz, lai, kad vien ir iespēja būt pašam, atvērties un spēlēt to dzīvi, kādu nosaka iekšējā pasaule un nevis ārējais ķermeniskais veidols.

Par šiem jautājumiem aprunājos arī ar savu garīgo tēvu un garīgo padomdevēju, jo viņa viedumā nudien ir vērts ieklausīties, ko es arī cenšos darīt. Tēvs Džims ieskicēja konkrētas lietas, pie kurām transpersonu vecākiem, it īpaši - kristiešiem, vajadzētu pieturēties:

1. pirmkārt un kas ir visbūtiskākais: Dievs ģimenei ir devis brīnišķīgu dēlu/meitu un vecāku primārais uzdevums ir mīlēt savu bērnu ar beznosacījumu mīlestību un viņu atbalstīt;
2. mēs ļoti labi apzināmies, ka dzimums ir ļoti komplicēts jautājums. Daudzu cilvēku dzīvēs ir gadījumi, ka bērns iznāk no skapja kā transpersona jeb pieredz sevi iekšēji citādi, pretēji ārēji redzamajam dzimumam;
3. transpersonas, tāpat kā lesbietes, geji un biseksuāļi, nav slimi un tos nav nepieciešams nedz mainīt, nedz kā ārstēt. Tā ir daudzveidība, kuru mums Dieva beznosacījumu mīlestībā pieņemt un respektēt;
4. jauniešiem - transpersonām, sasniedzot 18 gadu vecumu, iestājas pilngadība, līdz ar to mums, pieaugušajiem, vecākiem un visiem pārējiem vajag akceptēt viņu pašu izvēlētos dzīves lēmumus un mums nepieciešams tos mīlestībā atbalstīt. Galvenais, uz ko jāliek uzsvars kristīgiem vecākiem - mīlēt savu bērnu neatkarīgi no viņa orientācijas un dzimtes identitātes, mīlēt tāpat kā Dievs viņu mīl, ar beznosacījumu mīlestību. Tāda mīlestība ir kristīgo tikumu virsotne;
5. Dievam negadās kļūmes vai misēkļi, tādēļ Viņš jebkuru cilvēku rada tādu, kādu Viņš rada. Arī kā transpersonas. Mums mīlestībā jāpārvar aizspriedumi, bailes un stereotipi, jāatveras Dieva pārveidojošajai žēlastībai un jāpieņem ikviena Dieva radība visā tās pilnībā, jāmīl un jāciena kā Dieva paša līdzība un attēls. 
6. Nevajag kautrēties runāt un tapt uzklausītiem, bieži vien bailes rada aizspriedumus un personību degradējošu naidu, tādēļ labāk atvērties un izrunāties ar uzticības personām. Bet tikai ar tādām, kas ir atbalstošas un saprotošas, nevis tādām, kas sēj naida sēklas un rada šķelšanos ģimenes vidū. Kā Dievs ir mīlestība un mīlestībā, tā arī mums vienam pret otru būs dzīvot mīlestībā un pieņemšanā!

Transseksualitāte 21. gadsimtā vairs nav nekāda tabu tēma. Kā jebkura seksuālā orientācija vai dzimuma identitāte, tā ir pastāvējusi cauri gadsimtiem jau no antīkās ēras, tādējādi mums to vajadzētu akceptēt kā personas individualitāti un daudzveidības apliecinājumu. Un, ja vēl esam kristieši, tad mēs šo jautājumu nedrīkstam nekā citādāk kā vien pašu un Dieva beznosacījumu mīlestības gaismā aplūkot un pēc tā arī vadīties. Lai gan fundamentālistiskāk noskaņotiem kristiešiem patīk zākāties un nicināt citus ar no konteksta izrautiem Bībeles pantiem, tomēr der atcerēties Jāņa evaņģēlija 8. nodaļā minētos Jēzus vārdus: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" 

Daži noderīgi resursi par transpersonām un dzimuma identitāti:

Transpersonas un dzimuma identitāte - skapis.eu

Problēmas, ar kurām saskaras transpersonas [lejupielādējams PDF fails]