Žurnālists Aidis Tomsons: "Mīlestība dara dzīvi vieglāku"

Foto: atrasts internetā, google.lv; kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

• Mans darbs ir rosināt radioklausītājus domāt, un vislabāk tas izdodas, ja esmu neitrāls. 
• Mūsu izpratne ir sašķelta. Kāds iet uz priekšu, kāds baidās no jebkuras jaunas atziņas. To var redzēt visās baznīcās. Vai tas būtu jautājums par demokrātiju, cilvēktiesībām vai baznīcu - katram savs pieņēmums par to, kas ir svēts, pareizs un labs. Risinājums - vairāk lasīt, pētīt, atvērties. Saprast, ka viss dzīvē nav vienkārši.
• Nē, man nav stipru nervu. Ja nebūtu iemācījies atrast Dievu savās ikdienas gaitās, varētu dzert nervu zāles. 
• Kad atradu laiku sarunām ar Dievu, sāku iekšēji justies ļoti komfortabli. Dievs dod garu.
• Tas, kā tici, ir pāri teoloģiskai izpratnei. Respektīvi, esmu gatavs upurēt daudz, lai tev ir tiesības būt musulmanim vai budistam.
• Domāšana sabiedrībā veidojusies gadiem ilgi. Katram ir bijušas dažādas iespējas uzzināt, kā cilvēki dzīvo un kā baznīca citviet attīstījusies. Cilvēks nav spējīgs viegli mainīt domāšanu, tas ir sāpīgs process - jāpārvērtē savas izpratnes. 
• Domāšana mainās. Dievs man mācījis nebūt atbildīgam par šo pasauli. To dara Dievs. Es varu sadarboties ar viņu un darīt ko labu. Jo mīlestība padara dzīvi vieglāku. Dieva dota mīlestība rada mīlestību.
• Bet man šķiet, ka mūzika un viss skaistais nāk no Dieva. Viņš stāv aiz visa skaistā. Ir jāmēģina viņu saredzēt.
• Bībele māca toleranci. Pieņemt cilvēku, bet nepieņemt viņa rīcību. Mīlēt otru tādu, kāds viņš ir. Atliek tikai piekrist vai nepiekrist. Kristus saka: mīli otru kā sevi pašu. Tā gan ir grūta padarīšana. Es ikdienā cenšos otru cilvēku turēt augstāk nekā sevi pašu. Respektē viņa izvēles. 
• Dievs katram iedevis sirdi mīlēt skaisto un patīkamo. Tas tikai jādara. 
• Lai Dievs tiktu galā ar ļaunumu, grēku un visu slikto, kas notiek apkārt, viņš bija gatavs upurēt savu dārgāko. Lai mēs ieraudzītu, cik ļoti viņš mīl. Šī mīlestība izkausē sirdi. Gribas tai atsaukties. Dievs skumst, ja viņa bērni negrib ar viņu draudzēties. Reizi gadā - ar to Dievam ir par maz, un man arī ar to būtu par maz. Tāpēc man tā ir ikdiena.
• Kur nekristietis var saņemt mīlestību? Kāds jau dod. Cilvēciskā ir nepietiekoša. Vismaz man ar to ir par maz.
• Valsts - tie ir cilvēki. Un mēs kā sabiedrība esam bailīgi. Gribētu, lai Latvijas iedzīvotāji būtu domājoši - tādi, kuri nav bailīgi stāvēt pret netaisnību. Kuri nedomā tikai par to, kas ar viņiem notiks. Gatavi iestāties par labo.

Atziņas gūtas no intervijas ar žurnālistu Aidi Tomsonu žurnālā "Ir" #12 (309), 24.-30.III, 2016.