Džordžs Šalaba "Starp depresiju un utopiju"
Foto: atrasts internetā, google.lv
Žurnāla "Rīgas laiks" 2016. gada marta numurā ir publicēta plaša intervija ar neatkarīgo amerikāņu literatūras kritiķi Džordžu Šalabu. Tās nosaukums, kā jau lasāt arī virsrakstā un blakus viņa bildei, ir "Starp depresiju un utopiju". Jā, patiesi, jo Šalaba 40 gadus klusi un kautrīgi cieš no depresijas. Aiz šīs intervijas žurnālā seko viņa slimības vēstures izklāsts. Dīvains cilvēks (vārda labākajā nozīmē!), vai ne? Ieklausīsimies viņa atziņās, kuras intervijas lasīšanas gaitā mani uzrunāja un ar kurām vēlos līdzdalīties ar jums, lasītāji!
Epikūra ieteikumu "dzīvot nemanāmi" plašākā nozīmē var saprast kā padomu dzīvot neuzmācīgi, neuzkrītoši, nejaukties apkārtējo dzīvē un tādā veidā līdzināties dieviem - lai arī tas absolūti neatbilst mūsdienu sabiedrībā izplatītajiem mērķiem un ideāliem. Taču gūt iespēju veltīt savu laiku "labākajam, kas šajā pasaulē jebkad ir pateikts vai izdomāts", var tikai tad, ja seko šai rekomendācijai.
***
"Domāju, ka cilvēki cits citu pārpratīs - ka viņi kādu laiku runās cits citam garām un cits ar citu vārdiski saskriesies. Un tad, ja viņi patiešām vēlas cits citu saprast, viņi sacīs: klausies, kad tu lieto šo vārdu, vai tu ar to domā šo? Un otrs cilvēks atbildēs: nē, nē, es domāju to! Un tad tas pirmais teiks: vispār es zinu, ka dažiem cilvēkiem liekas, ka tas vārds nozīmē to, bet vai tad vairumam tomēr nešķiet, ka tas nozīmē šo? Un tad viņi to apspriestu un ar laiku nonāktu pie kopīga viedokļa, ja vien paši to vēlētos. Protams, ja cilvēki negribētu tikt saprasti un saprast citus, tad šis process nebeigtos ar norunu vai vienprātību - tas beigtos ar manipulēšanu."
***
Kā teica Kants, vienīgais veids, kā iemācīties izmantot brīvo gribu, ir izmantot brīvību - pieļaut kļūdas un mācīties no tām. Demokrātijas premisa ir tāda, ka jebkurš no mums ir labākā savu interešu garantija - vai vismaz var iemācīties tāda būt.
***
Iedzīvotāji politiskā ziņā vēl snauž. Viņi visi ir ļoti attapīgi un modri pircēji. Viņi mostas kā patērētāji, taču kā pilsoņi - ne.
***
Amerikas politiskajai elitei bija nepieciešama tieši šāda piekāpīga, viendabīga sabiedrība, lai kļūtu, kā jūs sakāt, par pasaules policistu un baņķieri. Fakts, ka mēs esam kļuvuši par pasaules policistu un baņķieri, nav nekas labs - ne pārējai pasaulei, ne arī amerikāņiem.
***
Jūs taču zināt Semjuela Beketa nemirstīgo frāzi: "Es nevaru turpināt, es turpināšu"? Ko citu darīt? Tu turpini, cik ilgi vari, un tad... tad tu vienkārši paņem atvaļinājumu. Tā jau ir - tu turpini, cik vien ilgi spēj, un tad apstājies - kā pati dzīve.
***
Un tagad amerikāņu demokrātija ir jau vienkārši ļoti slima. [..] Lozungi ir tikai lozungi. Amerikāņu cīņa par demokrātiju visā pasaulē ir tīrs reklāmas gājiens. Jā, tīra propaganda.
***
Ja Ļeņins Somijas stacijā būtu pakritis zem vilciena, pasaule šodien būtu daudz laimīgāka vieta. [..] Putins ir vienkārši gangsteris. Nē, sociālisms nav pastāvējis, nekad un nekur visā pasaulē.
***
Domāju, ka sistēma ir izveidota ne tāpēc, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, bet gan lai tos marginalizētu - lai novērstu cilvēku uzmanību no šiem jautājumiem un atturētu viņus no vēlmes izteikt pašiem savu viedokli, lai traucētu saprast, kādas ir viņu pašu intereses. [..] Pats fakts, ka šis jautājums tiek uzdots, nozīmē, ka nopietnas sociālas pārmaiņas ir tikpat kā nenovēršamas, jo galvenais šķērslis ir tas, ka šo pārmaiņu nepieciešamību vajag saskatīt. Kad cilvēki sāk sev jautāt...
***
Taču lielākā daļa amerikāņu kultūras ir vienkārši gigantisks un ļoti iedarbīgs līdzeklis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no politiskas mobilizēšanās.
***
Bet tas manī radīja izsalkumu pēc ideāliem - tas radīja vēlēšanos veltīt sevi kaut kam lielākam par mani pašu un maniem panākumiem. Un, ja cilvēkā pamostas šāds izsalkums, šāda apetīte, tad tā viņā paliek uz visiem laikiem. [..] Pie saviem ideāliem un savām izjūtām cilvēki nonāk katrs pa savu ceļu, bet...
***
Es teiktu, ka vienkārši fakts, ka pasaule ir izprotama tik dziļi - vismaz tik tālu, cik es spēju aiziet, un iespējams, ka tik tālu, cik cilvēks vispār var aiziet. Tie daži acumirkļi, kad man pavērušies cilvēciskā un fiziskā universa izprotamības plašumi, ir lieliskākais, ko es savā mūžā esmu piedzīvojis.
***
Es reizēm esmu vēlējies, kaut vispār nebūtu sācis domāt. [..] Nav iespējams neapzināties, ja tu reiz esi apzinājies. [..] Bet, ja tu reiz esi kaut ko sapratis, tu vari savas domas par to mainīt, bet tu nekad vairs nevarēsi nebūt to sapratis.