Teologs un garīgās izaugsmes skolotājs Juris Rubenis: "Aiziešana bija sāpīgākais lēmums manā dzīvē"
Foto: atrasts internetā, google.lv
Ieskats dažās atziņās, kuras intervijā žurnālam "Ieva" 2018. gada 15. augustā paudis bijušais luterāņu mācītājs Juris Rubenis, tagadējais Integrālās izglītības institūta programmas direktors un meditāciju nama "Elijas nams" retrītu un garīgās izaugsmes skolotājs.
"Lielākos lēmumus dzīvē cilvēki pieņem, ne tikai pamatojoties uz prāta apsvērumiem, bet arī ieklausoties savā sirdī, savā iekšējā pasaulē, kura neizsaka savu viedokli ar vārdiem un racionāliem apzīmējumiem."
***
"Cīņā katrs savus uzskatus tikai nostiprina. Bieži izvēlas argumentus, kas apstiprina viņa pārliecību, un neskatās uz tiem, kas neapstiprina. Tāpēc parasti šādas cīņas ir negatīvas enerģijas vairošana un liela laika tērēšana. Vai kāds no tā iegūst?"
***
"Aiziešana - tā bija mācību stunda man pašam. Pieņemt dažādību, pieņemt, ka cilvēki lietas redz diametrāli pretēji. Pieņemt, ka neesmu pats pareizākais un gudrākais cilvēks pasaulē, ka es mēdzu kļūdīties. Aiziešana bija mana vienīgā iespēja nesākt cīnīties."
***
"Beidzamajos gados ļoti ieklausos savā dvēselē un daru, ko jūtu tur. Galva ir spekulatīvs instruments, tā var jums piegādāt vajadzīgos slēdzienus vienā vai otrā krāsā. Vienīgi mūsu dvēsele nemelo. Tā nav atkarīga no mūsu prāta slēdzieniem. [..] Taču izšķirīgi svarīgi ir ieklausīties tajā, izmantot dvēseli kā navigācijas instrumentu. Ja to neatklājam, tad garīgums mums ir tikai noteikumu sistēma. Tad labus pieņēmumus tu vari izmantot pilnīgi nepareizā, katastrofālā veidā. Ja nav iekšējās pieredzes, tad principā tu vari būt tikai prasmīgs vai labticīgs burta kalps."
***
"Ja vēlies sekot Jēzum dziļākajā izpratnē, nevis tikai noteiktai priekšstatu sistēmai par viņu - un man tas ir svarīgi -, kādā brīdī tu nonāc spriedzes attiecībās ar sistēmu. Visas lielās garīgās tradīcijas runā par nomiršanu sev. Man aiziešana bija liela nomiršana sev. Īsta, smaga un sāpīga."
***
"Tomēr... Ja tu apvainojies uz notikumiem, kas atgadās ar tevi, tad tu apvainojies uz pasauli. Bet vai tas nav mazliet muļķīgi? Apvainoties uz pasauli, ka tā uzdrīkstas nebūt tāda, kā gaidu... Baigi nelaimīga ir tāda dzīve aizvainojumā."
***
"Un šis [braucot uz dažādiem semināriem un retrītiem] ir labākais naudas tērēšanas veids, jo tu ieguldi sevī, savā attīstībā. Ar savu attieksmi pret lietām vai notikumiem signalizējam par tās nozīmību savā dzīvē. Ja esmu gatavs maksāt tikai eiro, tas parāda, kāda vieta attiecīgajai lietai, notikumam ir manā dzīvē."
****
"Labs garīgums ir tas, kurš nevis attīsta cilvēkā atkarību, bet palīdz atbrīvoties no visu veidu atkarībām. Labs garīgs padomdevējs dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk viņš kļūtu nevajadzīgs, lai bez viņa varētu iztikt."
***
"Mēs dzīvojam sarežģītā, saspringtā pasaulē, kur nav skaidru atbilžu, dzīve ir ambivalenta. Kā varam visnozīmīgākajā veidā būt noderīgi cits citam? Vienkārši - palīdzot dzīvot. Aiz šiem vārdiem saredzu ļoti lielus dziļumus. Tā ir jēga, kāpēc esam laulībā, kāpēc meklējam draugus. Lai būtu kāds cilvēks, ar kuru parunāt par visu, kas tevī notiek. Un cik labi, ja ir kāds, kas tevi dzird, sajūt, atspoguļo un palīdz tev dzīvot."
***
"Un vēl - uzskatu, ka svarīga dzīves daļa ir kļūdas. [..] Visi kļūdās. Visi! Neiedomājies, ka tu varēsi savu dzīvi nodzīvot nekļūdoties. Tā ir atvieglojoša vēsts, kas pasaka - kļūda ir daļa no attīstības. Jo dažkārt visvairāk iemācāmies, kad izdarām kaut ko nepareizi. Jautājums tikai, ko mēs ar šīm kļūdām darām - mācāmies, nostumjam malā vai izmantojam kā materiālu, lai sevi visu mūžu apsūdzētu un dzītu zemē."
***
"Kristietības centrālā vēsts ir par nomiršanu un augšāmcelšanos. Dzīves vidū, nevis nogalē. Dzīves vidū! Tā vienkārši runājot - lai īsti sāktos dzīve, tev ir jāpamostas. Jāpamostas kā garīgai būtnei. Lai šis klikšķis notiktu, divi pasaulē labākie skolotāji ir mīlestība un ciešanas. Jo tos abus nav iespējams nolikt malā. Kad tu esi iemīlējies, ko tu vari izdarīt? Kad tev sāp - ko tu vari izdarīt? Šie skolotāji tevi atplēš vaļā, izved lielākā plašumā. Tu šķietami nomirsti, bet beigās saproti - tu nemaz neesi nomiris. Tikai ar katru nomiršanas reizi kļuvis plašāks, mīlošāks cilvēks."
***
"Ticība ir paļaušanās Dievam. Tavu iepriekšizveidoto priekšstatu nomiršana. Mēs cīnāmies ar Dievu, gribam viņu iespiest mūsu konceptos, priekšstatos. Dievam vajag rīkoties tā un tā! Taču iedomājieties, kāds šoks būtu cilvēkiem, kas sevi uzskata par fundamentāliem kristiešiem, ja viņi ieraudzītu, kāds Dievs ir patiesībā. Cik mīlošs, cik piedodošs... Galvenais, lai mūsu aizspriedumi ar laiku neveido lielāko daļu no mūsu uztveres. Lai tas tā nenotiktu, nepieciešama mūsu pašu pieredze. Tur nelīdz citu sarakstītas grāmatas, skaisti sprediķi, svarīgas lekcijas. Tikai paša pieredze."
***
"Ja depozīti netiek kustināti... Cilvēks līdzinās katordzniekam, kam savulaik ar ķēdi pie kājas piesēja milzīgu akmeni. Meklē grūtuma iemeslu visos iespējamos virzienos, projicē citos, jo droši vien citi vainīgi. Līdz ieraugi, ka tevī pašā ir neatrisinātas lietas. Jo vairāk akmeņu pie kājām, jo ievainojošāki mēs esam pret citiem cilvēkiem. Ja cilvēkā ir miers, iekšēji viņš ir izlīdzinājies, viņš parasti atrod arī labu veidu, kā reaģēt uz uzbrukumiem, nevairojot sāpes. Parasti jau darām pāri citiem, sāpinām viņus tāpēc, ka pašiem sāp."
***
"Taču - ja neesi atradis dziļumu sevī, nevari atrast dziļumu attiecībās.Tev vienkārši tas neienāk prātā. Svarīgākā lieta, kas jāmācās, - prasme sarunāties. Tā vienmēr sākas ar vēlēšanos dzirdēt otru cilvēku. Nevis pateikt savu sakāmo, bet dzirdēt otru... Ja tu nedzirdi otru, tu nespēj ar viņu runāt. Ja tu esi kurls pret otru, arī visas tavas runas ir nulles vērtībā."
***
"Es esmu laimīgāks. Laime, protams, ir sarežģīti izmērāma. Taču to es saredzu kā saskaņu ar savu dvēseli, kā uzdrīkstēšanos izdzīvot to, kas manī jautā pēc izdzīvošanas. Tas nenozīmē, ka esmu iestrēdzis laimes izjūtā, to nevar ieslēgt stand by režīmā un noturēt. Ir izaicinoši brīži, kad saproti - tev vēl ļoti daudz jāstrādā. Taču jūtos laimīgāks nekā agrāk, jo pēdējos gados esmu uzdrīkstējies būt patiess."
***