Sūfisma pētnieks Viljams Čitiks: "Viņš ne Viņš" | Atziņas

Kolāža: Didzis Kukainis

Lai gan ļoti cītīgi cenšos iegādāties un lasīt domāšanu veicinošo un prātu asinošo žurnālu "Rīgas laiks", retāk sanāk tajā publicētās intervijas tā padziļinātāk pārdomāt, piefiksēt sev kādas atziņas un ar tām caur šo blogu padalīties arīdzan ar maniem lasītājiem un sekotājiem. Tad nu esmu nolēmis drusku "laboties" un tā sirsnīgāk iedziļināties šī gada augusta "Rīgas laiks" žurnāla numurā, jo tur ir publicēta intervija ar ievērojamu islāma tekstu pētnieku un interpretu Viljamu Čitiku, kura teiktajā nudien ir vērts ieklausīties. Arī tādā kontekstā, kādā man vairāk interesē, respektīvi, viņš pieskaras arī sūfismam, kas ir arī mans interešu loks attiecībā uz islāma tekstiem, ja mēs tā pavisam godīgi runājam. Īsti citi islāma teksti mani ne visai interesē, bet sūfismā ir kaut kas iedvesmojošs, aizraujošs, interesants, pat savā veidā noslēpumains un mistisks. Ne velti to [sūfismu] tā arī dēvē - par islāma mistisko mācību un atzaru. Pilnu interviju ar Viljamu Čitiku lasiet "RL" 2017. gada augusta drukātajā numurā vai arī RL mājaslapā. Intervijas autors Arnis Rītups par Čitiku saka: "Čitika rūpīgais darbs ar Ibn Arabī un Džalāladīna Rūmī tekstiem sakņojas plašākā interesē par sūfismu kā islāma sirdi. Šīs sirds saprašanā neiztikt bez prāta darba, taču prāts, kas te nepieciešams, ir uzmanīgas atvērtības un koncentrētas ieklausīšanās prāts."

"Šajā tradīcijā tiek vienkārši pieņemts par aksiomu, ka nav cita dieva kā vien Dievs. Proti, nav citas realitātes kā vienīgi tas, kas ir patiesi reāls, un jebkura lieta jāaplūko caur šī viena punkta prizmu."

***

***

"Viss nāk no Dieva, viss atgriežas pie Dieva. Tā ir viena no islāma filozofijas pamata atziņām, viena no galvenajām idejām Korānā, kur sacīts: Dievs rada visu, un Dievs liek visam atgriezties."

***

"Ikvienam neizbēgami ir savs unikālais skatpunkts. Vienkārši tāpēc, ka radīšanā nekas neatkārtojas. Radīšana ir Dieva pašizpausme. Un šajā pašizpausmes aktā Dievs nekad neatkārtojas. Katrs cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, un katra Dieva līdzība ir unikāla. Un katra no tām neizbēgami - ontoloģiski, epistemoloģiski - iemieso savu skatpunktu. Daži no šiem skatpunktiem trāpa mērķi, citi - ne; vispārīgi runājot, mēs varam uzticēties tiem skatpunktiem, ko piedāvā pravieši. [..] Tas nozīmē, ka dažādās pieejas, ko piedāvā dažādas reliģijas, arī ir leģitīmas [tiek pieņemti kā visnotaļ leģitīmi skatpunkti, no kuriem iespējams sasniegt cilvēcisku pilnību], katra savā kontekstā."

***

***

"Nav zināms, kas mēs esam, un tas nebūs zināms līdz brīdim, kad mēs nomirsim. Nāve ir tas punkts, kurā mūsu vieta, kas šobrīd ir nezināma, atklājas mums pašiem un Dievam. Bet līdz tam mēs esam atpakaļceļā pie Dieva, no kura esam nākuši, taču no mūsu skatpunkta precīzais gājums, pa kādu mēs virzāmies, nav noteikts. Tas, kā mēs atgriežamies pie Dieva, lielā mērā atkarīgs no tā, kā mēs izmantojam mums dotos talantus un spējas."

***

"Un ņemot vērā mūsu ierobežoto mūža garumu, vai nevajadzētu izvēlēties ceļu, kas sola pavērt neierobežotas zināšanas? [..] Tā ir aksioma, ka pasaule atgriezīsies pie Dieva. Nāve ir vienkārši stāvokļa maiņa. Visa filozofija ir gatavošanās nāvei. Visa dzīve ir vienkārši gatavošanās brīdim, kad mēs uzzināsim bezgalīgo. Kad mēs mirsim, tad, protams, kā saka Korāns, plīvurs tiks pacelts un mēs visu ieraudzīsim skaidri, taču... mēs redzēsim tikai to, ko spējam ieraudzīt. Visu savas dzīves gaitu mēs attīstām šo savu spēju."

***

"Katrs no mums būs pilnīgi unikāls. Ibn Arabī to formulē tā: dzīves laikā visi cilvēki ir aptuveni vienādi. Nāvē tas vairs nav iespējams. Tāpēc, ka nāvē cilvēks tiek izvērsts ar iekšpusi uz āru."

***

"Mēs savas dzīves laikā attīstāmies. Es šodien neesmu tas pats cilvēks, kas biju pirms gada. Mēs vienmēr maināmies - ideālā gadījumā uz augšu, bet iespējams arī augšup un lejup. Un mēs varam arī regresēt. [..] Sasniegtā "vieta" ir paliekoša. No tās nevar izkrist. Ja tu no tās izkrīti, tad patiesībā nemaz nebiji to sasniedzis."

***

***

"Tādas personības kā Ibn Arabī, Rūmī kā domātājs, ne tikai mīlas dzejnieks - vairums vispār nesaprot, par ko šie cilvēki runā. Vārdus jau saprot, bet viņiem nav sajēgas par šo pasaules uzskatu. Tāpēc, ka viņi paši dzīvo ar mūsu pasaules uzskatu, es domāju - zinātnisku, ateistisku."

***

"Kurā skolā tagad māca, ka tu esi atbildīgs par savu dzīvi - tādā izpratnē, ka tev par to prasīs norēķinu pēc nāves?To nemāca nevienā skolā!"

***

***

"Ņemsim vērā, pirmkārt, kultūras kontekstu. Korāns saka, ka Dievs vienmēr sūta cilvēkiem pravieti, kurš runā savas tautas valodā. [..] "Mēs esam sūtījuši praviešus visām tautām." [Jēzus, Buda, Konfūcijs] - pilnīgi noteikti ir pravieši. Tāpēc, ka tas, ko viņi māca, ir patiesība. [..] Tātad, būtībā priekšstats par pravieti ir tāds, ka Dievs savā žēlastībā un gudrībā zina, ka cilvēkiem nav dots iepazīt viņu pašu par sevi; viņi nevar paši atrast atpakaļceļu uz savu pirmavotu, tāpēc dievišķā žēlastība prasa, lai Dievs cilvēkiem parāda pareizo ceļu. Un to viņš dara, sūtot pie cilvēkiem praviešus. "

***

***

"Kāpēc tas ir kaut kas skaists - atcerēties Dievu? Tāpēc, ka Dievs ir skaists. Dievs ir visa skaistā avots, viņš pats ir skaists... Atklājot sevi... Skaistos veidos. Korāns par Dievu saka, ka viss, ko viņš radījis, ir skaists. Tāpēc tas, ko mēs redzam, kad ieraugām kaut ko skaistu, ir samērā tiešs Dieva skaistuma atspulgs. Taču nevienai radītai būtnei nepiemīt nekas savs; visu, ko tā saņem, tām dod esamības dāvātājs..."

***

***

"Sūfiju mācībā lielākoties pieņem, ka patība sastāv no trim pamatlīmeņiem. Viens ir tas es, kas pavēl darīt neglītas lietas, un tas ir tas es, ar kuru jācīnās. Otrs ir pārmetošais es, tas, kurš vaino sevi par saviem trūkumiem. Un tas ir labi, jo tu apzinies savas nepilnības un, ja tu tās apzinies, tu centies sevī kaut ko mainīt. Un augstākās pakāpes patība, kas, kā tiek uzskatīts, piemīt praviešiem un varbūt kādam no svētajiem: "dvēsele, kas atradusi mieru". Dvēsele, mierā ar Dievu. Saprotams, ka ar to necīnās - to cenšas sasniegt."

***

"Kas ir pats svarīgākais, ko jūs savā dzīvē esat sapratis? - Ka es neko nezinu. Kāda jēga dzīvei, kas noved tikai pie atziņas, ka tu neko nezini? - Dievs zina visu. Ja es vispār jebko kaut kad sapratīšu, tad tikai caur paļāvību uz Viņu."