Grāmatas apskats: Idrīss Šāhs "Austrumu gudrības"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Idrīsa Šāha apkopotajos stāstos "Austrumu gudrības" parādās visa sūfiju un sūfisma skolas filosofija - mācība, Ceļš un iešana pa to. Šī grāmata ir kā viegla barība maz pieredzējušajiem un uz sava Ceļa tikko nostājušamies meklētājiem - caur vienkāršiem un viegli uztveramiem stāstiem tiek līdzdalīta Dievišķās Mīlestības Ceļa mācības un tas, kas mums jāievēro un jāiemācās, lai sirsnīgā tuvākmīlestībā dzīvotu starp līdzcilvēkiem un piedalītos sabiedriskajās norisēs.
Ko nu es daudz personīgi pļāpāšu par un ap sūfismu, tādēļ ļaušu, lai par to, kādas bagātības šajā nelielajā bagātību krātuvītē slēpjas, runā pati grāmata:
Sūfisms ir radīts kā līdzeklis cilvēka pamodināšanai (jo cilvēkam ir iespēja atgriezties savā sākotnē, taču viņš ir aizmirsis šīs iespējas pastāvēšanu un aatiecībā uz īstenību viņš ir "iemidzis"), lai viņš spētu apzināties visu šajā grāmatā aprakstīto, ne tikai gūtu par to kādu priekšstatu. Tie, kas pamostas, spēj atgriezties, sākt "ceļojumu", reizē dzīvodami savu tagadējo dzīvi visā tās pilnībā.
Laiku pa laikam kā sūtņi ierodas ļaudis, lai kalpotu cilvēkam un glābtu viņu no "akluma" un "miega" (ko mūsdienās drīzāk varētu dēvēt par "amnēziju"), ko mūsu speciālajā literatūrā vienmēr raksturo kā vietēju slimību. Šie ļaudis pastāvīgi ir saskarē ar Pirmsākumu un nes "zāles", kas ir puse no izdziedēšanas. Otra puse, tāpat kā tradicionālajā Zemes medicīnā, ir darbība, ko veic tas, uz kuru iedarbojas, lai atlabtu ar mazāko iespējamo palīdzību. Šie kosmiskie dziednieki - vissenākā jēdziena burtiskā skaidrojumā - bieži mīt pasaulē gandrīz neievēroti, kā kamielis tuksnesī. Viņi ir piederējuši pie visām rasēm un visām ticībām.
Sūfismam ir divi galvenie mērķi: 1) parādīt cilvēkam viņu tādu, kāds viņš patiesībā ir, un 2) palīdzēt viņam attīstīt viņa patieso, iekšējo patību, viņa nezūdošo daļu. Lai gan cilvēks "ir nācis no tāla tāluma, pašlaik ir iemidzis un var atgriezties, kad būs ieguvis līdzekļus, kas ļauj atgriezties", viņš to spēj paveikt vienīgi tad, ja savā darbībā stāv uz stingra pamata tajā pasaules punktā, kurā mēs viņu sastopam; mūsu sauklis ir: "Esi Pasaulē, bet nepiederi tai."
"Ja Augstākais Cilvēks paveic kaut ko apbrīnas vērtu, tad tas ir viņa Meistarības apliecinājums, nevis darbības mērķis."
Un visbeidzot - lai par sūfiju skolotājiem un viņu darbiem liecina kāds stāsts no šīs grāmatas, kuram dots tieši tāds nosaukums "Skolotāju dzīve un darbi":
Kādam pirmās pakāpes dervīšam jautāja: - Kādēļ cilvēki ziedo tik daudz laika un pūļu tam, lai studētu pagātnes Skolotāju dzīvi un darbus, ja viņu dzīve, iespējams, aprakstīta aplami, viņu darbu iespaids izpaudies tikai tolaik un viņu vārdi var būt slepenas nozīmes pilni? Dervīšs atbildēja: - Skolnieki šādās studijās uzzina, kas stāstīts par Skolotājiem un ko teikuši viņi paši. Kaut kas no tā noderēs ikdienas dzīvē. Kaut kas kļūs skaidrs, skolniekam pilnveidojoties. Kaut kas ir noslēpumā tīts un tiks izprasts tikai īstajā brīdī - kad Meklētājs būs tam gatavs. Kaut kas ir domāts, lai to izskaidrotu skolotājs. Kaut kas ir paredzēts, lai atturētu tos, kas nespēj iet Ceļu, un neļautu tiem traucēt Ceļa cilvēkus. Ielāgo labi, ka nepatika pret mūsu darbu parasti norāda: tāds cilvēks vairās no mums, jo no viņa ir jāvairās mums pašiem.