Pārdomas, lasot Alberta Nolena grāmatu "Jēzus vērtības mūsdienās. Radikālas brīvības garīgums"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Kas mani pārsteidza visvairāk un bija mans lielākais iespaidu radītājs, paņemot pirmoreiz grāmatu rokās? Tās maigais un zīdaini gludais vākojums. Jā, tās sajūtas atgriežas un atgriežas ikreiz kad rokas pieskaras grāmatas vākiem... Un šeit jau arī parādās tas fenomens, ko neviena e-grāmata un e-lasītājs nespēj sniegt – grāmatas fiziskais pieskāriens un emocionāli uzrunājošais moments, ko sniedz fiziska grāmatas satveršana. Lūk, viens no izaicinājumiem mūsdienu cilvēkam – lasīt rokā turamas un aptaustāmas grāmatas, nevis tur kaut kādus „e-būkus”.
Šī grāmata personīgi man parādīja, ka mans sludinātais viedoklis un domas par Jēzus īstenoto garīgumu ir pareizi un tiem tik tiešām nepieciešama aktīva renesanse mūsdienu pēc patiesa garīguma alkstošajā sabiedrībā. Un šo renesansi var sniegt ikviens, vispirms jau sev un tālāk – saviem tuvākajiem un apkārtējiem. Galvenā doma šajā grāmatā un radikālās brīvības garīguma pamatā ir sevis nenosodīšana un sevis atbrīvošana no iedomātiem un sev uzliktiem grēkiem, kuri tur mūs saslēgtus savās važās, tā nodarot mums tik daudz ļauna, ka nespējam vairs pat paskatīties uz Jēzus vēsti un Viņa nesto upuri pie krusta, jo attiecīgajā cilvēkā taču iekšā sēž pašuzliktais nosodījums un grēcīgums, kurš ierobežo skatu uz Jēzu.
Šī grāmata ir jāiepazīst pilnīgi noteikti ikvienam, kurš savā dzīvē jūt, ka kaut kā pietrūkst, jo tas, kas pietrūkst, ir garīgums un tiekšanās pēc tā. Cilvēks jau pēc savas būtības ir dievišķs, tendēts uz vienotību ar Dievu, visu mūsu Tēvu, tādēļ šī grāmata palīdzēs atdarīt acis un saprast, ka Dievs ir nedogmatisks, nenosodošs un neatraidošs, kāds arī bija Kristus, līdz ar to mēs varam secināt, ka Jēzus galvenā vērtība bija un mūžīgi būs CILVĒKS – tāds cilvēks, kāds katrs nu mēs mēdzam būt – reizēm stiprs, reizēm vājš, biežāk stereotipisks un aizspriedumu pilns nekā atvērts visam jaunajam, biežāk nosodošs nekā piedodošs un, galu galā, pats grēcīguma kalngals, taču ikvienam jāatceras, ka Jēzus teica: „Tavi grēki tev ir piedoti!” un to pauž arī šī grāmata.
Atšķirot pirmās lappuses, priekšvārdā mums ir vēstīts, ka šī grāmata ir pilna ar dzīvību un tā tas patiešām arī ir. Šajā grāmatā ikviens atradīs sev padomu, kā dzīvot dzīvi patiešām tā, lai tā būtu DZĪVA DZĪVE, nevis mirusi, nogrimusi aizspriedumos, priekšstatos, stereotipos, iedomās un daudz citās muļķībās. Galvenais, kas cilvēkam ir jāizdara – jāpieņem savā dzīvē Dieva jeb Augstākās Providences vadība un sirdī jāiesēj Mīlestības sēkla, ko noteikti palīdzēs izdarīt Kristus rādītais paraugs caur šīs grāmatas lappusēm. Lai gan grāmatas autors ir salīdzinoši pavecs dominikāņu mūks, tātad – katolis, taču no viņa caur grāmatas lappusēm staro absolūta Mīlestība, kādu mums pasludināja pats Jēzus un līdz ar to vien jau no šīs grāmatas to var iesēt savā sirdī ikviens, kurš pēc tās patiesi ilgojas. Un autors nebaidās būt atklāts un daudzas lietas skaidro arī, Jura Rubeņa vārdiem sakot, Baznīckritiski – resp., noraidot nepieciešamību pēc dogmām un doktrīnām, jo tajās nav atrodams tāds garīgums pēc kura tiecas mūsdienu postmodernisma pasaule un mūsdienu jaunatne. Mani visnotaļ šis autors Alberts Nolens uzrunāja sludināt vēl aktīvāk Jēzus patieso garīgumu un Viņa Mīlestību, jo tas ir vienīgais, caur ko mēs ikviens varam nonākt tuvāk Viņam.
Kāds varbūt atradīs mani par ekstātisku, ka es ar tādu sajūsmu rakstu par garīgumu veicinošām grāmatām, taču tas, manuprāt, tieši ir redzams rezultāts tam, ka esmu pieņēmis Kristus izaicinājumu sekot Viņa garīguma pēdās un kas var būt labāka reklāma garīgumu veicinošām grāmatām par personīgo piemēru? Man personīgi šis autors, lasot šo viņa darbu, fascinēja ar to, ka viņš strikti nodalīja teoloģiju no garīguma, jo tas nebūt nav viens un tas pats, lai gan daudzi konservatīvie un liekuļi gribētu to tā uzskatīt... A. Nolens skaidri pasaka, ka garīgums uzsver pieredzi un praksi, taču teoloģijas darbības lauks ir doktrīnas un dogmas. Un šī grāmata ir par un ap garīgumu, tādējādi jūs šeit nesastapsiet nekādu sausu teoloģiju, jo garīguma meklētājam, pēc manām domām, tā nemaz nav īsti nepieciešama.
Un ja nu jums tomēr uzmācas šaubas, vai šī grāmata ir arī man paredzēta, autors sniedz lielisku ieskatu šīs grāmatas mērķauditorijā: „Pirmām kārtām es rakstu kristiešu auditorijai visā tās daudzšķautņainībā un sašķeltībā, bet ne tikai tai. Es vēršos arī pie tiem, kuri vairs neapmeklē baznīcu, un tiem, kas ir izlēmuši vairs sevi nesaukt par kristiešiem. Es mēģinu rakstīt tiem, kas meklē patiesu garīgumu, kā arī tiem, kuri nav pārliecināti, vai viņiem vispār garīgums vairs ir nepieciešams; tiem, kas ir pieķērušies ticībai un tās praksei, kā arī tiem, kuri to visu ir atmetuši.” Lūk – šī grāmata ir VISIEM un IKVIENAM!
Garīguma meklējumi nav iedomājami bez veco pieradumu, stereotipu, aizspriedumu un cilvēcisko vājumu nomešanas un atdošanas pagātnei – garīguma meklējumi jāuzsāk ar jaunu un tīru prātu, kas ir noformatēts Dieva izaicinājuma formātā, lai Debesu Tēvs mūsos var dēstīt jaunu domāšanu, kas būtu centrēta vienīgi uz mūžīgā Dieva Mīlestības Vēsts paušanu apkārtējiem, pierādot garīguma būtisko pārsvaru pār materiālajām vērtībām, kurām daudzi ir tik ļoti pieķērušies... Kristus aicina ikvienu iegrimt šajā radikālās brīvības garīgumā!
Es nevaru necitēt šos vārdus, jo, manuprāt, tie ir šīs grāmatas un ne tikai, bet arī visu garīguma meklējumu atslēgas vārdi un būtiskākā jēga: „Jēzus uzskatīja sevi par dēlu, kurš mācās līdzināties savam Tēvam. Viņš mācījās piedot bez nosacījumiem, kā Dievs to dara. Viņš mācījās būt līdzcietīgs kā Viņa Tēvs (Lk. 6:36). Jēzus mācījās mīlēt gan labos, gan ļaunos, arī savus ienaidniekus un tos, kas Viņu vajāja, jo Viņa Tēvs lika saulei spīdēt un lietum līt gan pār labiem, gan ļauniem (Mt. 5:44-45). Ja mums ir grūti patiešām nopietni ņemt vērā Jēzu un dzīvot tā, kā Viņš dzīvoja, tad tas, iespējams, ir tāpēc, ka mēs vēl neesam pieredzējuši Dievu kā savu Aba. Jēzus gudrības, skaidrības, paļāvības un radikālās brīvības avots bija pieredze par Dievu kā Aba. Bez tās nav iespējams saprast, kāpēc un kā Jēzus visu savā dzīvē darījis.”
Es savā ikdienā redzu, ka cilvēki ir nokrāvušies ar savām materiālajām problēmām tā, ka neatliek laika ģimenei, bērniem, dzīves partnerim, kur nu vēl sevis garīgai audzināšanai, taču nododot visu Dieva, mūsu vismīļākā Tēva gādībā, viss ir iespējams... Cilvēki nedrīkst aizbildināties ar brīvās gribas aktu, ka es to nevēlos; jo tāda nav mūsu daba – cilvēks ir radīts laimīgs un garīgs, tad kādēļ to nesaņemt un uzreiz lielās devās? Būtu muļķīgi ļaut dzīves laimei iztecēt caur pirkstiem, ja tā ir pāris latu attālumā – tik vien kā nepieciešams aizdoties uz grāmatnīcu un iegādāties savu pirmo garīgās augšanas ceļvedi, šo Alberta Nolena grāmatu „Jēzus vērtības mūsdienās. Radikālas brīvības garīgums”.
Mūsdienās ir saradušies bezgaldaudzi koučinga treneri, neskaitāmi padomdevēji savas individualitātes izkopšanai, lai jūs pamācītu kā sasniegt labākus sevis prezentēšanas rezultātus un tā joprojām, taču neviens neaizdomājas par to, ka ego audzināšana un savas egoistiskās individualitātes audzināšana nenodrošina nākotni, turpretī es un arī grāmatas autors saredzam nākotni tikai tiem, kuri tieksies pēc garīguma un sevis garīgās pilnveidošanas, jo individuālisms ir destruktīvs un ilgstošākā laika periodā tas spēj iznīcināt jebkādas harmonijas un cilvēcības pazīmes cilvēkā, jo brutāli tās norok zem materiālisma un egoisma slāņa, kurš šiem nozombētajiem egoistiem dienu no dienas kļūst treknāks un treknāks līdz kamēr tas var novest pie garīgi sabrukuša ķermeniska vraka... Individuālisms ne ar ko neatšķiras no fundamentālisma.
Autors ikvienam uzdod jautājumu: „Quo vadis, pasaule?” un aicina ikvienu aizdomāties, kuram ir uzticēta pasaules vadība mūsdienu individuālistiskajā sabiedrībā? Vai Dievam un Kristus garīgumam vai tomēr laicīgiem un neko nespējošiem „grēciniekiem”, kuri netiecas pēc garīguma un harmonijas ar visu mūsu Tēvu, kuru ikviens drīkst saukt šajā vārdā: „Aba – Tēvs!”.
Un, lūk, došu jums nelielu ieskatu Jēzus garīgumā: „Jēzus pauda nelokāmu pārliecību, ka visi cilvēki ir vienlīdz vērtīgi un pelnījuši vienādu attieksmi. Viņš pret aklajiem, tizlajiem, kroplajiem, sabiedrības izstumtajiem un ubagiem izturējās ar tikpat lielu cieņu kā pret tiem, kas ieņēma augstu stāvokli sabiedrībā. Viņš atteicās uzskatīt sievietes un bērnus par mazāk nozīmīgiem vai zemākiem cilvēkiem. [..] Viens no veidiem, kā Jēzus pilnībā mainīja pasauli, bija tas, ka Viņš pret sievietēm izturējās ar tādu pašu cieņu kā pret vīriešiem. Starp saviem laikabiedriem Jēzus bija vienīgais skolotājs, kurš uzskatīja sievietes par draugiem un mācekļiem. [..] Jēzus nebija skarbs un nevienu neaizvainoja. Viņš nevainoja, nenosodīja un neienīda nevienu konkrētu cilvēku, vienalga, ko tas būtu darījis. Viņš cilvēkus izaicināja – pilnīgi visus. [..] Jēzus bezgala respektē katru cilvēku, kuru sastop. Viņš pret katru cilvēku izturas kā pret unikālu un mīlamu būtni – vienalga, vai šis cilvēks būtu akls ubags, epilepsijas slimnieks vai romiešu kareivis. Viņš pievērš īpašu uzmanību sieviešu un bērnu vajadzībām. [..] Jēzum katrs cilvēks bija īpašs, unikāls un svarīgs. Tādēļ Viņš varēja teikt, ka atstās deviņdesmit deviņas avis, lai meklētu vienu – pazudušo.”
Alberta Nolena grāmata „Jēzus vērtības mūsdienās. Radikālas brīvības garīgums” sastāv no četrām daļām, kur katrai ir nozīmīga loma mūsu ikviena garīguma formācijas ceļā. Pirmajā nodaļā autors bagātīgi informē, kādas ir mūsu laiku zīmes, kuras ir jāņem vērā, jo bez to zināšanām garīguma ceļā iešana ir apgrūtināta. Otrajā daļā autors apraksta Jēzus garīgumu – Jēzu kā Dieva revolucionāru, kā pravieti un mistiķi un arīdzan neaizmirst Viņa dziedināšanas garīgumu. Trešajā daļā autors sniedz daudz izcili vērtīgus padomus par cilvēka pārveidošanās ceļu mūsdienās, kam nepieciešams klusums un vienatne, sevis iepazīšana, pateicīga sirds, būšana kā bērniem un arīdzan nedrīkstam aizmirst par nepieķeršanos lietām, kas mūs tik stingri mēdz turēt un nelaist garīguma ceļā. Un par grāmatas ceturtās daļas saturu ļoti skaidri izsakās pats autors, sacīdams: „Mūs interesē Jēzus garīgās vienotības ar Dievu pieredzes izcilais paraugs, kurš tad arī ir iepazīstams šajā daļā. Nesalīdzināmā un noslēpumainā veidā Jēzus apzinājās vienotību ar Dievu, ar sevi, ar citiem un ar visu Dieva radību. Ja mēs virzāmies uz šo vienotību, tad, tāpat kā Jēzus, iegūstam radikālo brīvību, kas ir noslēguma daļas tēma. [..] Garīgajā literatūrā šī garīgās vienotības pieredze tiek saukta par vienotības ceļu un uzskatīta par augstāko misticisma pakāpi.”
Lai jums patiešām izdodas atrast savu garīguma ceļu!