Cerības sveci Adventa vainagā dedzot...
Photo by Waldemar Brandt on Unsplash
Šis gads ikkatra mūsu valsts iedzīvotāja dzīvē ir bijis izaicinājumu pilns, jo joprojām pasaulē valdošā pandēmija nav uzveikta. Un mēs neviens nezinām, kad šim pasaules ikdienu mainošajam notikumam pienāks redzamās beigas. Taču mēs varam Adventa laikā apdomāt šī laika vēstījumu, izvērtēt mūsu gada laikā paveikto, ar drošu cerību raugoties nākotnē, nedaudz plānojot dzīvi, bet paliekot atvērtiem aizvien jauniem izaicinājumiem, kādus mums šī esošā realitāte varētu vēl nest nākamajā dzīves gadā. Adventa laiks ir rosinošu jautājumu un atbilžu meklēšanas laiks, gan izvērtējot pagājušo, gan rodot ierosmes nākamībai, kas nāk. Jo vārds "advents" ir vārds tieši ar šādu nozīmi - atnākšana.
Vēlos jums, šī bloga lasītāji, šī gada Adventa pārdomām līdzdalīt gadu gaitā nemainīgas atziņas no mācītāja, garīgā skolotāja un vieda padomdevēja Jura Rubeņa reiz rakstītā nelielajā, bet ļoti ietilpīgajā grāmatiņā "Līdzi Baznīcas gadam", kur Juris Rubenis par Adventu raksta šādi:
«Taču šī laika vienreizību mācāmies apjaust, atklājot, ka Adventa laika pamatnoskaņa (vismaz Jaunajā Derībā) ir apjausma, ka nekas, pilnīgi nekas vēl nav skaidrs. Šķiet, ka man tiek uzdotas bezgala daudzas mīklas, ka manā dzīvē notiek nesaprotami notikumi, kas ved pretī kaut kam lielam un biedējošam vienlaikus.
Adventa laiks spiež atklāt kādu citu, dziļāku dimensiju mūsu dzīvē un mācīties saklausīt, ko tā runā. Ko tā saka? To nekad iepriekš nevar zināt. To nevajag jau iepriekš izfantazēt. Ir jāļauj sevi pārsteigt. Jā, tā neapšaubāmi rodam atbildi. Taču ne uz mūsu lūpu vai smadzeņu uzdotajiem jautājumiem, bet uz to (īstenībā vienu lielu jautājumu), kas dziļi dus mūsos un sevi piesaka tikai atsevišķos dzīves brīžos, parasti - negaidītu satricinājumu brīžos, situācijās, kad pār savu dzīvi zaudējam intelektuālo kontroli un tāpēc esam vispatiesākie.
Adventa laika īstais saturs atklājas tikai tiem, kas gatavi meklēt. Tiem, kas zina - nav iepriekš gatavu atbilžu. Es nemaz nezinu, ko, kā un kad es atradīšu, bet, atmetot augstprātību, paštaisnību un saldenu sentimentālismu, es vēlētos meklēt šajā negaidīti jaunajā virzienā.»
Un šo pārdomu rosinājuma vārdi lasāmi šī citāta pēdējā teikumā: «... es vēlētos meklēt šajā negaidīti jaunajā virzienā.» Jā, tas ir Adventa laika mudinājums un atziņa, kuru iedēstīt savās sirdīs ikkatram mums. Šis laiks, kurā mēs dzīvojam, ir patiesi izaicinošs un jauns visai pasaulei, taču mums ne velti tādu piedzīvot ļauts - mums jāmainās un jāmeklē jaunā virzienā - gan dabas aizsardzības, gan līdzcilvēku, gan savstarpējās komunikācijas un cilvēcisko attiecību jomā, gan globāli domājot - par mieru, par sociālo taisnīgumu, par ticību, mīlestību, par patieso, labo un skaisto! Lai Dievs mums uz to visu palīdz šī gada Adventa laikā noskaņot savas sirdis un prātus!