Reinhards Kērners | Vispirms mēs viens otram esam cilvēki...

Photo by processingly on Unsplash

Šis ir fragments no grāmatas - Reinhard Körner CHRIST SEIN AUF DEN PUNKT GEBRACHT (Vier-Türme-Verlag, Münsterschwarzach, 2014). Paldies tulkotājai Marutai Mazlovskai!

Noteikti vēl ir daudz citu kristīgās dzīves aspektu, ko var ietvert vienā īsā formulējumā. Un ir gatavi jau daudzi īsi formulējumi - mums tikai tie ir jāpadara par saviem.

Man personīgi, piemēram, par svarīgu vadmotīvu ir kļuvuši apustuļa Pāvila vārdi: "Burts nokauj, bet gars dara dzīvu" (2Kor 3, 6). Tie man palīdz gan labāk saprast Bībeli, gan darboties ar liturģiskajiem tekstiem.

Vai arī kāda agrāk nepazīstama 19. gadsimta garīgā autora Bartolomeja de Monte vārdi: "Meklē mierinājuma Dievu, nevis Dieva mierinājumus".

Vai mana ordeņa tēva Jāņa no Krusta atziņa: "Kad cilvēks meklē Dievu, tad jo vairāk Dievs meklē cilvēku".

Un ne pēdējā vietā ir pats īsākais no visiem kristīgās dzīves īsajiem formulējumiem, kas sastāv tikai no vienas pašas zilbes. Tas skan ļoti pieticīgi, tikai: tu. Martins Būbers to ir nosaucis par visu cilvēku "pamatvārdu". Šim vārdam ir tā īpatnība, ka tas nepaskaidro un neapraksta, kas ir kristīgā dzīve, bet uz to iedarbojas. Ja ar to apzināti uzrunā līdzcilvēkus un Dievu, kristīgā dzīve notiek.

Šāds no Bībeles vai no Baznīcas garīgās tradīcijas ņemts kristīgo īso formulējumu saraksts varētu būt vēl ļoti garš. Bet es aprobežošos ar jau nosauktajiem. Kā jau iepriekš bija sacīts, es gribēju minēt tikai pāris piemēru kā pamudinājumu lasītājām un lasītājiem, lai viņi paši sev izveido vienu vai otru īsformulējumu un tā ietver mazā kodolā to, kas tiem no evaņģēlija gara šķiet svarīgs pašu dzīvē. 

Piesaukšu vēl tikai vienu īso formulējumu. Man šķiet sevišķi svarīgi to turēt acu priekšā un glabāt dziļi sirdī laikā, kurā mēs kristieši sadzīvojam kopā ar cilvēkiem, kas pieder visdažādākajām reliģijām un ir visdažādāko pasaules uzskatu piekritēji. Es to sev esmu formulējis šādi: "Vispirms mēs viens otram esam cilvēki - Dieva cilvēki".

Mēs visi esam cilvēki, vai katoļi, kā es, vai piederīgi citai konfesijai, vai citai reliģijai vai reliģiju noliedzoši. Vispirms cilvēki - pirms katras konfesionālās vai reliģiskās piederības un pirms katras pasaules uzskata vai garīgās orientācijas. Šādas nostājas pamatā ir jūdu un kristiešu ticības pārliecība, ka Dievs ir visu cilvēku Radītājs un kopā ar viņiem visiem iet radības pilnveidošanas ceļu. Par šo bibliski - teoloģisko pamatpostulātu mums atgādina enciklika Ticības gaisma (latīn. Lumen Fidei), kuru 2013. gadā izstrādāja pāvests Benedikts XVI un kuru parakstīja un publicēja pāvests Francisks. Tajā ir sacīts: "Bibliskās ticības kodols un centrs ir Dieva mīlestība, Viņa tiešās rūpes par katru cilvēku, Viņa pestīšanas plāns, kurš aptver visu cilvēci un visu radību."

Mums kristiešiem nav nekāda ekskluzīva aicinājuma glābt pasauli. Mums vienīgi ir kāds uzdevums. Toties liels uzdevums. Varbūt pārāk liels, bet, tas ir tā vērts. Uzdevuma būtība - lai mēs kopā ar Dievu rūpējamies viens par otru, par Dieva cilvēkiem.