Mācītājs Juris Rubenis: «Adventa laika nozīme»

3. decembris, 2017 pl. 17:00,

Mēs uzklausīsim šajā pirmā Adventa svētdienas rītā Svēto Rakstu vārdus Lūkas evaņģēlija 3. nodaļā, kur no 1. līdz 10. pantam tā mēs lasām: "Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī. Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu. Ļaužu pulkiem, kas nāca pie viņa kristīties, viņš sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai? Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! - Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus! Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī." Un ļaudis viņu jautāja: "Ko tad mums būs darīt?"" Āmen.

Pasaules televīzijās un, protams, arī Latvijā, kļuvuši ļoti populāri raidījumi, tā saucamie šovi, kuru nosaukumi variējas, bet visumā ir samērā līdzīgi, proti, "neparastās", "drosmīgās" vai "brīnumainās" pārvērtības. Man šķiet, ka katram ir nācies redzēt vismaz kādu fragmentu no šiem raidījumiem, kuru sižets ir samērā vienkāršs - raidījumam piesakās milzīgs daudzums cilvēku, gan sieviešu, gan vīriešu, kas ir absolūti neapmierināti vai pat nelaimīgi par savu izskatu. Konkursu izturējušie, parasti bezgala laimīgie cilvēki ir gatavi vairāku nedēļu garumā, paciešot filmēšanu, sevi uzticēt plastiskās ķirurģijas speciālistiem, pārciest vairākas ļoti sāpīgas operācijas, kuru laikā kaut kas tiek iztaisnots, kaut kas saīsināts, kaut kas pagarināts, kaut kas izlīdzināts, kaut kur tiek tauki nosūkti, savukārt kaut kur citur zināms silikona daudzums pievienots.. Kāpēc? Lai izskatītos savādāk. Viņi ir pārliecināti, ka viņu līdzšinējā izskata dēļ citi cilvēki tos neievēro, nemīl, nicina. Tāpēc viņiem ir neizdevusies dzīve, viņi vairs nevar panest to kādi izskatās. Patiešām, tas ir apbrīnojami, cik neaptverami daudz pūļu ir gatavi ieguldīt un cik gan daudz sāpju ir gatavi izturēt cilvēki, kas vēlas kaut ko mainīt savā ārienē.

Bet kāds tam sakars ar Adventa laiku?

Īstenībā, ļoti tiešs. Varētu sacīt, ka arī Adventa laika četras nedēļas gribētu cilvēku dzīvē kļūt par tādu neparasto vai brīnumaino pārvērtību laiku. Tikai, nevis raugoties uz cilvēka mainīgo un par spīti pašai dārgākajai kosmētikai, novecojošo ārieni, cik ieskatoties cilvēka dvēselē, domās, sirdī. Adventa laiks, Dieva atnākšanas laiks ir intensīvākais Baznīcas gada periods, kurā mums visiem tiek piedāvāta iespēja kaut ko savā dzīvē, jā - sevī, mainīt.

Mēs tikko konstatējām, ka ir neskaitāmi cilvēki, kas pārdzīvo par savu ārējo izskatu, bet kā jums šķiet, cik ir to, kas pārdzīvo, cik neglītas, kroplas, netīras izskatās viņu domas vai dvēseles? Cik ir to, kas pārdzīvo, ka Dieva priekšā varētu izskatīties neglīti; kas domā par to, ko Dievs sacīs, kad Viņš ieraudzīs manas dvēseles izķēmoto vaigu?

Bet ko tad darīt? Nav taču tādu plastisko ķirurgu, kas mācētu pielabot dvēseles. Katrā ziņā, mācītāji to nespēj. Un tas nav arī viņu uzdevums. Lai saklausītu atbildi uz šo jautājumu, ir svarīgi uzmanīgi pārdomāt tikko dzirdētās Lūkas evaņģēlija rindas - mūsu priekšā te nostājas dīvains tēls, Vecās Derības pēdējais pravietis Jānis, Jānis Kristītājs. Citi evaņģēliji apraksta viņa neparasto ārējo izskatu - viņš valkā kamieļu spalvu drēbes un ādas jostu, viņa barība ir siseņi un kameņu medus. Kāds ārēji pavisam nepievilcīgs, mežonīgs cilvēks! Dīvainis. Cilvēks, kurš neiederas ne tikai mūsdienu sabiedrības modelī, bet arī tā laika sabiedrības pieņemtajās normās. Cilvēks, kura izskatu pavisam noteikti vajadzētu kaut kā pielabot.

Tāds dīvainis, no ārpuses vērtējot. Taču viņa dvēselē ielūkojoties, negaidīti atklājam ko ļoti skaistu - cilvēku, kas pilnībā uzticējies Debesīm. Un viņa balsī ieklausoties, ieraugām Dieva Gara vadītu pravieti, kurš izmisīgi pūlas mums pasacīt: "Dieva valstība ir tuvu klāt!" Izšķiries! Pieņem lēmumu! Mainies! Viņš aicina mūs iziet no ierasti nodrošinātās dzīves tuksnesī, tur, kur nekas nenovērš mūsu uzmanību no būtiskākā, lai novērtētu, KĀ mums patiešām trūkst. Lai mēs tur skaidri ieraudzītu paši sevi, arī visu to, ko esam vēlējušies paslēpt, notušēt, neredzēt.

"Sagatavojiet ceļu Kungam, dariet līdzenas Viņa takas! Katrai ielejai ir jātop aizpildītai, katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts, līkumi lai top taisni un grambas - par līdzenu ceļu!"

Par kādām pārvērtībām viņš runā?

Ne jau par kādiem ārējiem pasākumiem, bet par pārvērtībām cilvēka dvēselē, ja tā ir atvērusies Dievam, ja tā apliecinājusi, ka Dievs tai patiesi ir vajadzīgs, ka Dievs vienīgais var iztaisnot un izlīdzināt mūsu izkropļotās domas un sirdis.

Jāņa Kristītāja laikabiedriem, īstenībā, kā jau visu laiku cilvēkiem, ir grūti - pašapziņas slieksnis ir uzaudzēts tik augsts, ambīcijas tik lielas.. Jā, kaut ko jau mēs esam gatavi pamainīt, šo to piefrizēt, nu bēt tā - mēra robežās, pēc mūsu piegrieztnēm, mūsu izpratnes, galu galā, mēs esam normāli cilvēki, ar mums lielās līnijās viss ir kārtībā!

Tieši tāpēc Jānis Kristītājs, cilvēks, kura uzdevums ir sagatavot pasauli Dieva ienākšanai, Jēzus ienākšanai, saka skarbos, apsūdzošos vārdus šo ārēji skaisto cilvēku neglītās sirdis atmaskojošos vārdus: "Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai? Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! - Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus! Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes." Cik gan viegli sevi mierināt ar domu, ka es jau neesmu šāds tāds, bet, piemēram, nāku no labas ģimenes, man ir laba izglītība, godājama profesija, beigu beigās - es esmu kristīts un iesvētīts. Jā, es patiešām neesmu tik slikts! Katrā ziņā, daudz labāks par tūkstošiem citu.

Patiešām varam apjaust provokāciju, kāda ieskanās Jāņa Kristītāja sacītajā. Cik aizskaroši ir Jāņa Kristītāja vārdi, kad Viņš saka: "Dievs varētu no jebkura akmens bez grūtībām radīt daudz labākus cilvēkus nekā jūs." Un ja šos vārdus pagriežam pret sevi personiski, tie mūs ievaino vēl dziļāk - no jebkura akmens Dievs var izveidot ko labāku nekā es! Varbūt tāpēc, ka mūsu sirdis tik bieži ir pārakmeņojušās, kļuvušas kā bezjūtīgs akmens - daudz ko vairs nepamanām, nesaprotam, atmetam, izstumjam no savas dzīves. Un cik neaptverami daudz mūsos ir indes, patiešām, kā indīgām čūskām - "Jūs, odžu dzimums!"

Tie ir smagi, tiesājoši vārdi, bet vienlaicīgi, lai cik tas neliktos dīvaini, tie ir arī mierinoši un iepriecinoši vārdi. Jo, ja Dievs var no akmens izveidot kaut ko labāku nekā es, Viņš taču kaut ko daudz labāku varētu izveidot pat no tik slikta materiāla, kā no manis, lai kāds es būtu? Ja vien es to gribu, ja vien Viņa pārvērtībai atveros, ja Viņa darbam pie sevis neierobežoti uzticos.

Jā, protams, arī šīs Dieva īstenotās brīnumainās pārvērtības nenotiks vienā mirklī, arī te būs vajadzīgas nedēļas, varbūt mēneši, dažos gadījumos - varbūt pat gadi, bet rezultāts ir tā vērts. Pie kam, šīs dvēseles pārvērtības netiek piedāvātas vienam laimīgajam no tūkstošiem, bet KATRAM. Dievs to var! Viņš var pat no akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus.

Advents ir iespēja, milzu iespēja! Starp visiem reklāmas piedāvājumiem, kas cenšas šajā laikā piesaistīt mūsu uzmanību, ir tik nozīmīgi dzirdēt šo vēsti - Advents ir iespēja atcerēties, ka manā dzīvē vēl jānotiek izšķirošajam, man ir jāsastopas ar Dievu, kas grib dziedināt no grēkiem, vainām, netīrības un darīt skaistu manu dvēseli!

Ja vien mēs mūsu dvēseles pārmaiņām būtu gatavi ziedot kaut vai pusi no tās enerģijas un laika, ko ieguldām savas ārienes kopšanā, cik gan būtiski mainītos mūsu dzīves!

Tas nekas, ja mēs neizskatāmies pēc fotomodeļiem vai modelēm, tas nekas, ja augums nu nav pats perfektākais un visi neizskatāmies pēc svaigiem astoņpadsmitgadniekiem, galvenais ir tas, kas dzīves laikā ir izveidojies mūsos. Jā, kāds izskatās manas dvēseles vaigs.

Šajā evaņģēlijā viens ārēji neglīts cilvēks uzrunā ārēji skaistus cilvēkus, līdz atklājas, cik gan neglītas dvēseles mājo šajos skaistajos cilvēkos un cik skaista dvēsele ir šim vienam neglītajam. Taču cilvēki, to sapratuši, nebēg projām, bet vaicā: "Ko lai mēs darām?" Tas ir Adventa jautājums. Ļoti produktīvs jautājums. Ja tas kļūst par mūsējo jautājumu, tad mums tiek jautāts pretī: "Vai tu gribi piedalīties šajās Dieva īstenotajās brīnumainajās pārvērtībās?" Jo Dievs zina, cik daudz skaista un nozīmīga Viņš no manis, tevis, jā, no mums visiem, var izveidot. Ja vien tu vairs nevari panest to, kāda izskatās tava dvēsele, ja vien tu saki: "Es gribu!"

Āmen.

[Lūgšana]: Mēs Tev pateicamies, Debesu Tēvs, par šo jauno Adventu, kuru Tu mums esi dāvinājis, atkal sākot jaunu posmu, jaunu Baznīcas gadu mūsu dzīvē. Šis jaunais sākums atkal dod mums iespējas pavilkt svītru zem visas mūsu līdz šim varbūt neizdevušās dzīves, neizdevušamies centieniem un, atveroties Tev, mēģināt sākt ko pavisam jaunu, piedzīvojot, ka Tu esi tas, kas dziedina un pārvērt mūsu dvēseles, un izlīdzini mūsu izkropļoto dvēseles vaigu. Mēs Tevi lūdzam, esi ar mums. Palīdzi, ka šis laiks, šis Adventa laiks varētu tikt svētīgi un piepildīti izlietots, ka mēs varētu atrast laiku pašam lielākajam - Tavai pārvērtībai, kuru Tu mums gribi uzdāvināt, ka mēs varētu sagatavoties Tavai ienākšanai mūsos, kas varētu notikt tā, ka Tu mūs vairs nekad neatstāj, ka mēs vienmēr drīkstam būt kopā ar Tevi. Mēs noliekam sevi un visus ap mums Tavās rokās, kad mēs Jēzus vārdā tā lūdzam: "Mūsu Tēvs debesīs, Svētīts lai top Tavs vārds, Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes, Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, Un piedod mums mūsu parādus, Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, Un neieved mūs kārdināšanā, Bet atpestī mūs no ļauna, Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos." Āmen.

LR1 03.12.2017. raidījuma "Svētrīts" audio transkripcija, audio klausieties zemāk: