Pārdomājot eneagrammas noslēpumus un atklājot tās piemērotību ikviena dzīves aicinājuma apzināšanā...
Attēls atrasts internetā
Es esmu sapratis vienu - ja cilvēks nepretojas Augstāko spēku vadībai savas dzīves ceļā, tad cilvēka dzīvē ienāk harmonija, prieks un vēlme pēc padziļinātas sevis izzināšanas, lai varbūt laicīgā, bet arī varbūt garīgā veidā nonāktu pie sava patiesā dzīves aicinājuma. Galvenais - nenoraidīt mūsu garīgo pavadoņu sūtītos signālus un situācijas, kuras tad arī rāda mūsu patieso aicinājumu un tā, ejot pa savas dzīves taku, pilnveidojot sevi un domājot par palīdzēšanu apkārtējiem, esmu nonācis līdz eneagrammas mācībai. Uzskatu, ka pie manis nokļuvusī nesen izdotā eneagrammas grāmata nav nokļuvusi nejauši, jo, to lasot un iepazīstot aizvien padziļinātāk, saprotu, ka šajā mācībā var ļoti daudz smelties gan sevis, gan apkārtējo garīgajai spēcināšanai un arīdzan virzīšanai tuvāk patiesajam garīgumam, jo šī eneagrammas mācība manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka manis izvēlētais garīgā amata kalpošanas vadmotīvs pasludināt Kristus tuvākmīlestības, žēlsirdības un absolūtas tolerances, un arī iecietības vēsti nav nācis absolūti tāpat vien, bet tam ir ļoti dziļas saknes jau kopš kristietības pirmsākumiem un mūsdienu kristietisma situācijā šim vadmotīvam ir nepieciešama renesanse un to, vismaz manā gadījumā, palīdzēs nodrošināt eneagrammas mācība.
Šī Ričarda Rora un Andrēasa Eberta grāmata "Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas" man atklāja vēl ko, tā apstiprinot manu izzināto vēl pirms eneagrammas iepazīšanas - Dievs mūsu grēkus un grēcīgo iedabu izmanto savu mērķu sasniegšanai. Līdzīgu domu jau biju iepazinis Nauma Nadeždina grāmatā "Sarunas ar Dāvidu", tādēļ vēl jo pārsteidzošāk šķita, ka šādu viedokli pauž eneagrammas grāmatas autori, kuri pārstāv katoļu baznīcu. Resp., šis mans apjaustais fakts tomēr nekonfliktē ar tradicionālo reliģiju.
Neliels bija arī mans pārsteigums par to, ka cilvēkam ir grūti mainīt/lauzt izveidoto paštēlu sabiedrībā, tādēļ ir svarīgi kādā dzīves posmā apzināties, ka tomēr kaut kas ar cilvēku pašu nav kārtībā un novelt nastu no pleciem, kritiski izvērtējot līdz attiecīgajam vecumam sasniegto un sākot mainīties: iegūt briedumu, gudrību un dziļumu. Un, manuprāt, šeit arī parādās vēlme pēc garīguma un augstākajām vērtībām, ko mums spēj sniegt sevis apzināšanās un patiesā Es atklāšana, tādējādi es vēlos paust uzskatu, ka ir ļoti būtiski ļauties Augstāko spēku garīgajai vadībai un tā mūsu dzīvēs un līdz ar to arī sabiedrībā tiks ienesta harmonija, miers, saskaņa un cieņa vienam pret otru.
Un, nu lasot šo tik tiešām vērtīgo grāmatu "Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas", es varu pilnīgi teikt, ka tajā gandrīz vai ir aprakstītas manas izjūtas un to izmaiņas, kad es paklausīju Pestītāja aicinājumam kalpot Viņam un vest cilvēkus Viņa gaismā, kļūstot par Viņa Vēsts sludinātāju. Mēs ikviens, kurš apzināmies Dievu kā Augstāko spēku, tiekam no Viņa vadīti un Viņš mums parāda, cik bagāta un daudzveidīga ir mūsu dzīve. Un no šāda skatupunkta raugoties, mana iepriekšējā dzīve līdz atsaukšanās brīdim uz Kristus aicinājumu tik tiešām bija pliekana un lēnām sāku just, ka kaut kas man pietrūkst. Un tagad es zinu, kas man pietrūka - Dieva Mīlestība un Viņa vadība manā dzīvē.
Jo tālāk es pa grāmatas lappusēm dodos, jo vairāk saprotu, ka ne visi garīdznieki un teoloģiski izglītoti ļaudis ir nosodoši, kritiski un dogmatiski. Tādi nav arī šīs grāmatas autori, lai gan viņi ir meditācijas skolotāji, garīguma skolotāji un teologi, viņi grāmatas lappusēs pauž gluži manu nostāju, ka reliģiozie cilvēki ar savu nepārvaramo tendenci uz moralizēšanu nav spējīgi pieņemt realitāti un paskatīties tai tieši acīs. Jo reliģioziem cilvēkiem ir tieksme iztikt ar jau gataviem, iemācītiem secinājumiem, ar Bībeles citātiem un dogmām, tā ka viņi vairs nesaskata nekādu nepieciešamību ņemt vērā pašreizējo realitāti tagadējā mirklī. Un tāpat grāmatas autori cer un es arī viņiem pievienojos, ka "eneagramma palīdzēs vispirms novākt no ceļa iemācītos aizspriedumus, jo tā norāda tieši uz to, kas ir pārspīlēts, - aizspriedumus, kuri traucē mums iepazīt patiesību kopumā."
Kas vēl mani pārsteidza un uzrunāja reizē ir tas, ka šie abi autori - Ričards Rors un Andrēass Eberts - pilnīgi savādāk lūkojas gan uz grēku definīcijas izpratni, man pat šķiet, ka mūsdienīgi, taču nezaudējot teoloģisko skatījumu un sasaisti ar baznīcu un Bībeles mācību. Autori man lika palūkoties uz mūsdienu teologu darbu ne vairs kā dogmatisku un šauri pētījošu, bet ejošu vienā solī ar mūsdienu aktualitātēm. Un galvenais - nekur nepavīd neviena asa nosodījuma vārda kā to mēdz darīt konservatīvie sprediķotāji. Manuprāt, mūsdienu sabiedrības norises nepieņemošiem baznīckungiem nav nākotnes un viņu vadītajām baznīcām gluži tāpat!
Ko es vēl esmu iepazinis, lasot šo grāmatu un veidojot savu izpratni, ņemot palīgā eneagrammas mācību? Autori caur eneagrammas prizmu un garīgās pilnveidošanas skatupunktu ikvienam rāda, ka Bībele arīdzan nav studējama un saprotama vārdu vārdā, tā ir jāuztver daudz simboliskāk un alegoriskāk nekā konservatīvie to vēlas, rāda un sludina. Taču arī pēc manām domām tieši šāds traktējums uz Bībelē pausto vēsti ir vispatiesākais, līdz ar to Kristus tuvākmīlestības, žēlsirdības, cieņas un iecietības vēsts tiek pausta atbilstoši Kristus paša rādītajam piemēram, nevis baznīcu radītajam Kristus tēlam un izpratnei par Viņa sludināto.
Mani no šīs grāmatas lappusēm uzrunāja autoru atklātība un nepretenciozitāte, uzskatot sevi par subjektīviem un nepretendējot uz kaut kādu absolūto patiesību. Es arīdzan uzskatu, ka ne tikai autoru paustais un/vai mans apcerētais nav jāuzskata par kaut ko īpašu un par absolūto patiesību, bet gan es, gan autori gribam rosināt lasītāju fantāziju, mudināt uz atklājumiem šajā tik daudznozīmīgajā simbolu un alegoriju pasaulē un rast tikai sev domātu īpašu norādījumu uz sevī apslēpto patieso Es un tā spējām, talantiem, enerģiju.Kā jau rakstīju grāmatas apskatā apgādam Zvaigzne ABC, tad ar eneagrammas gudrībām vēl esmu uz "jūs", jo tikai tagad sāku tajās iedziļināties, tādēļ pēc manas līdzšinējās grāmatas iepazīšanas jeb pirmās pieredzes ar to, varu teikt, ka mani ļoti fascinē grāmatas saturiskais un praktiski pielietojamais sistemātiskais izklāsts un bagātīgā gan faktoloģiskā, gan citādi informatīvā materiāla un informācijas klāsts, kādu izdodas reti sastapt vienkopus vienā grāmatā.