Iepazīstot grāmatu "Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas" un krājumu "Eneagrammas tipi. Testi"

Foto: grāmatu vāku fragmenti

Šī grāmata pilnībā izmainīja manu skatījumu uz garīgo mācību - eneagrammu, kura līdz mūsu dienām ir nonākusi, pateicoties šauram šis mācības sekotāju lokam un mūsdienu aktīvajiem garīguma un meditācijas skolotājiem – rakstniekiem, kuri to kā „slepenu mācību” ir pārņēmuši no jezuītiem un kuri apzinās, ka šo zināšanu publiskošana ir viena no mūsdienu cilvēces garīguma renesanses veicinātājiem. Līdz šim man par šo mācību bija virspusēja izpratne, taču šī vērtīgā garīgās literatūras pērle kopā ar eneagrammas testu grāmatu padziļināja manu izpratni par eneagrammas kā personības izaugsmes veicinošu līdzekli, apzinoties, kā pārvarēt savas kaislības un vājināt to negatīvo ietekmi uz personības garīgo pilnveidošanos un ikdienas dzīvi, mijiedarbojoties ar apkārtējo sabiedrību – ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un izklaides draugiem. Eneagramma un tās padziļināta pārdomāšana un sevis testēšana, to izmantojot, ir līdzeklis ceļā uz savu garīgo un psihisko briedumu.

Mani kā iesācēju eneagrammas gudrībās aizkustināja šie autora priekšvārdi: „Reliģiju savstarpējā gudrību pārņemšana ir nozīmīgs ieguldījums cīņā par mieru visā pasaulē.” Laikam nav precīzāku vārdu par šiem, kuri paustu pat tīri subjektīvu manu viedokli, jo mūsdienu pasaulē, tostarp Latvijā, baznīcu vara nebūt negrib atzīt šo aksiomu, jo visu, kas nav konfesionāls, tā maksimāli cenšas dēmonizēt, taču katrā garīgā strāvojumā, reliģijā un pasaules gudrajā pravietī, vai tas būtu Sai Baba, Konfūcijs vai Buda, mīt dziļas gudrības pilnas pērles, līdz ar to tikai mūs papildinot un vedot dziļākā sevis garīgā izziņā un spēcināšanā, līdz ar to nav attaisnojuma tiem garīdzniecības pārstāvjiem, kuri noraidītu eneagrammas mācību, jo kā Dievs ir viens, tā garīgā sevis izzināšana un psihiskā spēcināšana arī ir viena Dieva radītie un nepilnīgajam cilvēkam sniegtie labumi, šajā gadījumā – izmantojot eneagrammas gudrības.

Īstenībā pat varu teikt, ka šī eneagrammas mācība lieliski attaisno uz to liktās cerības par sevis spoguļattēla ieraudzīšanu caur šo testu pildīšanu. Kā spogulis mums katru rītu rāda nedaudz citādu mūsu ārējo izskatu, tā arī, protams, eneagramma palīdz mums katram sevi ieraudzīt no citāda skatupunkta, līdz ar to eneagramma nav nekā „beigas” un „noslēgums”, bet, salīdzinot ar fotogrāfiju, tas ir kā pēkšņs momentuzņēmums, kurā ir izgaismots tas, kā attiecīgais eneagrammas pētnieks aktuālajā brīdī lūkojas uz sevi un vērtē sevi.

Šajā Ričarda Rora un Andrēasa Eberta kopīgi veidotajā grāmatā „Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas” ir apvienots labākais, kas šobrīd faktiski vispār par eneagrammu vien var būt, jo autori ir tā papildinājuši viens otru un smēlušies informāciju no citiem avotiem par šo garīgā brieduma veicināšanas līdzekli – eneagrammu, ka šī grāmata ir pielīdzināma kādam no dižajiem dzīves mākslas šedevriem, ko pazīstam zem nosaukumiem „dzīves jēga”, „dzīves māksla”, „dzīves eliksīrs”. Šajā grāmatā, vismaz manuprāt, ir atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. Bet, studējot eneagrammu un sevi, partneri, draugu vai radinieku pēc eneagrammas testiem, ir jāatceras viens būtisks noteikums – uzmanīties ar eneagrammas lietošanu, vēloties salikt visus un ikvienu „pa plauktiņiem”, reizēm iespiežot kādu tur ar varu, jo tā mēs neveicinām ne savu, ne testa objekta izaugsmi, bet, gluži pretēji, veicinām sastingumu un tas galīgi nav eneagrammas mērķis.

Mums ikvienam jāapzinās, ka veicot šos eneagrammas testus un analizējot iegūtos rezultātus, mēs neviens neiegūsim tikai viena konkrēta eneagrammas tipa izteiktu pārsvaru, jo mēs esam tik saliktas būtnes, ka mūsos ir daļa no katra „saknes grēka” – dusmām, lepnības, maldiem, skaudības, skopuma, bailēm, negausības, bezkaunības un laiskuma. Tā kā mēs ikviens pēc tradicionālās teoloģijas ieskata esam grēcīgs, tad šajā sarakstā varam redzēt, kādi „grēki” mūs ikdienas mijiedarbībā ar apkārtējiem traucē harmonisku saišu, partnerattiecību un biznesa kontaktu veidošanos. Protams, pēc maniem ieskatiem, viena pati eneagrammas mācība nav panaceja, lai atbrīvotos no nosauktajiem netikumiem, jo ir nepieciešama arī vispārēja garīga augšana, savu trūkumu apzināšanās un sava garīgās harmonijas attīstības plāna izveide, jo tikai strukturēta, sistemātiska un vispusēja sevis garīgā izziņa un pilnveide var novest pie patiesiem savas „garīgās veiksmes” augļiem savā individualitātē.

Ričarda Rora un Andrēasa Eberta grāmata „Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas” sastāv no priekšvārda un trim daļām. Priekšvārdā Andrēass Eberts apraksta šīs grāmatas tapšanas vēsturi un aizkulises, ja tā varētu teikt. Pirmajā daļā ir vispusīga, manuprāt, ļoti izsmeļoša un vēsturiski pamatota informācija par eneagrammas rašanos, izcelsmi un turpmākajām gaitām vēstures līkločos. Šajā daļā es no jauna ieraudzīju it kā sev senzināmu patiesību par to, ka mēs Dievu norokam savos stereotipos un aizspriedumos, uzskatot, ka mūsu nodzīvotā dzīves daļa, tā nu reiz ir visa patiesība un pieņemot to par apkārtējo mērauklu. Nekā! Un tādēļ ir nepieciešama sevis padziļināta izpēte, izmantojot eneagrammu, iet savu garīgās pilnveidošanās ceļu, identificēt un pārvarēt kaislības jeb „saknes grēkus”, lai iemācītos objektīvi (vai vismaz objektīvāk) uztvert pasauli. Un tanī brīdī, kad nāks šīs objektivitātes pazīmes un sajūtas, lūk, tikai tad cilvēks faktiski sāk tuvoties Dievam, Augstākajam, Visobjektīvākajam un visu mūsu Tēvam un Padomdevējam. Faktiski šo grāmatu prasītos citēt un citēt, taču tas vien nozīmē to, ka tā ir visieteicamākā literatūra, ko es mūsdienu cilvēkam varu ieteikt gan sev, gan dāvanai draugam, kolēģim vai radiniekam. Otrajā daļā ir sīki un detalizēti izklāstīti visi deviņi „saknes grēku” tipi. Katram tipam ir piemeklēts gan atbilstošais dzīvnieks, valsts, krāsa un arī zināmu un slavenu cilvēku dzīvesstāsti, lai parādītu, ka mēs ikviens esam tikai cilvēks un visos mīt kaut kas, no kā vēlamies atbrīvoties un šajā ceļā mūsu paaudzei un mūsu cilvēkiem tad arī var palīdzēt šī grāmata „Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas”.  Un, visbeidzot, grāmatas trešajā daļā ar nosaukumu „Dzīļu dimensija” tad arī ieejam jau padziļinātā sava tipa analīzē, jo šeit sastopama informācija par katra tipa apakštipiem un ne tikai. Šajā grāmatas daļā atradīsiet arī vērtīgus padomus par izaugsmi kopā ar eneagrammu, sevis izziņu, partnerattiecībām. Šajā eneagrammas literatūras pērlē ļoti daudz ir minēts daudz kas, kas saistīts ar baznīcu, Dievu, Jēzu un, galu galā, grēku un grēcīgumu, taču, manuprāt, tas netiek uzspiests un nav, kā sacīt, jāpieņem par obligātu lasot šo grāmatu un iepazīstoties ar eneagrammas būtību un došanas ceļā pie sevis un Dieva, Augstākā, mūsu visu Debesu Tēva.

Ja man jautātu, kāda ir vislabākā pieeja, atverot šo grāmatu un sākot veidot savu eneagrammas profilu – momentuzņēmumu, es teiktu, lai aizmirstiet visu līdz šim apgūto, piedzīvoto un maksimāli distancētos no jelkādiem stereotipiem un varbūtējiem aizspriedumiem par individualitātes garīgumu, meditācijām un sevis pilnveidošanu. Kļūstiet kā tabula rasa, kā balta lapa, uz kuras tiek veidots jūsu jaunais eneagrammas profils – momentuzņēmums. Un brīdī, kad beigsiet pētīt sevi, iedziļināties informācijā par tipiem un to kaislībām un ar atvieglotu sirdi aizvērsiet grāmatu un testu krājumu, jūs sapratīsiet, ka savā dziļākajā būtībā jūs esat pārdzimuši, jūsu domāšana būs paplašinājusi savus apvāršņus un sev apkārt jūs vairs neredzat ienaidniekus, citādos un dīvainos, bet gan to, ka jūs un ikviens no jūsu apkārtējiem esat daļa un ļoti būtiska daļa no visas pasaules radības.

Ļoti daudziem mūsdienās ir aktuāla vēlme redzēt nākotni un ieskatīties kaut kur tur „aiz aizkara”, lai redzētu, kas mūs tur gaida. Lūk, nevajag astroloģiju, burvjus un zīlniekus, bet izmantojiet eneagrammu. Kā raksta grāmatas autori: „Eneagramma var mums palīdzēt ieskatīties nākotnē un saprast uzdevumus, ieraudzīt savu patieso seju, kura vēl nav „realizējusies”, bet slēpjas kaut kur dvēseles dzīlēs.” Mēs tīri cilvēciski ikviens savā raksturā bieži vien atsaucamies uz „atsišanos tēvā vai mātē”, taču faktiski tās ir mūsu kaislības, kuras uzvirmo, lai parādītos apkārtējiem un mēs aizdomātos, ka tomēr ir kas augstāks, kurš mūs aicina uz iekšējām dvēseles pārmaiņām, ceļa pie savas patiesās būtības atrašanu, tā īstenojot tuvošanos mūsu visu Tēvam.

Viena no manā skatījumā būtiskākajām nodaļām ir nodaļa par Jēzu un eneagrammu, kurā ar eneagrammas palīdzību ir izdibināti un atklāti Jēzus dažādie raksturojumi. Šajā nodaļā būtiskākais ir tas, ka Jēzus eneagramma pierāda un apstiprina to, ka Viņš bija Cilvēks, taču Cilvēks, kurš bija izcīnījis cilvēcisko cīņu un devās uz garīgajām Debesīm pilnībā izmainīts Dieva spēkā, lūk, arī eneagrammas iedarbības noslēpums mūsu, cilvēku, dzīvēs un savā garīgajā ceļā pie Dieva.

Eneagramma un vispār šī grāmata kopā ar testu krājumu, un tāpat savas dzīves vēršana ar skatu uz dievišķo un Augstāko, par piemēru ņemot kaut vai Jēzu kā gan cilvēku, gan Dievu, palīdz apzināties sevi kā gana nepilnīgu būtni, taču, lieku uzsvaru uz turpmāko teikuma daļu, tā jūs nenopeļ, neapsūdz par grēcinieku un nesūta ellē, jo „atšķirībā no farizejiem, Jēzus vienmēr pieņēmis, nevis nolādējis grēcīgos un „kritušos” cilvēkus”, bet parāda mūsu ikviena garīgās augšanas potenciālu, savas individualitātes pilnveidošanas un ne tikai sevis, bet arīdzan savas ģimenes, darba kolektīva un biznesa partneru garīguma renesanses veicināšanas potenciālu. Jo, lai vai kā, tomēr vislabāko jūsu pašvērtējumu var izteikt kāds jūsu labs draugs, paziņa vai arī laulātais partneris, aizpildot testu par eneagrammas tipiem atbilstoši viņa viedoklim par to, kas jums ir raksturīgs vai atbilst. Šeit faktiski apstiprinās tas pieņēmums, ka bieži vien apkārtējiem mēdz būt objektīvāks priekšstats par jūsu raksturīgākajām vai atbilstošajām raksturiezīmēm nekā pašam.

Veiksmi sevis pašizziņā, izmantojot eneagrammu kā palīglīdzekli šajā ceļā!