Reinhards Kērners "Jēzus zemniekiem" jeb Jēzus patieso mīlestību izprotot...

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Jēzus nāca no sīkzemnieku vides. Un Viņš tādējādi arī mūs uzrunā savā vienkāršībā un tiešumā. Gluži kā zemnieki arī to dara. Tādēļ, ja apzināmies Jēzu viņa vienkāršībā, tā aizskar mūsu dziļākās dvēseles stīgas, tā mūs uzrunā un mēs vēlamies kļūt par Viņa vistuvākajiem draugiem, lai dzīvotu un smeltos spēku Viņa vienkāršībā un draudzībā. Jēzus ar saviem draugiem runā mīlestības un pazemības, ne pacilātā, dogmatiskā vai svinīgā Bībeles un Baznīcas tonī. Karmelītu tēvs Reinhards Kērners mūs par to pārliecina arī šajā savā darbā "Jēzus zemniekiem", izstāstot savu pārliecību, ka Jēzus ar saviem draugiem (un tādi viņam bija visi, kas vien bija apkārt) runāja pašsaprotamā valodā un jēdzienos - zemnieku valodā. Jo vairums visapkārt bija sīkzemnieki, kuri Jēzus līdzības saprata bez paskaidrojumiem. Tikai mums, pilsētniekiem, tās rada grūtības jau vairāk nekā 2000 gadu - saprast šo vienkāršo, sirsnīgo zemnieku Jēzu. Šī grāmata ir ideāla, jo veicina mūsu, pilsētnieku, izpratni par Jēzus laika zemnieku dzīvi un paražām, attīsta draudzību un parāda Jēzus patieso Vēsti un aicinājumu - mīliet cits citu kā Es jūs esmu mīlējis! Šodienas kontekstā šie vārdi ir ārkārtīgi būtiski un ikvienam būtu pienākums censties tos iedzīvināt sabiedrībā.

Līdz šim es nebiju tā aizdomājies, ka arī tā var veicināt savas garīgās dzīves izaugsmi, tomēr jāatzīst, ka autora ieteiktā metode, kuru piekopusi arī svētā Avilas Terēze, nenoliedzami, varētu būt viena no efektīvākajām Jēzus iepazīšanas un Viņa Labās vēsts patiesās dzirdēšanas un pilnīgas uztveres formām. Kā jārīkojas, kas jādara, lai lasot un dvēselē apcerot Jēzus līdzības un Viņa dzīves notikumus, mēs tos izprastu "līdz sirds dziļumiem" un patiesā patiesībā - tā, kā Jēzus to patiešām bija domājis? "Vienkārši iejūciet starp tiem, kurus Jēzus uzrunā vai arī - starp tiem, kuri Viņam attiecīgā notikumā laikā ir apkārt". Kā jau minēju, Avilas Terēze tā darīja:

Viņa garā iztēlojās sevi starp cilvēkiem, kurus uzrunā Jēzus - tādā veidā viņa varēja labāk saprast to, ko Jēzus toreiz teica vai darīja.

Šo metodi nezinādams, es vēl pirms šīs grāmatas izlasīšanas, izrādās, esmu rīkojies tā, lai labāk saprastu savu draugu Jēzu. Piemēram, Jēzus daudzajiem cilvēkiem runā no laivas un es esmu tur klāt. Raugoties no mūsdienu atziņu puses, tā ir savveida apzinātība (būšana šeit, tagad, šajā brīdī) un arī meditācijas prakse, caur kuru iemantot mieru, prieku, lēnprātību un sava tuvākā mīlestību - tikumus, kurus Jēzus labprāt redzētu ik dienas izstarojam no mums ikviena ikvienā mūsu solī, domā, rīcībā.

Jēzus vēsti un Viņa mīlestības mācību nedzird steidzīgie, tāpat to gar ausīm palaiž karjeristi, tostarp - jā, arī klerikālie baznīckungi, tāpat - darījumu un naudas cilvēki. Bet vienīgie, kas to izdzird un iedziļinoties izprot, ir tie, kas Viņa sirds klusajā balsī ieklausās, tie, kuri top kā bērni, kuriem nerūp šīs pasaules lietas, bet kuri iegrimst apzinātībā un ieklausās interesantās norisēs un uzrunās, kas uzrunājušas viņu atvērtās sirdis. To acīs redzams mirdzums un gaidu pilns prieks un jaušama brīnuma klātbūtne. Jēzus runā. Ļoti nopietni. Pavisam klusi. "Ar paļāvību uz Dieva spēku un uz patiesības spēku. Jo tas, ko Jēzus saka, uzdīgs, Viņa vārdi ir patiesība, tiem ir sevī spēks nest augļus."

Jēzus zemnieka valodu spēj saprast katrs, ja grib. Arī pilsētnieks. Vienkārši izteikties spēj tikai tāds, kurš kaut ko tiešām ir dziļi izpratis ne vien ar prātu, bet arī ar sirdi; un ne vien ar sirdi, bet arī ar prātu - ar abiem tātad.

Domājot par to, ko un kā māca Baznīca, es atturēšos no kādu spriedumu izteikšanas šeit, šajās lappusēs, jo, manuprāt, šīs grāmatas un patiesā Jēzus kontekstā dogmatismam patiešām nav īstā vieta. Jo šīs grāmatas "Jēzus zemniekiem" vēstījums caurstrāvo arī manu dziļāko sirds un dvēseles pārliecību par to, kāds Jēzus bija patiesībā, nevis kādu viņu "padarīja" jeb izveidoja vēlāk, laikā, kad veidojās institucionālā Baznīca un tapa Pāvila teksti.

Kad Jēzus kopā ar citiem ieturēja maltīti, Viņš nekad neielūdza tikai cilvēkus ar augstu stāvokli vai skaļu vārdu, tur vienmēr bija klāt nabagi, tizli, kropli un akli. Šāda kopā būšana ar visdažādākās izcelsmes ļaudīm Jēzum vienmēr ir kā "Dieva valstība jau tagad". Jēzus ar to parāda, kā PATS Dievs uzlūko cilvēkus. Visi, vienalga, godājami, cienījami, necienīgi, nesaprasti, dīvaiņi - visi Viņa acīs ir cienīgi, lai tiktu ielūgti Dieva valstībā. Jēzus pusē ir taisnība par to, kā Dievs skatās uz cilvēku un cilvēka cieņu.

Raugoties uz daudziem jo daudziem notikumiem tepat Latvijā vai arī pasaulē, bieži no mācītāju, bīskapu un citu sprediķotāju, arī - fanātisku ticīgo, mutēm dzirdams, ka Dievs sodīs visus, kas Viņam vien šeit, uz zemes, nepaklausa. Un es vienmēr esmu meklējis pēc kādu alternatīvu teologu viedokļiem, lai vēlreiz dzirdētu to, ka šie kungi, sprediķotāji un naida runas teicēji, pamatīgi kļūdās un ir stipri vien pārpratuši Evaņģēlija vēsti. Par to runā arī Kērners, paužot šādu atziņu:

[Ja nu kāds] patiesi tic, ka Dievs tver pēc pātagas, kad Dieva bērni šeit virs zemes Viņam nepaklausa, tad viņš Jēzu, Viņa līdzības un vēsti nav pareizi sapratis.

Tēva Reinharda Kērnera māte un tēvs pēc kāda Gavēņa sprediķa viņam teikuši: "Augstākais, no kā būtu jābaidās - dažreiz ir cilvēki." Un šajā vietā mēs nonākam pie grāmatas nodaļas par Jaunajā Derībā lietotajiem "smagajiem vārdiem" - par dzirnakmens piesiešanu, acs izraušanu, rokas, kājas nociršanu un tā tālāk. Protams, arī Jēzu varēja un var sadusmot, tādēļ Jēzus varētu būt lietojis arī smagāku vārdu krājumu, tomēr, kā vēsta Kērners, Jēzus aprobežojies vien ar izteikumiem par apgrēcināšanu, bet ne par dzirnakmens piesiešanu un tam līdzīgajiem izteikumiem, kuri lasāmi Marka evaņģēlijā. Šie pazīstamie draudu vārdi, kas minēti Marka evaņģēlijā, 9. nodaļā, joprojām ir pazīstami pie semītu un arābu tautām, tomēr ar tiem ir domāts pavēstīt ko šādu:

Atsakies no ļaunajiem darbiem, ko dara tavas rokas; pamet neceļus, pa kuriem iet tavas kājas; nemet skaudīgus un neuzticīgus skatus uz citiem; pārstāj runāt ļaunas un aizvainojošas blēņas. Var labi stādīties priekšā, ka Jēzus ir lietojis šos izteicienus. Viņš vienmēr runāja skaidru valodu. Zemnieki tā runā. Bet, protams, Viņš nedomāja, ka tiešām jānocērt roka un kāja vai jāizrauj acs.

Dodoties aizvien tālāk pa Kērnera grāmatas lappusēm, pārlasot to vēlreiz, jāsaka atklāti, ka man ir skumji, ka daudzi teologi un mācītāji Bībeli un tās vēsti nav sapratuši pareizi un vērš savu, it kā Bībelē pamatoto, naidu pret līdzcilvēkiem un tomēr - nekur Jēzus vēstī nav pausts naids vai mūžīgā pazudināšana ellē. Tās ir pilnīgas cilvēku fantāzijas un savas iedomas, ka "grēka alga ir nāve [ellē]."

Jaunajā Derībā ir vēl citi draudīgi skanoši vārdi. Tomēr nevienam no tiem nevajadzētu mūs iebaidīt. Kā arī zobu klabēšanas sprediķotāji tos nepiesauktu, Jēzu, par zemnieku kļuvušo Dieva Dēlu, viņi nav sapratuši. Daudzi no tiem principiālas pārliecības dēļ uzskata: ja Bībelē ir šie draudīgie vārdi, tad arī Jēzus Labā Vēsts ir jāpapildina ar draudu vēsti par Dieva sodu un atriebību. Es šeit runāju par ļaudīm, kas tiešām uzskata, ka bailes no Dieva pieder pie mūsu kristīgās ticības. Vienīgais, ko varam šādā gadījumā darīt ar šādiem draudētājiem - ar pacietību mēģināt izskaidrot patiesību. Un tas ir jādara. Jēzus dēļ, Dieva dēļ un nabaga līdzcilvēku dēļ.

Jā, par šo grāmatu un tās patieso Jēzu un Viņa neizmērojamo tuvākmīlestību un izpratni par to varētu rakstīt un rakstīt, bet ikvienam pašam iesaku šo grāmatu ar dziļu jo dziļu dvēseles atvērtību izlasīt un iepazīt. Lai gan tā ir kristīgā literatūra, tomēr tā pauž Dieva vispieņemošāko mīlestību pret ikvienu savu bērnu, pret ikvienu savu dēlu un meitu, lai ko arī baiļu un draudu sprediķotāji nesludinātu. Manā personīgajā ieskatā šī ir viena no vērtīgākajām pēdējā laikā lasītajām garīgajām un kristīgo mīlestību vispilnīgākā mērā vēstošajām grāmatām. Lai Dieva miers un Viņa svētība ir ar jums visiem, mani draugi, šī bloga lasītāji! Kristus mīl ikvienu, neraugoties ne uz ko! Paliksim un dzīvosim Viņa mūžīgajā tuvākā mīlestībā!