Džeimss Holiss "Jēgpilna dzīve" | Meklējot garīgās gravitācijas centru
Kolāža: Didzis Kukainis; fona attēls: Photo by Milad Fakurian on Unsplash
Es ļoti sekoju līdzi izdevniecības "Zvaigzne ABC" jaunumiem un drīzumā iznākošajām grāmatām... Nav man vairs nekādas blogeru sadarbības un ar grāmatām apmaksātas sadarbības, taču kā es drīzumā gaidāmo grāmatu sarakstā ieraugu kādu vērtīgu grāmatu, tā es vēl intensīvāk sekoju līdzi grāmatas tapšanas un klajā nākšanas procesam. Tā es atkal ieraudzīju, ka rindā uz iznākšanu latviešu valodā gaida šī Džeimsa Holisa grāmata un to, kā jau pierasts, rekomendē teologs un garīgās dzīves skolotājs Juris Rubenis, nav šaubu, ka būs jāiegādājas, kad ieraudzīs dienasgaismu. Tā nu grāmata pavisam nesen ir ieraudzījusi dienasgaismu, esmu to izlasījis un iepazinis tās vēstījumu, nododu jūsu vērtējumam savu šīs grāmatas aprakstu. Lai noder!
Latviski nupat ir izdotas jau četras Dž. Holisa grāmatas, kuras visas ir ieteicamas izzināšanai, lasīšanai un savas dvēseles potenciāla apzinātai kopšanai un realizēšanai. Grāmatas autors tās priekšvārdā ļoti precīzi ir iezīmējis grāmatas mērķi un uzdevumus:
"Šajā grāmatā mēs meklēsim ceļu uz jēgpilnu dzīvi. Apskatītās tēmas ir sakārtotas apmēram tādā pašā secībā, kādā attīstās mūsu dzīve, bet pārdomas un atziņas, kuras jūs lasīsiet, ir balstītas uz manu vairāk nekā četrdesmit gadu pieredzi psihoanalītiķa darbā. [..] Grāmatas astoņās nodaļās runāsim par jautājumiem, kuri mūža ceļojumā ir patiešām svarīgi, jo es ticu, ka lieli jautājumi rada plašāku dzīvi, ievedot mūs prāta, gara un dvēseles sfērās."
Atzīšu godīgi, šo un citas šāda veida grāmatas noteikti nevar un nedrīkst lasīt kā romānu, jo tas nav romāns, bet gan veids un instruments, kā iepazīt savu dzīvi, dvēseli un mūsu dziļākās sfēras un dvēseles dziļāko aicinājumu mūsu šīszemes dzīves ritējumā un nodomā. Mani uzrunāja daudzas jo daudzas vietas šajā grāmatā, par daļu no atziņām varat lasīt arī šī bloga sadaļā "Grāmatas 10 atziņas", kurā esmu ievietojis vien desmit no neskaitāmi daudzajām viedajām rindām no šī darba. Šajās turpmākajās rindās ar vēl dažiem ieskatiem ielūkosimies citās tikpat viedās un uzrunājošās rindās.
Kādēļ šī un citas šī autora un līdzīgas grāmatas ir vērtīgas? Tādēļ, ka tās mums zināmā mērā skaudri un tieši pasaka, esam vai neesam mēs uz pareizā dzīves ceļa, sekojam mēs savam īstajam aicinājumam vai cenšamies bēgt no savas patiesās esības un dvēseles izaicinājumiem. Lai par šo runā kaut vai tikai šie autora vārdi vien, ieklausīsimies:
"Citiem vārdiem sakot, mēs varam pavadīt savu dzīvi kā dvēseliski bēgļi, slēpjoties no svarīgiem uzdevumiem, taču neatkarīgi no tā ķermenis un psihe virzīs mūs cauri dažādiem dzīves ceļojuma posmiem. Cilvēks, kurš cenšas izvairīties no dzīves uzdevumu risināšanas, neko nesasniedz un tomēr katru dienu mirst tūkstoš nāvēs, kas, kā norāda Jungs, ir īpaši nežēlīgi, jo šāda cilvēka dzīve jau tāpat ir tukša un bezjēdzīga. Viena lieta ir baidīties no ceļojuma, tomēr riskēt; pavisam cita - būt bēglim savā dzīvē." (182. lpp.)
Šo grāmatu "Jēgpilna dzīve" patiešām var un arī vajag lasīt, atšķirot to jebkurā vietā, jo tās sniegtā atziņas skola ir ārkārtīgi bagāta, man personīgi uzrunāja tas, ka autora teksts un vēstījums ir ļoti personiski uzrunājošs teju katrā izaicinošākā dzīves posmā vai notikumos. Kā saka - kā naglai uz galvas!
"Katra neveiksme, katrs vājuma brīdis un ceļa sašaurinājums mums tiek dots kā izaicinājums un vienlaikus iespēja augt. Starp vēstures drupām, asinspirts šausmām un aizvien pieaugošā skumju kataloga lappusēm dvēsele vienmēr tiek aicināta augt. [..] Es uzskatu, ka mūsdienās - vairāk nekā jebkad agrāk - mūsu dzīves kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielus jautājumus mēs paši sev uzdosim. [..] Mums ir jāuzdod sev šie jautājumi, jo mūsdienu kultūrā ir pārāk maz vērtīgā, kas neslavētu banālo, izklaidējošo un triviālo, tādējādi piezemējot dvēseli." (183. lpp.)
Redziet, visi dziļie autori aicina uz jēgpilnas dzīves meklējumiem, uzdodot sev dzīves jēgpilnību atklājošus jautājumus un rodot vien mums katram apmierinošas atbildes. Dzīves lielais dvēseles atklājumu darbs ir mūsu pašu rokās, sirdīs un prātos, to vien var iekustināt no malas, bet ne tajā doties kāds cits kā vien mēs katrs pats savā individuālajā veidā. Noteikti daudzi no mums ir pamanījuši šīs pasaules banalitātes, daudzu līdzcilvēku banālo un triviālo dzīves ritējumu, bezjēdzīgo laika pavadīšanu tiktokos un citās plezīra un laika izšķiešanas vietnēs, taču vai mēs no tā mācāmies? Vai sākam sev uzdot dzīves būtiskos jautājumus? Un te nu autors Džeimss Holiss mums caur šīs grāmatas lappusēm nāk palīgā, ieskicēdams, kas tad ir šīs dvēseles glābiņa un jēgpilnas dzīves dzīvošanas un atklāšanas jautājumi.
"Tie ir jautājumi, kurus pats esmu daudzreiz pārdomājis un kuri, manuprāt, nemitīgi turpina attīstīties, rādot ceļu pretī arvien jaunām un jaunām atbildēm. Šie jautājumi veicina procesu, nevis statisku iestrēgšanu." (183. lpp.)
Protams, visa šī grāmata ir būtiska sev būtisko jautājumu uzdošanā un dzīves un dvēseles ceļa kartēšanai, taču mani īpaši uzrunāja grāmatas pēdējā - astotā - nodaļa, kur jau virsraksts izsaka galveno satura domu: "Pilnvērtīgāka dzīve, atceroties nāvi". Vai tas nesasaucas ar senajiem dižajiem stoiķiem un vispār antīko filozofiju kādā mērā? Noteikti sasaucas un ne tikai. Bet mūsdienu kultūrā ir tik grūti runāt un pieņemt nāvi kā visu mūsu dzīves nobeiguma mērauklu... Taču bez šīs pieņemšanas nav iespējama pilnvērtīga dzīve.
Šajā nodaļā autors kā ar asu skalpeli preparē mūsu laikmeta pasauluzskatu, nosaucot to par nāves ārstēšanas plāniem modernajā pasaulē. Vai nav spēcīgi vārdi, vai ne, draugi? Mēs pa visām varītēm vēlamies attālināties no domas un apceres, kur nu vēl no iespējas nomirt, bet neizdodas un neizdosies, jo tas ir mūsu esības kodolā dabiskajā likumā ierakstīts - nāve ir neizbēgama. Šeit ievietošu šo rindkopu no grāmatas, un uz šīs rindkopas fona aicinu jūs katru aizdomāties par šīs grāmatas sniegto jēgpilnumu un mudinājumu uz mūsu katra jēdzīgākās un jēgpilnākās dzīves meklējumiem un jautājumu uzdošanu, lai rastu ceļa karti mūsu dvēseles aicinājumos un dziļumos! Lai izdodas!
Fragments no grāmatas "Jēgpilna dzīve", 193. lpp.