Ideālists merkantilā pasaulē | Grāmata kā meistardarbs

Publicitātes foto

Šīs divas lieliskās un patiesi vērtīgās kultūrvēsturiskās grāmatas savai personīgajai bibliotēkai un aktīvai izzināšanai iegādājos pa pēdējo naudu, ko algā saņēmu no Latvijas universitātes pirms aiziešanas strādāt uz slimnīcu. Un nevienu dienu neesmu nožēlojis, ka manā grāmatplauktā ir šie lieliskie sējumi - monogrāfija par "Zelta Ābeles" izveidotāju Miķeli Gopperu un viņa izdoto grāmatu katalogs ārkārtīgi glaunā un pamatīgā iesējumā, ko izdevis apgāds "Neputns". Šīs divas grāmatas ir patiesi vienas no vērtīgākajām, kas rodamas manos grāmatplauktos kā patiesam grāmatmīlim tas arīdzan pienākas. Šad un tad izvelku tās no plaukta, lai pašķirstītu, papriecētu acis un sirdi, palasītu kādu faktu par diženā gara aristokrāta Goppera dzīvi un darbību ārpus Latvijas, trimdā. Mēs caur šādiem darbiem varam ieraudzīt, cik mūsu tautas pārstāvji ir bijuši lieliski cilvēki, neskatoties uz mūsu tautas likteņdzirnu malšanos cauri posta un okupācijas gadiem!

Mani ļoti uzrunāja abās grāmatās sastopamie jūsmīgie, taču dziļi patiesie vārdi par "Zelta Ābeles" dibinātāju un viņa atstāto mantojumu latviešu nācijas kultūrvēsturiskajos apcirkņos. ar citātiem no šīm grāmatām es vēlos iesākt šo savu vēstījumu par šo divsējumu diždarbu, kuru ieteiktu iepazīt ikkatram grāmatmīlim.

Sējumā "Grāmata kā meistardarbs" tās sakārtotājs un komentētājs Laimonis Osis raksta: "[..] Goppers uzskatīja par pašsaprotamu, ka tautas kopā turēšanai, "cik vien iespējams, jārāda mūsu mākslas un kultūras vērtības, lai tiek vairota pašu vērtības apziņa, jo mazvērtības kompleksi ir pirmais priekšnoteikums asimilācijai". Viņaprāt, "ir jālieto visstiprākie līdzekļi pret tiem, kam tieksme pāriet citās tautās, un latv[iešu] neizturība asimilēšanās ziņā jau ir pasakaina". Tā vien izskatās, ka trimdas tautiešu vājums iepretī svešām ietekmēm nu jau labu laiku izjūtams arī Latvijā. Cik ļoti mums šodien pietrūkst tādu personību, kāds bija Miķelis Goppers!" (487. lpp.)

Laimonis Osis otrā sējumā jeb monogrāfijā par grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīvi tās nobeigumā raksta šādi un arī šie vārdi mani aizkustināja, kad lasīju un aizvien no jauna veru šīs grāmatas lappuses: "Miķelis Goppers patiešām bija vienreizējs un neatkārtojams izdevējs. Ideālists, kurš kalpoja kādam augstākam mērķim. Mākslinieks, skaistuma radītājs, kura estētiskie principi unikālā veidā sabalsojās ar nepārkāpjamām morāli ētiskām vērtībām. Drosmīgs karavīrs, kas latviešu tautas un Latvijas valsts ienaidniekiem pārliecinoši atbildēja ar "Zelta Ābeles" ieročiem. Un.. savu tautiešu vienaldzības un slimīgas individualitātes upuris, kam dārgi nācies maksāt par savu ideālista stāju šajā merkantilajā pasaulē. Gara aristokrāts. Tādu mūsu laikos vairs nav." (724. lpp.)

Tā kā esmu cītīgs jo cītīgs žurnāla "Rīgas Laiks" iegādātājs un lasītājs, tad par šīm abām grāmatām atkal aizdomājos, kad RL jūnija numurā izlasīju nelielās Ilmāra Šlāpina pārdomas, kuras atālušos te citēt, jo nevaru nepiekrist viņa sacītajam: "Izdevēja Miķeļa Goppera dzīve ir spožs piemērs tam, kā grāmata (šī vārda abstraktajā nozīmē) var ne vien padarīt mūžu bagātāku un piepildītāku, bet arī to ievērojami pagarināt. Viņa dibinātā apgāda izdotās grāmatas, jūsmīgā un iejūtīgā attieksme pret grāmatu kā poligrāfiskās mākslas un dizaina priekšmetu, aizrautība savu un daudz vispārīgāku mērķu sasniegšanā ir devusi tik apjomīgu materiālu, ka tā apjēgšanai, piefiksēšanai un saglabāšanai bija nepieciešams izdot vēl divas – ne tikai fiziski, bet arī saturiski iespaidīgas grāmatas. Katalogu sakārtojis un komentējis bibliogrāfs Laimonis Osis, viņš arī apkopojis Goppera dzīves gājumu izsmeļošā biogrāfiskā monogrāfijā. Šīs grāmatas nav iespējams paņemt līdzi ceļojumā vai izbraucienā uz pludmali, grūti tās iztēloties kā vakara lasāmvielu, taču kaut kas tajās liek vēlēties paturēt tās savā tuvumā. Te nepieciešams plašāks rakstāmgalds, varbūt pat grāmatu pults, uz kuras vienu vai otru sējumu var turēt atšķirtu nejaušā vietā un priecīgi uzlūkot no rīta vai pārnākot mājās. Tas noteikti padarīs manu dzīvi gaišāku."

Šeit ievietošu dažus attēlus ar grāmatas "Grāmata kā meistardarbs" atvērumiem, kuros jūs varat redzēt, cik ļoti detalizēta šī izdevniecības bibliogrāfija ir sastādīta, iekļaujot gan attēlus, gan aprakstus, kā arī daudzas tabulas un atsauces par dažādiem izdevumiem, autorierakstiem, dāvinājumiem un izdošanas apstākļiem, kā arī par to, pat uz kāda papīra un cik eksemplāri iespiesti un kādās spiestuvēs.

Grāmata izdevējam Miķelim Gopperam bija teju kā mīļotā, viņa spriedums par grāmatu un tās kvalitāti reizumis bija bargi prasīgs, taču tādu viņš redzēja grāmatas personību un tās iesējumu, gan arī tās lasāmību ne vien teksta, bet arī mākslinieciskās kvalitātes ziņā. Par to visu lasītājs var lasīt grāmatizdevējam veltītajā Laimoņa Oša monogrāfijā "Ideālists merkantilā pasaulē". Šajā darbā rodama Miķeļa Goppera dzīves un izdevēja darbības esence, kuru iesaku iepazīt ikvienam, kurš novērtē labu grāmatu, neskatoties uz tās izdevēju agrāk vai mūsdienās. Principā es Goppera uzstādījumos saklausīju tādu kā estētisku atsauci uz Renesanses laikmeta atgriešanos pie patiesas grāmatu augstvērtīgas kvalitātes, grāmatas kā vērtības pilsoņu un lasītāju kultūrvēsturiskās un estētiskās audzinātājas. Un Goppera darbība to apliecināja, ka tas ir iespējams. Vai mūsdienu izdevēji uz grāmatu tā spēj raudzīties un raugās? Jautājums lai paliek retorisks... Ir jau arī mūsdienās kvalitatīvi darbi, bet stipri liels retums gan. 

Tad nu nedaudz ieskatījušies grāmatās un dzirdējuši labumlabu atsauksmi no manis, iegādājaties vai izpētiet bibliotēkās šīs grāmatas, jo tas laiks, kas pie šīm grāmatām pavadīts, nebūs velti tērēts savas inteliģences un dvēseles pasaules bagātināšanai! Lai lielisks laiks kopā ar Miķeli Gopperu un "Zelta Ābeli"!