Mary Hollingsworth | «The Cardinal's Hat» & «Conclave 1559»
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls: Photo by MontyLov on Unsplash
Ir pienācis Jaunais 2024. gads. Visur uguņo un spridzekļo. Pamodos savā cellē no uguņošanas trokšņiem. Nekad neesmu bijis uguņošanas fans. Kā sācies mans 2024. gads pēc Kristus? Ar Marijas Holingsvortas sējumiem. Par privāto dzīvi nerunāsim, vienkārši nesaiet un tā nav man. Es esmu viens, būšu un palikšu viens. Liktenis. Es un grāmatas. Nekas cits. Bet ko nu daudz par mani. 1559. gada konklāvs un Bordžu dzimtas pēctecis ir tas, kas nodarbina manu prātu... Es ieleju no krāna glāzē ūdeni un turpinu darbu pie Bordžu dzimtas pēcteča gaitu aprakstīšanas. Paģiru man nav, jo ko gan es.... Vienatnē grādīgos nelietoju... Gulēju, pamodos un sapratu, ka mans jaunais gads sāksies ar grāmatām. Kā Jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi! Tāds ir tas latviešu teiciens, vai ne? Nu tad, lai Dievs dod, ar grāmatām, sējumiem, vienatni un būšanu savā mūka cellē. Lai tā arī saiet!
Man uz rakstāmgalda guļ divi sējumi - abi kardinālu sarkanajā apvākojumā. Jo darbi arīdzan ir par kardinālu - otro Lukrēcijas Bordžas dēlu, Ipolitu d'Esti, kurš 9 gadu vecumā kļuva par Milānas arhibīskapu un pēc gadiem divdesmit - par Baznīcas princi jeb kardinālu. Renesanses laikmeta pāvestība, dzīve un arī Baznīcas dzīve mani ir interesējusi jau kopš vidusskolas laika, kad iepazinos ar Renesanses laikmeta māksliniekiem mākslas vēstures stundās. Marijas Holingsvortas darbi par kardinālu Ipolito d'Esti mani uzrunāja, lai tos izlasītu un aprakstītu latviski lasošajiem bloga lasītājiem.
Šīs divas grāmatas, kuras esmu norādījis virsrakstā un titulbildē, domāju, ka nav saistītas savā starpā, un tomēr savā ziņā noteikti arī ir. "Kardināla cepure" ir izdota 2004. gadā, "1559. gada koklāvs" - 2021. gadā. Ipolits d'Este Marijas Holingsvortas kā autores dzīvē acīmredzot ir spēlējis dižu lomu, lai par viņa dzīvi iedziļinātos un pētītu, ko un cik tērējis, kā pavadījis laiku un kā veicies ar konklāva dalībnieku uzpirkšanu sev vēlamā kandidāta par pāvestu ievēlēšanā. Grāmatas "Kardināla cepure" apakšvirsraksts vēsta, ka tā ir grāmata par naudu, ambīcijām un ikdienas dzīvi Bordžu prinča namā, grāmatā "1559. gada konklāvs" autore grāmatas apakšvirsrakstā liek intrigas, dubultdarījumus un konspirācijas Mūžīgajā pilsētā [Romā].
Grāmatu autore Marija Holingsvorta ir tieši Renesanses laikmeta pētniece, kura ir sarakstījusi vairākus darbus bez šiem, viņas paveiktais arī ir darbs par Mediči dzimtu u.c. Šeit aprakstītās grāmatas nav fikcija, bet gan darba arhīvā un citos avotos balstīts dokumentāls stāsts par Renesanses laikmeta Bordžu dzimtas princi, viņa dzīvi, tēriņiem un karjeru Baznīcā, kas nav nekas netipisks attiecīgajam laika posmam. Grāmata par kardināla cepuri sākas ar ieskatu Renesanses laikmeta naudas vienībās, lai kaut cik saprastu, kādi ir aprakstītie tēriņi autores gūtajos datos Modēnas (Itālija) arhīvos. Es noteikti neiedziļināšos naudas niansēs, kas gan varētu būt būtiskas kādam, taču tad ir jāizlasa visa grāmata un abas kopsakarībā, lai labāk saprastu laikmetu, kas noteikti vēsturē nebija viens no vieglākajiem. Bet - bagātajiem Baznīcas prinčiem bija citas dzīves un citas prioritātes nekā parastajiem mirstīgajiem, līdz ar to mēs varam lasīt stāstu par tā laika eliti un savveida oligarhiem.
Izrādās, ka Modēnas arhīvi bagātīgi glabā d'Estes ģimenes un klana vēsturi, pieejami ir sējumu sējumi, kā raksta šo grāmatu autore. Par mums interesējošo Ipolitu d'Esti ir pieejamas viņa atstātās vairāk nekā 2000 vēstules un 200 kantorgrāmatas ar uzskaitītajiem tēriņiem, respektīvi, viņa grāmatvedības ieraksti. Ipolits d'Este bija no visām pusēm turīgu vecāku un vecvecāku bērns, audzis galmā un ne dienu noteikti nav saskāries ar parasto ļaužu ikdienu. Ipolits bija slavenās Bordžu dzimtas pēcteces Lukrēcijas Bordžas un Ferrāras hercoga dēla Alfonso otrais dēls. Kā vēstīts grāmatā, Ipolita vecvecāki no tēva puses bija Ferrāras hercogs Erkole d'Este un Neapoles karaļa meita Aragonas Eleonora. No Ipolita mātes puses mēs stāstu nojaušam - vectēvs bija slavenais pāvests Aleksandrs VI jeb Rodrigo Bordža un viņa mīļākā jeb konkubīne - Vanoca Kattanei. Ipolits bija viens no vadošajiem kardināliem 16. gs., tāpat arī viens no pāvesta amata tīkotājiem... Taču ne vien tas, bet, kā jau zinām, tanī laikā pienācās atbalstīt mākslu un kultūru, tad nu Ipolits d'Este centās atbalstīt dižo komponistu Palestrinu.
Es kā lasītājs lasu šīs grāmatas un atliek vien nopūsties - ja man būtu šīs problēmas... Bet, ja godīgi - es šo vāveres riteni un dzīšanos pēc varas laikam nespēju saprast... Tās ir pilnīgi atšķirīgas pasaules gan tajā laikā 16. gadsimtā, gan ļoti līdzīgi noteikti ir arī mūsdienās. Bet par grāmatām - kritiķi izsakās ļoti atzinīgi, jo grāmatas esot kā izjustas aizskatuves ainas, kas dokumentētas un pieejamas mūsdienu lasītājam, kas ne vien kalpo kā izziņas avots par dzīvi 16. gadsimta galmā, bet arī liecina par autores veltīšanos pētniecībai un iedziļināšanos socioloģiskajā jomā, kuras ar precīzu analīzi izvērtē Holingsvorta savos darbos. Kā saka Roberts Leisijs (Robert Lacey), Tūkstošgades autors (The Year 1000), Marija Holingsvorta atklāj noslēpumus par Ipolita d'Estes naudas līdzekļu izlietojumu un aizved apburošā ceļojumā.