Bruce T. Moran «Paracelsus | An Alchemical Life»

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls:  Photo by Matt Briney on Unsplash

Kādai daļai cilvēku varētu būt pirmā dzirdēšana par šādu vārdu salikumu - Filips Teofrasts Aureols Bombasts fon Hohemheims (Philipus Teophrastus Aureolus Bombastus von Hohenheim)? Jā, šāds ir pilnais vārds vēsturiskajai personībai, kuras vārdu Paracelzs esam varbūt kaut kur vēstures stundās vai kur citur dzirdējuši. Teofrasts bija tēva neleģitīmais jeb ārlaulības bērns un uzvārds "Bombasts" nāk no tēva puses dižciltīgās izcelsmes. Šajā Brūsa T. Morana grāmatā iepazīstam šī Renesanses laikmeta ārsta un alķīmiķa dzīves ritējumu, kas ir bijis ārkārtīgi interesants un lasīšanas vērts. Šīs sērijas grāmatas - Renesanses personību dzīves - laiku pa laikam tiks izvilktas saules gaismā un aprakstītas, jo šajā sērijā ir arī visu slavenāko mākslas vēstures spīdekļu biogrāfiskie darbi. Lai priecē un noder!

Šāds Paracelzs attēlots kāda laikabiedra gleznā. Avots: https://www.ancient-origins.net/history-famous-people/paracelsus-father-toxicology-and-enemy-physicians-003958

Grāmata par Paracelzu sastāv no 7 nodaļām un līdzīgi citām šīs sērijas grāmatām, arī šī ir diezgan bagātīgi ilustrēta, cik nu vēsturisku personību var dokumentēt caur attēliem... Paracelzs jeb Teofrasts no Hohenheimas nebija vis kāds neizglītots tumsoņa, kurš vien nodarbojās ar kaktu dakterēšanu, nē - Paracelzs bija izglītots cilvēks, prata latīņu un vācu valodas, 16 gadu vecumā iestājās universitātē, kuru pabeidza ar ārsta diplomu kabatā. Tikai Paracelzs nebija vienkārši ārsts, viņu interesēja viss jaunais un novatoriskais, cik nu Renesanses laikmetā varēja iepazīt, viņš apvienoja zināmo par cilvēka ķermeni, pētīja alķīmijas noslēpumus, ārstēja gan ar tradicionālo, gan ne tik tradicionālo medicīnu, aizvien izglītojās... Ne velti dažos avotos Paracelzs tiek uzskatīts par toksikoloģijas tēvu un visu tā laika ārstu biedu, jo pieprasīja pamatotu zinātni un zināšanas, ne tik vien kā amatieriski kaut ko dakterēt. 

"The following chapters present a broad outline of the life and ideas of Teophrastus von Hohenheim, called Paracelsus. [..] Thus, before engaging with the specific issues and disputes that make up his respective quarels and defences, we will need to get out feet on the ground by learning something about the context (the medical, social, religious, political and scientific backgrounds) in which many of those controversies took place and that made them both renowned and notorious." (16. lpp.)

Paracelza aktīvā darbība sasaucās ar laiku, kad tika izgudrota grāmatu iespiešana, tas bija laiks, kad Mārtiņš Luters aktīvi veica savu Reformācijas darbu, tas bija laiks, kad Itālijā savu karjeru aktīvi spodrināja Renesanses mākslas dižgari - Mikelandželo, Rafaēls un citi. Un Paracelzs nevairījās panākumus, tāpat kā nevairījās nostāties pret sava amata brāļiem dakteriem, kurus visādi nicināja un mudināja medicīnas studentus mācīties pie sevis, jo tā medicīna, ko māca viņa amata brāļi nav tā medicīna, kas būtu noderīga, "jāmācās ne tik daudz no senām grāmatām, kā pieredzes" (37. lpp.)

"For Paracelsus, there was only one way to know about the forces that animated the body. When the physician 'understands the greater world, heaven and earth, and all their creations, then he has the knowledge to understand the minor world'. Clearly, the educated physician had a lot to know." (39. lpp.)

Paracelzs bija dziļi garīgs cilvēks, savos rakstos balstījās arī uz bibliskajām atziņām, taču tai pat laikā bija dziļi zinātnisku sirdi un prātu. Taču ne tikai tas. Bombastu pēctecis nāca pasaulē 16. gs. sākumā, laikā, kad bērnu mirstība bija tik augsta, ka kopējais dzīvildzes garums bija vien 30 gadu. Protams, bija arī ilgdzīvotāji, kas sasniedza 60-70-80 un vairāk gadu slieksni. Grāmatas 2. nodaļa atspoguļo Pracelza cīņu par slimību pārdefinēšanu un jaunu, efektīvāku ārstniecības metožu meklējumiem. Tajā laikā slimību diagnosticēšana balstījās uz vairāk nekā 2000 gadu seniem rakstiem un vēstulēm, kurās tās minētas, terapija jeb ārstniecība bija balstīta uz šiem senajiem priekšnoteikumiem, taču tādas slimības nebija minētas, kādas bija Paracelza laikā, tādēļ Paracelzs domāja jaunas metodes kā ārstēt. 

Paracelzs ne velti tiek uzskatīts par modernās toksikoloģijas tēvu, sarakstīja vairākas grāmatas par arodslimībām, par saindēšanos ar metāliem un ogļu putekļiem, tāpat Paracelzs ir sniedzis pienesumu psihosomatiskajā medicīnā, kuru vēlāk attīstīja un pilnveidoja jau 18.-19. gadsimtā. Lasot šo grāmatu, mēs kā lasītāji faktiski sastopamies ar medicīnas vēsturi un tās priekštečiem modernajai medicīnai. Paracelzs bija ne tikai revolucionārs medicīnā un ārstniecības prakses pārveidotājs, bet, pateicoties viņa aktīvajai rīcībai, medicīnā, it īpaši, farmācijā ienāca alķīmija, no kuras vēlāk atdalījās arī homeopātija, kurai saknes rodamas aļķīmijas principos. 

Kā jau rakstīju, Paracelzs bija nestandarta praktiķis tam laikam, jo viņš vērsās pret ārstiem, kas bija tikai studējuši tekstus, taču nevienu pašu jaunu ārstniecības metodi vai atklājumu nebija veikuši. Paracelzs un daži viņa laikabiedri ir likuši pamatus metalurģijai, ķīmijas zinātnei, atklājuši jaunus pielietojumus dažādām substancēm, vielām un ķīmiskajiem savienojumiem. 

"Paracelsus knew this language. [..] He lived it, on the road and in the tavern, crossing borders both socially and intelectually, in possesion of his own free spirit. [..] Regardless, he knew and cared for poor, and - when he died - after his heudal lord, the abbot got his cut - Paracelsus left everything remaining of his wardrobe and personal effects to the suffering and poor of Salzburg." (99. - 100. lpp.)

A surgeon extracting the stone of folly. Oil painting by Pieter Huys, ca. 1561. Wellcome Collection. Public Domain Mark. Source: Wellcome Collection. https://wellcomecollection.org/works/svksyjnn

Interesantākā detaļa par Paracelza dzīvi un piemiņu - Vācijas nacionālsociālisti aktīvi atjaunoja viņa piemiņu un izdeva vairākas grāmatas nacionālsociālistu garā par Paracelza dzīvi, it kā 16. gagsimta ārsts un alķīmiķis būtu nacistu atbalstītājs... Jā, ko tik neizmantosi, lai attaisnotu savu politiku! Vērtīga nodaļa grāmatas nobeigumā, par kuras esamību pat nenojautu, ka Paracelzs ticis izmantots pat tādā kontekstā. Grāmata kopumā ļoti informatīva un atsvaidzinošu skatījumu uz medicīnas tapšanu un vēsturi. Iesaku izlasīt!