Divas grāmatas vienā jeb Par mūžsenu gudrību šodienas skatījumā...

Attēls: LSM.lv

Šī patiesi ir grāmata lasīšanai un dziļi aizkustinošu atziņu tveršanai. Šī Torņakalna teologa Kaspara Simanoviča grāmata "Dienas līdzsvars" patiesi ir senā Sīraha gudrības grāmatas teksta renesanse un 21. gs. kataklizmas jeb Covid-19 pandēmijas radošo meklējumu perlamutra pērle. Kā jau virsrakstā minēts, še grāmatas vāki sevī ietver divas grāmatas - Sīraha gudrības grāmatu un mācītāja un teologa Kaspara Simanoviča balstītās atziņas un vieduma caurstrāvotās domu pērles par un ap šo tekstu. Ja kādam šķiet, ko nu tur tos vecos kristīgos tekstus pētīt, tad, atsaucoties uz autora sacīto, mēs lasīšanas un teksta iepazīšanas gaitā saprotam - senais teksts sevī ietver ārkārtīgi mūsdienīgu un visos laikos aktuālu viedumu. Tad lai šī atziņa arī jums, mani lasītāji, kalpo par iedvesmu pieķerties šīs grāmatas satura izzināšanai un sava prāta un sirdsgudrības bagātināšanai!

«Sīraha gudrības grāmata ir tapusi 2. gs. pirms Kristus dzimšanas un pieder pie t.s. "gudrības literatūras", kas atspoguļo cilvēces zināšanas un izpratni par ikdienas dzīvi, attiecībām, garīgi reliģiskām patiesībām, vērtībām un ētiku. Tieši tā to vajadzētu arī uzlūkot - kā senu gudrību, kurā ir daudz vērtīgu atziņu, bet vienlaikus neignorējot laikmeta, kurā šī gudrība izteikta, ierobežojumus.Un katram laikmetam tādi ir - ekonomiski, sociāli, politiski, ideoloģiski u.tml.» (Kaspars Simanovičs)

Mēs, mūsdienu lasošā un līdzi domājošā Latvijas sabiedrība, varam būt pateicīgi un patiešām svētīti, ka mums ir tādi teologi, kādus mums devusi Torņakalna baznīca - mācītāji Kaspars Simanovičs, Indulis Paičs, Linards Rozentāls un Juris Rubenis. Latvijas teoloģiskā pasaule būtu daudz zaudējusi, ja mums šādu viedu un sirdssiltu cilvēku nebūtu. Tā maza liriska atkāpe, lai tiešām pieķertos tekstam, par kuru autors saka: "Taču nereti ir vērts ieskatīties šķietami vecās, nevienam nevajadzīgās grāmatās, lai secinātu, ka daudzi risinājumi cilvēcei jau sen ir zināmi. Atliek tikai noraust putekļus un pamēģināt."

Šīs grāmatas apkopojums ir autora vadītie ikrīta pārdomu mirkļi, lai uzsāktu dienu ar līdzsvaru sirdī un tā arī pavadītu dienu. Kopā šīs ir 171 epizode, kuru laikā autors nedaudz ielūkojas dažos pantos no Sīraha gudrības grāmatas un tiem pieskaņo savas pārdomas, kuru aktualitāti šajā izaicinājumiem pilnajā laikā nevar neievērot. Grāmata sākas ar pārdomām par gudrību, kas ir lielāka par mums ikkatru - tā ir dzīves gudrība, kura gan senākās paaudzes, gan ikvienu no mums vada pa līdz galam neizzināmām takām, taču, ja iemācāmies tajā ieklausīties un tās vēsti dzirdēt, mēs varam iemantot tās dāvātos vieduma apcirkņu augļus.

«Ik pa brīdim sev šodien atgādināsim: mani un manas gaitas caurstrāvo Gudrība, kas ir lielāka par mani un kas man ir labvēlīga. Tā mani nes, tā mani vada.»

Man gribētos domāt, ka šī grāmata, kas mūs kā tās Gudrības skolniekus caurauž, nezaudēs savu aktualitāti, gluži pretēji - tā mums allaž noderēs, kad mūs māc raizes, netaisnības sajūta un mēs dienas steigā nespējam rast līdzsvaru starp pacietību, raizēm un taisnīgu pasaules norišu akceptēšanu. Kā mums parādījusi pandēmija, mēs esam visi savā starpā saistīti un Dievišķā Providence ar savu Gudrību mūs vada šiem turbulentajiem laikiem cauri, par ko esmu personīgi ļoti pateicīgs, jo arī manā paša dzīvē šis laiks ir bijis ārkārtīgu izaicinājumu pilns, kas gan ir sniedzis arī ārkārtīgi vērtīgas pamācības tagadējai ikdienai. "Jā, atrast līdzsvaru starp pacietību, iecietību un skaidru robežu novilkšanu nav viegli. Kristus dzīves uzlūkošana un pārdomāšana noteikti var palīdzēt, jo tajā atklājas Dieva attieksme pret cilvēku - cieņas, respekta, bet arī taisnīguma caurausta."

Protams, šo darbu lasot un tverot tajā paustās domas un atziņas, nevilšus nākas secināt - vai es maz esmu cienīgs tik atklātai sevis konfrontēšanai ar Patiesību, kura pārsniedz manu esības fizisko realitāti. Taču mācītājs Kaspars savos iedvesmojošos vārdos ikkatru lasītāju pamudina, līdzīgi senajiem filozofiem, "pazīsti sevi!". Un tā vienas rīta pārdomas skar tēmu "Kas ir mana dziļākā būtība?" Vai mēs esam gatavi reiz atkāpties no sevis paša uzbūvētā tēla, lai ieskatītos patiesībai acīs? Patiesībai par to, kas un kādi mēs paši esam? Vajadzētu. Ārkārtīgi vērtīgas atziņas tā varam gūt par savu dziļāko, no Dieva Gudrības nākušo, būtību, kuru ikdienā aizmirstam, nevēlamies ieraudzīt un ar to dzīvot sirdī, prātā un tuvākā pieņemšanā. "Jā, būt patiesam un autentiskam ir risks - mums ir bail, ka, ieraugot mūsu dziļāko būtību, līdzcilvēki no mums novērsīsies, pārstās mūs cienīt, jā, pārstās mīlēt."

«Dziļākajā būtībā mēs esam Dieva radīti cilvēki - daļa no šīs skaistās, brīnumainās pasaules; cilvēki ar apbrīnojamu spēju augt, mainīties, mācīties, mīlēt un atsaukties mīlestībai; cilvēki, kuros ir ielikts teju neaptverams potenciāls, kas grib izpausties un īstenoties... tieši šodien. [.] Dievs iedrošina nebaidīties un mācīties būt patiesiem. Iesākumā - Viņa priekšā, savas sirdsapziņas priekšā.»

Lappusi pēc lappuses šo darbu lasot, jāatzīst un jāpiekrīt autoram viņa kādā intervijā sacītajam - faktiski nav tādu tēmu, ko jau senie autori nebūtu aprakstījuši, tā tas ir arī ar šo Sīraha gudrības grāmatas tekstu un šī izdevuma autora komentāros to varam labi sajust un saredzēt - te tiek minētas gan cilvēku savstarpējās ģimenes attiecības, gan gods, gan sirdsapziņa, gan drosme, gan sava autentiskuma meklēšanas un atrašanas ceļi un daudz jo daudz citas tēmas, kuras ir nodarbinājušas un turpina nodarbināt cilvēku prātus cauri visām vēstures gaitām un notikumiem. Mūs visus nodarbina jautājumi gan par naudu un bagātību - vai tā ir lāsts un posts vai tomēr panākumu un svētības avots? Kas ir draugi un pēc kādiem draugiem mēs esam aicināti tiekties, ko paši varam sniegt un ko gūt no labas draudzības? 

Un tā bez gala un malas, patiesi šī grāmata līdzinās pasaulslavenā Sālamana gudrībai. Par to mēs varam pārliecināties kaut vai dienas līdzsvara domās, kas publicētas zem virsraksta "Kā zināt īsto brīdi?", kur Sīraha gudrības grāmatas vārdos un autora komentāros izskan šādas atziņas:

«Gudrs cilvēks klusē līdz īstajam mirklim, turpretī lielībnieks un nelga nepievērš vērību mirklim.»

«Jo zināt īsto mirkli un spēt atbilstoši rīkoties ir personības brieduma jautājums. [..] Vispirms stiprināt savu pašapziņu un pašvērtību, atgādinot sev, ka esam Dieva radīti un mīlēti cilvēki, tur noderēs gan Jēzus iedrošinājuma vārdi, gan pašu piedzīvotās svētības. Un paralēli tam - izmantot tos brīžus, kad jūtamies mierīgi un neapdraudēti, un tādos mirkļos patrenēt savu vērību, pievēršot uzmanību detaļām: savai elpai, ķermenim, domām, skaņām, smaržām, krāsām un tamlīdzīgi. Ceļš uz gudrību var sākties šodien.» (Kaspars Simanovičs)

Viena no šīs grāmatas autora atziņām ir ļoti būtiska šīs Sīraha gudrības grāmatas teksta korpusa izpratnei un secinājumu par to izdarīšanai un šo nedrīkst palaist garām, ieklausāmies Kaspara Simanoviča sacītajā: "Tikai atgādināšu, ka Sīraha gudrības grāmatas pasaulē viss ir diezgan vienkārši - ir labie un ļaunie, dievbijīgie un grēcinieki. Turklāt svarīgs, šķiet, ir tieši pats dalījums, jo tad robežu var vilkt pēc vajadzības starp dažādiem cilvēkiem un grupām, tos vai citus atstājot otrā pusē. Taču, ja ņem vērā Jaunās Derības nostādni, ka robeža starp labo un ļauno atrodas mūsos pašos, arī Sīraha gudrības grāmatas padomi iegūst jaunu dimensiju un dziļāku jēgu."

Šis mans nelielais ieskats šajā darbā ir vien smilšu graudiņš no visām tām zināšanām un bagātīgajām domu pērlēm, kuras rodamas šajā darbā - gan atsevišķi Sīraha gudrības grāmatas tekstā, gan arī šī teksta apcerētāja, mācītāja Simanoviča apcerēs dienu no dienas pusgada garumā. Šo nelielo manu pārdomu nobeigumā neliels ieskats Kaspara rakstītajā par Sīraha gudrības grāmatas izcelšanos un tās autoru:

«Sīraha gudrības grāmata ir vienīgā visā Vecajā Derībā, kurā autors ir pieteicis pats sevi. Pamatteksts ir tapis ebreju valodā ap 180. gadu pirms Kristus dzimšanas Ēģiptē Aleksandrijas pilsētā. 50 gadus vēlāk autora mazdēls grāmatu iztulkoja grieķu valodā un uzrakstīja ievadvārdus. Lai arī grieķu valdnieks un karavadonis Aleksandrs Lielais 4. gadsimtā pirms Kristus dzimšanas dibinādams pilsētu, to bija iecerējis kā hellēnisma centru, tajā daudzu gadsimtu garumā bija arī ebreju kopiena. Tieši Aleksandrijā tapa Vecās Derības tulkojums grie;ku valodā - Septuaginta.»

"Pabeidzis izklāstīt tēvutēvu uzkrātās un paša pieredzē pārbaudītās dzīves gudrības, Sīraha gudrības grāmatas autors secina - ceļš, lai arī brīžiem grūts un izaicinājumu pilns, noteikti bija tā vērts. Ieguvējs būs ikviens, kurš uzdrošināsies to iet." 

Lai mums ikvienam, kurš šo darbu atver un izvēlas to uztvert, pieņemt un iedzīvināt tajā pausto, palīdz Dievs, pieņemot mūsu vājos centienus kļūt mūsu pašu labākajām versijām dienu no dienas! 

Ieskats LTV.lv un LSM.lv sižetā par šo grāmatu, video - zemāk!