Nelielas pārdomas, izlasot Benedikta XVI grāmatas "Jēzus no Nācaretes" 1. daļu...
Foto: grāmatas vāka fragments
Es patiešām ļoti ceru, ka latviešu lasītājs, kurš nelasa svešvalodās, dabūs "nobaudīt" arī atlikušās divas pāvesta Benedikta XVI sarakstītās triloģijas par Jēzu no Nācaretes daļas, jo emeritētais pāvests, manuprāt, un arī ar studiju biedriem runājām, ir absolūti harizmātisks un ārkārtīgi dziļi Kristu iepazinis teologs. Pāvestu Benediktu XVI pamatoti varam vērtēt kā vienu no 20. un 21. gadsimta gaišākajiem un dižākajiem prātiem teoloģijā un arī pasaulskatījumā kopumā. Iepazīstot šo darbu, šīs triloģijas pirmo daļu, varu teikt vienīgi to, ka darbs ir jāiepazīst ikvienam, kuram interesē kristietība, jo tik fundamentāls kristietisks skatījums, kādu lasām grāmatā, manuprāt, šodien nav nevienam teologam. Jo daudzi pakļaujas tādam kā pasaules garam, bet Benedikts XVI aizvien ir palicis uzticīgs Baznīcas mācībai un ļoti fundamentālai patiesai Bībeles un kristoloģijas izpētei. Tas ir pilnīgi redzams pat no malas, ja šo darbu paņemtu rokā kāds, kurš neko daudz pat varbūt no baznīclietām nesaprot un/vai Kristu pagaidām pazīst vēl tikai mazliet...
Man, protams, šī grāmata tagad ietilpst studiju obligātās literatūras sarakstā, tādēļ vien to dabūju lasīt, tomēr jāsaka atklāti un neliekuļojot - Benedikts XVI "iet dziļi" kristoloģijā un Kristus dzīvi un mācību aplūko, raudzīdamies ārkārtīgi globāli, ar ārkārtīgi visaptverošu garīgu un teoloģisku skatienu un skaidrojumu, tā ka pat neticīgajam varētu kļūt skaidrs Kristus vēstījums, šis Kristus nemirstīgais "mesidžs" - es ikvienu aicinu pie sevis, es esmu Draugs un es vēlos ikvienu redzēt Sava Tēva valstībā, nāciet pie Manis un es jūs vadīšu pie skaidrajiem un mūžam nerimstošajiem avotiem!
Es, protams, nekādi nevaru aprakstīt to baudu, kādu sniedz šī grāmata, jo tā ir tik augstvērtīga un bagāta, ka man pietrūkst vārdu. Es neesmu no pārmēru jūtelīgajiem lasīšanas laikā, vēl jo vairāk kristīgās literatūras izzināšanas laikā, tomēr jāatzīst, ka Jēzu iepazīt caur šo grāmatu un ne tikai no Bībeles vien - tas bija ārkārtīgs inteliģents izaicinājums manas saprašanas kapacitātes pārbaudei. Šī grāmata faktiski ir kā dziļš jo dziļš izskaidrojums Bībelē atainotajiem Jēzus dzīves notikumiem sākot ar Viņa kristībām Jordānā, sekojot Viņa kārdināšanai, pēc tam slavenajam Kalna sprediķim, Kunga lūgšanai jeb Tēvs mūsu, stāstiem par Viņa mācekļiem, kā arī iedziļināšanās Jēzus dižāko līdzību noslēpumos un tā līdz pat Jēzus apskaidrošanās brīdim.
Protams, jāņem vērā, ka Benedikts XVI jeb Jozefs Racingers ir vācu skolas teologs, līdz ar to grāmatu, manuprāt, nevar lasīt atrauti no Bībeles vai bez jebkādām Bībeles izpratnes un tajā atainoto notikumu priekšzināšanām. Šeit nav nekādas liberālās teoloģijas iezīmes, te ir strikta kristoloģija, balstīta katoliskajā teoloģijā un Baznīcas Tradīcijā, tomēr gribu piezīmēt, ka tas vēl jo vairāk piešķir fundamentālu vērtību šai grāmatai un tās vēstījumam. Jā, patiesi, tā ir savā veidā varbūt pat dogmatiska, bet, ja mēs tā raugāmies, faktiski visa Kristus Vēsts visai pasaulei būtu jāuztver kā savveida dogma, kā neapgāžama aksioma un tai jāseko, tādēļ - šī grāmata uz to mūs vēl jo vairāk pamudina!
J. Racingers ievadā saka: "Jēzus mācība nenāk no cilvēciskas mācīšanās, lai kāda tā būtu. Tā nāk no tiešas saskarsmes ar Tēvu, no sarunas "vaigu vaigā" - no redzējuma, dusot pie Tēva krūtīm. Tie ir Dēla vārdi. Bez šā iekšējā pamata viņa mācība būtu iedomības izpausme. Tā to novērtēja Jēzus laika izglītotie ļaudis, jo nespēja pieņemt tās iekšējo pamatu - redzēšanu un pazīšanu vaigu vaigā."
Lūk, šī pazīšana vaigu vaigā - tā, manuprāt, ir visas kristieša dzīves pamatu pamats - pazīt Jēzu vaigu vaigā, sekot Viņam, ieklausīties Viņa pamudinājumā un visu savu dzīvi pakārtot saviem tuvākajiem, apkārtējai sabiedrībai un tās vajadzībām. Protams, vispirms mums pašiem jābūt pie Jēzus krūtīm, lai mēs spētu auglīgi un tuvākmīlestībā kalpot sabiedrībai un tuvākajam. Tieši tādēļ šī grāmata ir domāta - atainot kontemplatīvo, lūdzošo Jēzu, parādot Viņu kā nemitīgā Dieva pielūgsmē un slavināšanā esošu Dēlu, tādu, kādu Jēzus aicina būt ikkatru no mums: "Es esmu jūs dārgi atpircis, tādēļ mīliet cits citu kā Es jūs esmu mīlējis!" (sal. 1 Kor 6,20; 1 Kor 7,23; Jņ 15,12 un Jņ 13,34) Visa šī grāmata ir tieši šis vēstījums - Dieva vienpiedzimušā Dēla Mūžīgā mīlestība, Viņa cerība un Viņa nemitīgā Dieva pielūgsme, visas Kunga radības beznosacījuma mīlēšana, uz kuru caur mūsu sirdsapziņu tiekam aicināts ikviens un ikdienas...
Tā ir ārkārtīgi liela svētība, ko latviešu lasītājam nes izdevniecība "Vox Ecclesiae", kura rod iespējas tulkot un izdot šos fundamentāli visai sabiedrībai un kristīgajai kopienai nozīmīgos Baznīcas darbus un rakstus. Par to patiešām paldies "Vox Ecclesiae" vadītājai un manas augstskolas RARZI direktorei, filosofijas doktorei Žanetei Narkēvičai!
