Jaunajā Derībā minētās monētas un to vērtība | Skaidrojums

Jēzus laika monētas. Foto: atrasts internetā, google.lv

Daudziem no Bībeles un Jaunās Derības lasītājiem noteikti šad un tad lasīšanas gaitā ir radušies jautājumi par to, kāda veida monētas bija apgrozībā Jēzus dzīves laikā un kāda ir to aptuvenā vērtība mūsdienu analogiem. Uz daļu no šiem jautājumiem es jums palīdzēšu atbildēt šajā Jaunās Derības teoloģijai veltītajā ierakstā par JD minētajām monētām un to vērtību, kā arī norādot to pieminēšanas rakstvietas. Lai noder!

Denārijs vai drahma ir standarta mērvienība, kas pielīdzināma tipiskai dienas algai tanī laikā.

Talents: šī sudraba monēta vai sudraba gabals bija līdzvērtīgs 6000 grieķu drahmu vai romiešu denāriju. Rupji rēķinot, viens talents bija līdzvērtīgs naudai, kuru parasts strādnieks varēja nopelnīt sešpadsmit gadus strādājot. Jēzus mums Mateja evaņģēlija 25. nodaļā, no 14. līdz 30. pantam stāsta līdzību, kur bagāts vīrs saviem kalpiem katram izsniedz citādāku daudzumu talentu (vienu, divus, piecus; kas pēdējā gadījumā ir daudz vairāk, nekā strādnieks spētu jebkad nopelnīt savā mūžā). Citā līdzībā turpat Mateja evaņģēlijā, 18. nodaļā, no 23. - 35. pantam, Jēzus parāda būtisko un neizsakāmo starpību starp dievišķo un cilvēcisko žēlastību: kungs (Dievs) atlaiž kalpam desmit tūkstošu talentu parādu, bet nelietīgais kalps savam līdzbiedram neatlaida 100 denāriju parādu. 

Mina: sudraba monēta, kas vērta 100 drahmas vai denārijus. Vienīgās divas vietas, kur šī monēta ir minēta, ir Jēzus stāstītā līdzība Lūkas evaņģēlijā 19. nodaļā, 13. līdz 26. pantos; cita šī stāsta versija parādās arī Mateja evaņģēlijā, 25. nodaļā, 14. līdz 30 pantos, līdzībā par talentiem. 

Denārijs: šī sudraba monēta bija tipiskā dienas alga parastam strādniekam (skat. Mt 18:28, Mt 20:1-16, Mt 22:19, Mk 6:37, Mk 12:15, Mk 14:5, Lk 7:41, Lk 10:35, Lk 20:24, Jņ 6:7, Jņ 12:5, Atkl 6:6). Denārijs (romiešu monēta) ir tuvu līdzīga vērtībā drahmai (grieķu monētai). Līdzībā par pazudušo monētu, kuru Jēzus stāsta Lk 15:8-10, ir vēstīts par pazudušo drahmu.

Šekeļi (sudraba gabali): Jūdas stāstā par naudas saņemšanu, lai nodotu Jēzu, ir nedaudz neprecīzi lietoti termini: grieķu tekstā ir vēstīts par 30 sudraba gabaliem, kuri tika iedoti Jūdam (Mt 26:15), taču mūsdienu Bībeles pētnieki uzskata, ka tie bija šekeļi. Šekelis bija jūdu kopienas monēta (ne romiešu un ne grieķu), jo tempļa priesteri atteicās lietot monētas ar elku dieviem, Romas imperatora Cēzara vai pagānu dievu attēlojumiem. Viena šekeļa vērtība bija pielīdzināma aptuveni 4 denārijiem vai drahmām. 

Statērs, didrahma (tempļa nodeva): stāsts par tempļa nodevu Mateja evaņģēlijā 17:24-27 mums pavēsta par divu veidu romiešu monētām. Ikgadējā tempļa nodeva bija divas drahmas (vai divi denāriji) no katras personas. Mateja 17:24 grieķu tekstā dota atsauce uz grieķu monētu "didrahma", kas ir monēta divu drahmu vērtībā. Šī bija individuāla monēta, kuru katrs maksāja kā tempļa nodevu par katru personu. Mateja 17:27 Jēzus saka Pēterim, ka monētu, ko atradīsi zivs mutē, lieto, lai samaksātu tempļa nodevu par mums abiem. Šajā vietā grieķu vārds ir statērs. Statērs bija sudraba grieķu monēta četru drahmu vērtībā; ar vienu statēra monētu tādējādi varēja samaksāt tempļa nodevu par diviem cilvēkiem. 

Asarions (grasis), kvadrants, lepta: 

• asarions (grasis) bija vērtībā 1/10 no denārija; šī bija vērtība, par kuru varēja divus zvirbuļus nopirkt (skat. Mt 10:29).
• kvadrants (grieķu kodrantēs) - 1/4 daļa no asariona jeb graša. Šī bija tā monēta, kuru atraitne deva tempļa kasē (skat. Mt 12:42)
• lepta - 1/8 daļa no asariona vai 1/2 kvadranta; mazākā iespējamā monēta apgrozībā. Atraitne templī ielika tempļa kasē "divas leptas, kas sastāda kvadrantu" (Mk 12:42)

Materiāls sastādīts, balstoties uz Mark Allan Powell "Introducing the New Testament"