Personības spēks un mīlestība grāmatā "Sarunas par mīlestību"

Kolāža: Didzis Kukainis

Jā, es diezgan apzināti un provokatīvi rakstīju titulbildes komentārā, ka šo grāmatu "neiesaku" dogmatiski un stereotipiski domājošajiem.. jo "Sarunas par mīlestību" ir darbs, kurā atklāti tiek aplūkoti attiecību, seksa un mīlestības, romantiskās mīlestības un "Greja 50 nokrāsu" "mīlestības" un daudzi citi ar šo vārdu saistīti fenomeni un parādības. Un nebūt ne salkani romantizētā, bet gan atskurbinoši un arī domāšanu atveldzējoši - dažbrīd lasīju teikumu un sev galvā piefiksēju: "Mhm, lūk, kas bija tas, kas toreiz bija, notika un kas šodien tāpēc ir tā, kā ir." Grāmatā neatradīsiet vienīgo pareizo recepti, jo tā ir visnotaļ psihoanalītisks darbs, kas dažbrīd lasītājam liek sevi un savas sajūtas, rīcību un domas nopietni pārvērtēt!

Lasot šo grāmatu "Sarunas par mīlestību", es nemitīgi domāju arī par to, kā šo grāmatu noraksturot tiem lasītājiem un interesentiem, kuri izlasa vispirms kādu apskatu par sevi ieinteresējušo darbu, tad dodas uz grāmatnīcu, tur nedaudz palasa pašu grāmatu, padomā, tad atgriežas vēl un pašu grāmatu nopērk varbūt pat pēc kāda laiciņa.. kā tādiem cilvēkiem apraksturot šo darbu? Jau rakstīju, ka šeit nav salkanas sieviešu žurnālu frāzītes par mīlestību - autori diezgan tieši, vietumis pat paskarbi un kategoriski, arī ar piemēriem noraksturo dažādas ar mīlestību, attiecībām un seksu saistītas situācijas, kādas mēdz rasties starp vīriešiem un sievietēm. 

"Meitenēm patīk psihopāti! Viņi ir spilgti! [..] Vīrietis vienmēr dod priekšroku īstai sievietei, nevis iedomātam ideālam. Viņš dzīvo reālā pasaulē."

Jāsaka gan, ka no sieviešu žurnālu salkanuma tik tiešām šajā grāmatā nav manāms nekā, jo tomēr tās autori ir divi ārsti, psihoterapeiti un tieši tādēļ tas uzrunāja arī mani iepazīties ar autoru pozīciju un pieredzi attiecību jautājumos. Katrā ziņā, lasot šo darbu ļoti uzmanīgi un ar atvērtu domāšanu, atvērtu tādā nozīmē, ka esat gatavs/-a kaut ko mainīt sevī, uzlabot, pilnveidot, jūs redzēsiet, kā jūsos paveras jauni attiecību un mīlestības izpratnes apvāršņi, jo viss nekad nav tik slikti, kā varbūt domāšanai liekas. 

Šo darbu es arī lasīju saistīti ar savu, zināmā mērā profesionālo interesi - garīgo līdzgaitniecību un padomdošanu, jo esmu par uzskatu, ka arī garīdzniekiem jābūt ne vien teoloģiski, bet arī sekulāri izglītotiem, lai saprastu apkārtējās pasaules notikumus to dažādās kopsakarībās. Un šis bija viens no tiem faktoriem, kas pieprasa atvērtību grāmatas idejām un konceptiem, jo kā nav vienas receptes attiecībām, tā nav arī viena rīcība no visiem sagaidāma. Autori dažbrīd apraksta pat visai "ķecerīgas" ierosmes, kas, protams, nenobriedušam lasītājam liksies, ka autori atļauj kaut ko darīt, jo, redz, "vīrietim tā mēdz gadīties" un tas ir akceptējams regulāri un bez iebildumiem... Nē! Grāmata ir jālasa, principiāli sasaistot izpratni par mīlestību ar pareizu izpratni par kopdzīvi, līdz ar to - arī par un ap seksuālo uzvedību un interesēm, jo tikai šādā daudzpusīgumā izprotot attiecību un mīlestības konceptu, var panākt vislieliskāko rezultātu divu cilvēku savstarpējā satuvināšanās procesā!

Ļoti interesantas, manuprāt, ir grāmatas nodaļas par vīrieša un sievietes seksualitāti un kas tam ir pamatā. Un viena no spilgtākajām atziņām par seksualitāti principā bez papildus paskaidrojumiem ir perfekti saprotama: "Seksualitāte ir cieši saistīta ar cilvēka dzīvesspēku, enerģiju, vitalitāti." Īpaši lasot nodaļu par vīrieša seksualitāti, jāsaka, ka daudzas sabiedrības norises teju var izskaidrot, ja paraugāmies, kādi "vīrieši" vai vīrieši! tās vada... Jā, šī grāmata nudien parāda lietas daudz izgaismojošāk - jo seksualitātei ir būtiska loma ikviena indivīda dzīvē un savstarpējā komunikācijā, lai arī daudziem šāda tēze nepatīk, bet tā ir būtiska. Ja to saprot, var saprast daudz citus procesus un norises, tieši tādēļ šī grāmata ir noderīga, kaut vai savstarpējās komunikācijas un izpratnes par dzimumu līdztiesību veicināšanai.

"Šķiršanās nemaz nav tik peļama parādība. Labi, ka tā ir izdomāta. Mēs precamies aiz mīlestības, taču līdz ar gadiem maināmies."

"Sarunas par mīlestību" ir darbs, kuru lasīt drosmīgajiem, tas ir darbs, kura padomos ieklausīties dzīves dzīvotājiem un nevis īgņām un čīkstuļiem, kuri īgņojas un čīkst par katru nieku un nemitīgi sūdzas par dzīves netaisnību. Grāmata ir saruna par mīlestību - par savstarpējo mīlestību starp vīrieti un sievieti, par mīlestību, kas var būt pret darbu vai izvēlēto dzīvesveidu, par mīlestību pret hobiju, par mīlestību un alkām uz izcilu savstarpējo sapratni un vēlmi kopt savu attiecību dārzu - Gaļinas Pancas un Arkādija Panca darbs lasītājus ved pretī dzīves izpratnei kontekstā, kurā mīlestība nav tikai dogmatiski šaura lieta, kurā drīkst to, bet nedrīkst citu, bet gan tā ir atvērtība dzīves priekam un baudai, kuru vainago Mīlestība!