Kena Vilbera AQAL karte un apziņas attīstības līmeņu modelis

13. janvāris, 2016 pl. 17:04,

Attēlā: K. Vilbera AQAL karte; atrasta internetā, google.lv

Šis ieraksts ir balstīts uz mācītāja, teoloģijas doktora Linarda Rozentāla teoloģijas žurnālā "Ceļš" Nr. 65 publicēto rakstu par dinamisku apziņas spirālveida attīstību. Šeit es pieskaršos tikai pašai shēmai un šai pakāpjveida attīstībai, kas ir raksturīga indivīdiem un sabiedrībai nevis žurnāla raksta tapšanas pamatojumam, kurā runāts par sieviešu ordināciju šīs shēmas perspektīvā.

Pirmie šo dinamisko apziņas spirālveida attīstības shēmu aprakstīja Klērs Greivs, Dons Beks, Kristofers Kauens un Kens Vilbers. K. Greivs, pamatojoties uz ilggadējām sociālpsiholoģijas studijām, spēja pierādīt, ka visā pasaulē un visās kultūrtelpās parādās vieni un tie paši attīstības līmeņi. Tie balstās viens uz otra, veidojot vērtību hierarhiju, kas cilvēces attīstības pēdējos 100 000 gados iezīmē secīgu attīstības līniju. K. Greivs aptvēra fundamentālu kopsakarību: noteiktām vērtībām atbilst noteikta cilvēciskās saskarsmes kultūra. Tai mainoties, mainās vadības struktūra un kultūra ģimenē, grupās, ciltīs un sabiedrībā, kā arī mainās rīcība. K. Greivs izšķīra astoņus dažādus apziņas attīstības līmeņus, augstākos postulējot vien teorētiski. Kā uzskata Kens Vilbers, evolūcijai, kuru izsaka šie apziņas līmeņi, ir pieaugoša sarežģītība, integrācija, organizētība, autonomija un mērķtiecīgums.

Šī teorija ir saistoša ar to, ka K. Greivs līdzās saviem sociālpsiholoģiskajiem pētījumiem bija atklājis, ka arī priekšstati par Dievu mainās atbilstoši skaidriem, iepriekš paredzamiem musturiem. Ja kāds saka "Dievs", tad tam vispirms būtu jādara zināms arī savs apziņas attīstības līmenis, tā teikt, sava Dieva jēdziena izpratnes versija. K. Greiva apziņas attīstības līmeņu modeli vēl nesen neviens nebija mēģinājis piemērot baznīcai un garīgumam. Pirmie pionieri bija trīs vācu teologi - Verners un Mariona Kistenmaheri un Tilmans Haberers grāmatā "Dievs 9.0". K. Greiva modelis palīdz nosaukt vārdā daudzas strupceļā iestrēgušas diskusijas un ideoloģiskas ierakumu cīņas un, cerams, tādējādi tās atrisināt. Tādēļ arī teoloģiskās un garīguma diskusijās šis modelis ir neatsverams palīgs ieraudzīt jaunas perspektīvas un saprast to, kas ir un kas nav iespējams.

Šis apziņas attīstības līmeņu modelis padara dzīvi mierīgāku un skaidrāk atklāj to, kas ir nemaināmie konkrētā laikmeta vai vairākuma grupu uzstādījumi un kuros no šiem uzstādījumiem sāk rasties plaisas un parādīties iespēja pāriet nākamajā attīstības pakāpē, jo ir atklājies jauns realitātes redzējums.Apziņas attīstības līmeņi tiek apzīmēti ar skaitļiem no 1.0 līdz 9.0. Šo apziņas līmeņu ieskicējums ir ņemts no jau nosaukto trīs vācu teologu grāmatas "Dievs 9.0" un harmonizēts ar Kena Vilbera AQAL karti (redzama augstāk).

No 1.0 līdz 4.0 ir pirmsracionālie līmeņi, 5.0 un 6.0 - racionālie līmeņi, bet, sākot ar 7.0 - transracionālie apziņas līmeņi. Ja kāda sabiedrība atrodas, piemēram, 4.0 līmenī, tās caurmēra apziņas līmenim raksturīgi 4.0 vērtību priekšstati. Taču tas nenozīmē, ka visi šīs sabiedrības locekļi jau pieder vai tikai pieder pie 4.0 līmeņa. Sabiedrībā var būt pārstāvēti visi līmeņi, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Būs atsevišķi indivīdi, kuri ir gatavi pāriet uz 5.0 vai jau attīstījušies līdz 6.0 līmenim. Nedaudzi atklājuši 7.0. Taču, neskatoties uz to, pamatsistēmu veido 4.0 līmeņa likumi, priekšstati par morāli, vērtības, rīcības modeļi, ražošanas formas, attiecību modeļi un organizācijas veids gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Līmeņi, kas reiz radušies, nekur nepazūd, kad rodas jauni. Taisni otrādi, tie veido pamatu, uz kā balstīties nākamajiem līmeņiem. Cilvēka psihē agrīnie līmeņi ir noenkuroti daudz dziļāk nekā jaunākie.

1.0 apziņas attīstības līmenis