Pārlaicīgā dvēsele - ceļojums līdz savai iekšējai brīvībai...
Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)
Reiz nu ir jāpieķeras grāmatas aprakstam, kuru nekādi nevaru saņemties uzrakstīt, kaut gan rindā gaida vēl daždesmit nelasītu, kur nu vēl aprakstītu, grāmatu kalni... Tad nu, mīļie draugi, vēlos jūs nedaudz iepazīstināt ar vēl vienu lielisku grāmatu, kuru ieteiktu izlasīt un kuras paustās atziņas drusku tā kā apdomāt un mēģināt sagremot, lai iedzīvinātu savās dzīvēs... Grāmata "Pārlaicīgā dvēsele", kuras autors Maikls A. Zingers ir ne vien akadēmiķis, bet arī biznesa pasaules pārstāvis un jogas un meditācijas skolotājs, pastāsta mums nedaudz vairāk, KĀ mums atbrīvoties no mūsu iekšējiem ierobežojumiem, lai sasniegtu dvēseles dziļumus un saprastu daudzas mūsu dzīves norises tā, kā tās patiesībā būtu arī jāsaprot - atvērti un pieņemoši. Šī grāmata var jums palīdzēt gan, ja esat pirmo reizi saskāries ar domu par šīm lietām, gan, ja esat veltījis sevis izzināšanai teju visu mūžu. Šķiet, ka reti kura grāmata to paveic ar pirmo piegājienu, bet šī to paveic, tādēļ - veiksmi un izdošanos pašizziņas ceļā!
Viss sākas ar godīgu attieksmi pret sevi, draugi. Ja mēs atzīstam sev, kādi mēs esam, kad mēs par to meditējam un to apceram, kad nododam sevi Visuaugstā rokās, tad mēs varam lieliski iekļauties apkārtējā sabiedrībā un veidot perfektas, dzīvas un brīnumainas attiecības ar saviem tuvajiem, mīļajiem un apkārtējiem. Tāds ir arī šīs grāmatas primārais vēstījums - zaudējot un atsakoties no savām ego važām, tādējādi nonākot līdz perfektajai iekšējai brīvībai.
Maikla A. Zingera grāmatu "Pārlaicīgā dvēsele" lasīju diezgan ilgu laiku, jo teju ik lappusē dabūju "piestāt" un apdomāt, kā šīs lietas un norises notiek manā personīgajā dzīves ritējumā, ko vajadzētu mainīt, ko uzlabot un pilnveidot. Šī ir grāmata, kas vērīgu lasītāju ieved interesantā pasaulē - pasaulē, kurā šis vērīgais lasītājs var "līdzdarboties" "vērojot savu iekšējo prāta balsi, kas ir nemitīgs tavs istabas biedrs" un tādējādi mācīties tai nepakļauties, bet pacelties tai pāri, jo
"tas, kurš apzinās, ka jūs vienmēr runājat ar sevi par sevi, vienmēr ir kluss".
Tās ir durvis uz jūsu būtības dziļumiem, tādējādi, ja vien ir patiesa vēlme padziļināt savu esamības izpratni jau sākot ar sevi, šis Zingera darbs varētu būt lielisks starta laukums.
"Apziņa ir visaugstākais vārds, ko jebkad izrunāsiet. Nav nekā augstāka vai dziļāka par apziņu. Apziņa ir tīra apzināšanās. [..] Jūs mītat dziļi sevī. Jūs dzīvojat apziņas tronī. Patiesi garīga būtne tur dzīvo bez piepūles un nolūka."
Pasaule ir maldīga un lielākā daļa cilvēku tajā seko tās maldiem, tie, pazaudējuši sevi, aizmirsuši par savas īstās patības uzdevumiem, akli seko pasaules kārībām un alkām, tādējādi tie ir pielīdzināmi aklajiem, kas dodas dzīves ceļojumā kopā ar citiem aklajiem. Bet tu vari tāds nebūt, tev pat ir tāds uzdevums - nebūt tādam kā no pasaules, bet būt no apziņas un dzīlēm, kurās tu esi Tu, tava augstākā esamības forma, kas dzīvo apziņā un apzinātībā, ikvienu savas dzīves dienu svinot un izdzīvojot pateicībā, tuvākā un Augstākā, Radītāja mīlestībā.
Noteikti, ka atradīsies cilvēki, kas sacīs, ka priekš viņiem šādas grāmatas ir par grūtu, par sarežģītu, par neizprotamu un, vispār, kam tādas vajadzīgas. Tomēr, jāsaka atklāti un godīgi, M. Zingera grāmata lasītāju ieved interesantā stāstā - cauri aprakstam par apzinātību un meditāciju kā augstāko apzinātības formu autors lasītāju ved tālāk pie nodaļām par bezgalīgo enerģiju, kas mīt ikvienā cilvēkā un ar kuru mēs varam operēt, atverot vai noslēdzot, nocietinot savu sirdi. Un šeit es vēlos pasacīt kādu īpašu atziņu no šīs grāmatas. Ieklausieties:
"Ja pilnasinīgi baudīt dzīvi nozīmē nepārtraukti pieredzēt augstu enerģijas, mīlestības un entuziasma līmeni, tad nekad nenoslēdzieties."
Un tā mūsu sirds... Ak, mūsu enerģijas centrs, mūsu dvēseles mājvieta, mūsu SIRDS. Caur sirdi plūst visa mūsu enerģija, visa mūsu mīlestība, viss mūsu entuziasms, tieši tādēļ "dzīvot nozīmē pieredzēt mirkli, kas plūst jums cauri, tad pieredzēt nākamo mirkli un vēl nākamo", šī ir lieliska sistēma, par kuru vajadzētu aizdomāties, kuru vajadzētu izzināt, kopt un attīstīt, bet cik no mums to dara? "Ja jūs spētu dzīvot šādā stāvoklī, jūs būtu apziņas pilni radījumi, kas dzīvotu tikai "tagadnē" un būtu klātesoši; dzīve būtu klātesoša un visā pilnībā izplūstu jums cauri."
Patiesa garīgā izaugsme notiek tad, kad jūsu iekšējā pasaule ir vienota.
"Pārlaicīgā dvēsele" ir grāmata, kas lasītāju aizved pie sevis paša būtības un esamības apzināšanās un palīdz doties tālāk garīgā ceļa attīstības un izaugsmes virzienā. Sākot jau ar apzināšanos, ka reiz ir jāmostas no "letarģiskā miega", akli sekojot sabiedrības maldīgumam, tālāk - apzinoties enerģijas plūsmas sevī, to atbrīvošanu, savas sirds centra apzināšanos, sevis paša atbrīvošanu no ego važām, cauri savas iekšējās tumsas pieņemšanai un izpratnei izaugot lasītājs nonāk pie vienas no lieliskākajām dzīves dižajām skolotājām - Nāves! Jā, tieši tā - Nāves kā savas apzinātības veicināšanas augstākās skolotājas!
Aicinu ikvienu lasītāju kļūt vērīgākiem, garīgākiem un apzinātākiem!
Lai izdodas un tādēļ - nelielai motivācijai citāts no grāmatas beigu daļas:
"Garīgums sākas tad, kad pieņemat lēmumu, ka nekad nepārtrauksiet mēģināt. Garīgums ir apņemšanās doties pāri, lai arī ko tas prasītu. Tas ir nebeidzams ceļojums, kas ir balstīts uz sevis pārvarēšanu katru minūti un katru dienu līdz pat mūža galam. Ja patiešām dodaties pāri, jūs vienmēr atrodaties uz robežas. Jūs nekad neesat komforta zonā. Garīgs radījums jūtas tā, it kā vienmēr spiestu robežas tālāk un pastāvīgi kāptu tām pāri. [..] Diena rit, un prāts neko nesaka. Jūs vienkārši izbaudāt dienu ar mierīgu un iedvesmas pilnu sirdi. Ja jūsu robežas tiek satricinātas, prāts nesūdzas. Viss izplūst jums cauri. Tieši tā dzīvo diženas radības."