Vaira Vīķe-Freiberga «SAVAI TAUTAI. Citāti no runām un rakstiem»

Foto - nato.int, atrasta google.lv; kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Šī grāmata, Vairas Vīķes-Freibergas teikto runu un rakstu citātu krājums "Savai tautai", manā grāmatu plauktā, kā izrādās, atrodas jau no vasaras vidus, teju pirmsjāņu laika. Visu laiku domāju, ka vajadzētu ķerties klāt, palasīt, apdomāt un apcerēt mūsu eksprezidentes pausto savās runās un rakstos, bet vienmēr uzrodas citi darbi, ko darīt, citas grāmatas, ko lasīt un tā nu esmu šo darbu atlicis līdz pat šodienai, kad beidzot to lasu, iepazīstu, apceru un veltu tam arī nedaudz ieraksta rindas šajā blogā.

Protams, pēlēju un paļātāju vienmēr atradīsies, bieži vien pat vairāk nekā atbalstītāju un patiesās atzinības paudēju, tomēr neviens veselīgi domājošs Latvijas indivīds nevar noliegt to augsti kulturāli inteliģento sniegumu, kādu mums kā tautai un par mums kā tautu pasaulē nesa Vaira Vīķe-Freiberga laikā, kad viņa bija MŪSU prezidente. Kāds bija viņas motivators kļūt par mūsu prezidenti, ienākt mūsu samaitātajā un netīrajā politiskajā ķēķī, lai tomēr kaut ko paveiktu un atstātu šīs tautas labā? Vīķes-Freibergas kundze uz to ļoti precīzi atbild šīs grāmatas priekšvārdā:

Es ienācu politikā netradicionālā veidā. Visu dzīvi biju veltījusi akadēmiskai izaugsmei, ne politikai. Tā nebija tikai mana izvēle. Es uzaugu kā bēgle, mana valsts bija okupēta, un mītnes zemju politikā es nevēlējos iesaistīties. Taču pēc vairāk nekā 50 gadiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, radās iespēja palīdzēt veidot jauno valsti. Kas ir tas dzenulis, kas liek atstāt viemīlīgu mītnes zemi, ierastos apstākļus un fizisko komfortu? Kas liek iesaistīties valsts veidošanā? Iemesli var būt dažādi, bet viens ir īpaši redzams. Tas ir patriotisms, mīlestība pret savu zemi, apziņa, ka indivīdam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret sabiedrību.

Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana par Valsts prezidenti 17.06.1999. Avots: foto.delfi.lv

Dr. Vairas Vīķes-Freibergas runās un rakstos lasītājs sastopas ar patiesas sirdsgudrības un spēka, savas pārliecības un domāšanas patiesuma iemiesotu personību un tā ir unikāla iespēja paskatīties pāri savam mazumam, reizēm - nespēkam un vājumam, smelties spēku spēcīgākas personības dāvātajā atziņā, ka mūsu ikviena rokās ir brīnišķīgi instrumenti, lai mēs katrs spētu būt un dzīvot tā, lai atstātu paliekošas pēdas valsts, tautas, savu tuvāko un līdzcilvēku dzīvēs. Praktiski ikviens šajā darbā iekļautais citāts aprāda mums, latviešiem, cik mēs tomēr esam Dieva svētīta un spēcīga tauta, cik mēs daudz varam iespēt, ja vien mēs apzināmies savas saknes un savus spēka avotus, piemēram, ieklausieties šajos vārdos:

Es aicinu katru atcerēties, ka Latvija - tie esam mēs visi. Mēs visi, kas stāvam šeit svētku vakarā, mēs visi, kas šovakar klausāmies savas valsts radio un televīziju. Mēs visi esam uz viena viļņu garuma, mēs visi esam vienoti savās domās par Latviju. Latvijai vajag katru no jums, visus, kas ir gatavi tai uzticīgi kalpot. Latvija nekad nevienu no jums neatstums, nekad tas, ko jūs būsiet savā mūžā paveicis, nebūs par velti. Neviens mūžs nav par velti, neviens devums, to lūdzu atcerēties.

Vaira Vīķe-Freiberga ar vīru Imantu Freibergu; avots: kasjauns.lv

Mīlestībā mēs piedzimstam saviem vecākiem un savai tautai. Mīlestībā mēs izaugam sev un savai tautai. Es, tu, mēs visi, mēs augam un veidojamies kopā. Tauta veido mūs, un mēs veidojam tautu.

Vaira Vīķe-Freiberga; avots: fotogrāfe Aiga Rēdmane

Vilšanās, dusmas un bezcerība varbūt pašlaik ir vārdi, kas raksturo latviešu noskaņojumu. Tādi nu mēs esam - vīlušies, dusmīgi, aizvainoti un bieži vien bezcerīgi. Bet ir arī citi vārdi, ko mēs varētu likt to vietā. Daudz citu. Kaut vai tie Jaunās Derības vārdi, kas nav jātulko ne sektantiskā, pat ne tradicionāli "reliģiskā" nozīmē, bet gan to vienkāršajā cilvēcībā: "Mums paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs, un lielākā no tām ir mīlestība." (1995)

Foto: Inga Kundziņa Photo

Savam mērķim ir jātic, pēc tā vajag dzīties ar visu iespējamo gribas kvēli un mīlestības degsmi. Mēdz teikt, ka ticība varot gāzt kalnus, ja tikai tā ir pietiekoši stipra. Caurmēra cilvēks pārāk labi apzinās, ka viņa ticība ir gaužām vāja, ka tā nav no tām, kas kalnus gāztu. Tikai briesmu un krīzes brīžos atklājas, ka katram sirds dziļumos ir daudz lielākas ticības spējas, nekā pats to pieradis domāt. Katrā cilvēkā snauž potenciāls kalnu gāzējs, kas nav sevi vēl atklājis. (1991)

Foto: Aiga Rēdmane

Varonība nepieciešama katram cilvēkam, lai pāraugtu savu ikdienišķo cilvēcību, savu pelēcību, savu nevarību. (..) Garīgā izaugsme un attīstība ir process, kam katram pašam ir jāiziet cauri - kā indivīdam, tā tautai. Neviens nevar to citam iedot, neviens nevar to citam uzspiest ar varu. Un brīvība nav nekas cits kā iespēja pašam meklēt sev piemērotāko attīstības ceļu. (1988)

Visvairāk, Dievs Kungs, mēs lūdzam mīlestību. Ļauj mums izjust, ka esam Tavi bērni, ka Tava mīlestība vienmēr mūs pavada un nekad neatstājas. Dod mums pietiekami mīlestības, lai varam mīlēt savus tuvākos, savu zemi un savu valsti. Mēs Tevi lūdzam, ak, Kungs! (2004)

Neviens cits pasaulē tā nevar saprast mūsu vēsturi kā paši latvieši, neviens cits tā nespēj izvērtēt mūsu kultūru, kā to spēj paši latvieši. Jā, protams, to var darīt arī citi, un ir ļoti labi, ka viņiem tas ir interesanti, bet mēs nedrīkstam būt ķīlnieki citu viedokļiem, nedrīkstam būt parādnieki citu zināšanām un citu problēmu nostādījumiem. Mums pašiem ir jābūt spējīgiem risināt visus jautājumus, kas ar mums ir saistīti, mums pašiem ir jābūt spējīgiem spriest un domāt, mums pašiem ir jābūt intelektuāli sagatavotiem. (1999)Iepazīstot šajā atziņu un citātu sakopojumā paustās atziņas, secinājums ir viens: atklāti nākas atzīt, ka Vairu Vīķi-Freibergu ar mierīgu sirdsapziņu varam ierindot 21. gs. izcilāko domātāju plejādē. Vēl viens mans pārliecības moments bija tas, ka cauri šīm atziņām vijas tautas mīlestība, Latvijas zemes un valsts mīlestība un nemitīga latviešu godināšana, līdzīgi kā to darīja diženā domātāja, kultūras un literatūras filosofe Zenta Mauriņa. Katrā ziņā šis nelielais domu un atziņu krājums ir labs avots, kur smelties viedu gudrību un atziņas par savu tautu, savu valsti un kur smelties spēku savas tautas mīlestības spēka stiprināšanai. No sirds iesaku iepazīt šo krājumu!