Andrejs Kurpatovs «Laimīgs pēc paša vēlēšanās»

Foto: vieda.lv; kolāža - Didzis Kukainis

Andreja Kurpatova grāmata manā grāmatplauktā atradās kopš šī gada februāra, kad es to iegādājos īsi pēc savas dzimšanas dienas. Gatavojos to iepazīt kādā brīvākā brīdī un nu tāds bija pietuvojies, tad nu ķēros klāt un kaut drusciņ šīs grāmatas bagātības izzināju, tomēr, līdzīgi daudzām citām izcilām grāmatām, arī šī ir lasāma un pārlasāma reizi pa reizei, lai tās viedumu pilnībā ieintegrētu savā ikdienas rutīnā un savā domāšanā. Piekritīsiet, ka autors grāmatai sniedzis ārkārtīgi "ietilpīgu" virsrakstu, vai ne, draugi - "Laimīgs pēc paša vēlēšanās"? Vai maz tas ir iespējams un daudzi no mums, praktiski visi, alkstam pēc laimes kā visas dzīves virsmērķa, bet cik gan daudzi to sasniedz, piedzīvo vai ierauga savā dzīvē klātesošu? Lai kļūtu laimīgs, ir jāatbrīvojas no "neizglītotības" savu iekšējo spēku rezervju pārvaldīšanā, kā arī jāapzinās, ka cilvēks ir kas daudz sarežģītāks par savām domām, savām refleksijām, savām bailēm un šaubām. Laime mums atveras tad, kad "pārlecam grāvim pāri" un atveramies tam, ko sauc par SEVIS PAŠA APZINĀTĪBU un BŪŠANU "ŠEIT UN TAGAD". Īsumā - laime ir tebūtībā, spējā tvert mirkli, to izdzīvot un svinēt, nedzīvojot pagātnē un alkaini neplānojot nākotni, jo viena ir pagājusi un otra vēl nav pienākusi, svarīgais ir šis brīdis!

Nesen darbā biju uz apmācību semināru par to, kā novērst izdegšanu darbā, tur arī šo to no šīs jaunās psiholoģijas dzirdēju, plus vēl nodarbojāmies ar jogu un tas bija patiešām forši. Līdzīgi ir arī ar šo grāmatu - tā ir ne tikai teorija, bet arī ik pēc katras nodaļas jeb soļa seko praktiskie padomi un vingrinājumi, kā tad to laimes sajūtu sasniegt un iedzīvināt savā ikdienā. Tādi kompleksi ir pavisam seši - seši soļi plus pēc katra seko praktiskie vingrinājumi un rīcības ieteikumi, kā arī pašās grāmatas beigās ievietoti vēl 30 papildus padomi, kuri ir izstrādāti jautājumu - atbilžu formā, kur A. Kurpatovs sniedz koncentrētas atbildes uz cilvēku reālajā dzīvē radušamies jautājumiem. Visnotaļ interesanta koncepcija un daudz vērtīgu atziņu!

Protams, katrā grāmatā ir sirdij tuvākas nodaļas un tādas, kas nešķiet tik aktuālas un arī šajā darbā, nenoliedzami, tādas vietas lasīšanas gaitā atklājās - man tomēr vistuvākā sirdij šķita grāmatas 2. nodaļa "Dzīvo tagadnē" jeb nodaļa par apzinātību ikdienas dzīvē. Tomēr arī pārējās nodaļās ir rodami daudzi vērtīgi padomi, kuros ieklausīties, jo nodaļu virsraksti un metodes liecina paši par sevi, atliek vien ieklausīties: tā pirmais solis jeb nodaļa vēsta par fiziskās spriedzes noslēpumu un kā sevi atslābināt, no sevis "izdabūt ārā" šo fizisko saspringumu, trešā nodaļa vēsta par vienu būtisku domāšanas atšķirību - kā "prognoze" atšķiras no "plānošanas", ceturtais solis vēsta par to, kādēļ būt "lielam" ir labāk nekā būt "mazam" jeb kā neļaut problēmai pāraugt cilvēka paša būtību (esmi), piektajā solī jeb nodaļā mēs iemācāmies pareizi, tas ir, dabiski, elpot un tādējādi nopietni paaugstinām savus laimes hormonus un laimes indeksu savā dzīvē. Un, visbeidzot, sestajā solī jeb nodaļā ar interesantu nosaukumu "Padzeriet ar trauksmi tēju" jeb par to, vai var aizbēgt pats no savas ēnas. Interesanti - vai var? Un, kā jau rakstīju iepriekš, nobeigumā autora 30 papildus padomi jeb atbildes uz konkrētu cilvēku konkrētiem jautājumiem.

Andrejam Kurpatovam ir izcili labs padoms ikviena dzīvei un laimei tajā, un tam es pilnībā pievienojos. Ieklausieties:

Es pilnībā pievienojos autora domas vēstījumam, kuru viņš pauž arī savas grāmatas ievadvārdos, ka viņš patiešām nelasa audzinošas un visgudras lekcijas, bet gan lasītājam palīdz ieraudzīt sevi pašu - īstu, tebūtībā un tādējādi arī laimīgu. Protams, te jāpiebilst, ka notvert laimi, iedzīvināt to savā dzīvē palīdz ne jau grāmatas, bet gan ikviena paša cilvēka sevī izlolota vēlme būt laimīgam un tai sekojošā konkrētās rīcība nevis bezmērķīga čīkstēšana par lietām, kuras mainīt un ietekmēt nav mūsu spēkos! Mēs tiekam pamudināti darīt tās lietas, kas ir mūsu spēkos un tādējādi patiesi piedzīvot laimi savā dzīvē! Un pirmā, pāri visam esošā lieta ir - apzināti dzīvot te un tagad, šajā momentā, pieņemt esošo lietu stāvokli tā, kā tas notiek un apzināties savas iespējas dzīvot atbilstoši savas dvēseles iekšējiem motīviem.

Lasot šo darbu, reflektēju par sevi, savām domām un izvērtēju savu rīcību daudzos aspektos un, jā, patiesi nonācu pie secinājuma, ka šķietami labi pazīstu savu ķermeni - ļauju spriedzei uzvirmot, izdzirksteļot ārā no sevis, nevis kā daudzi dara, aizsūta to uz saviem iekšējiem orgāniem, tādējādi nopietni ietekmējot savu iekšējo orgānu un sistēmu veselību, ķermeņa veselības integritāti graujot no iekšienes ar šo savu neizlādēto spriedzi.

Spējai atslābināties viennozīmīgi ir jāienāk jūsu dzīvē. Turklāt lielāko daļu laika labāk pavadīt tieši šādā stāvoklī, nevis spriedzē.

Man gribētos, lai jūs nepaļaujaries uz saprātu tad, kad vajadzīgas jūtas, uz izzināšanu un loģiku tad, kad nepieciešama uztvere un sapratne. "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder." (Mateja ev.) Kurš par to strīdēsies?

Lielākā problēma, kas pieaugušajos cilvēkos ir tikusi iedēstīta, ir tā, ka no mazotnes jau tiekam presēti ar ideju par to, ka izaugsim un tad mums jāsasniedz tas, jāiegūst tas, jāpabeidz augstskola, obligāti jādabū maģistrs un pēc iespējas lielākus ienākumus nesošā specialitātē un tā tālāk. Bet reti kurš bērns tiek mācīts saglabāt savu bērnības tebūšanas un mirkļa izbaudīšanas dievišķo prasmi saglabāt visa mūža garumā. Un par šo apzinātības jeb tebūtības, šī esošā mirkļa tveršanas un izdzīvošanas prasmi atgādina ne vien Kurpatova grāmata, bet par to runā visas lielās garīgās tradīcijas un grāmatas, arī Bībelē ir rodamas vairākas rakstvietas par šo tēmu.

Mūsdienu cilvēka tagadne ir nozaudējusies starp pagātni un nākotni, izzudusi to nežēlīgajā cīņā vienai ar otru. Starp pagātni un nākotni veidojas savdabīgs abpusējas savienības aplis, kas cilvēkam nedod mieru. Dēl tā, ka mēs pastāvīgi atceramies slikto, mēs nespējam baudīt esošo brīdi. Turklāt pagātne var sabojāt ne tikai tagadni, bet arī nākotni. Jo nākotne rodas no tagadnes, bet to, kā mēs atzinām, ir sabojājusi pagātne. Bet tas, ka mēs baidāmies no nepatikšanām nākotnē, mūsu dzīves kvalitāti tagadnē, kā jūs saprotat, neuzlabo. Mēs pat nedzīvojam tagadnē, mēs vienmēr esam kaut kur "ne te" un "ne tagad". Mēs esam savu baiļu ķīlnieki.

Tiesa gan, mums ir jāgrib būt laimīgiem un uz to jātiecas, bet ne kā mēnessērdzīgiem, it kā miegā esošiem. Nē, tas nestrādā un tas nav iedarbīgi laimes "pievilkšanā". Vispirms mums ir jāatmostas, jāvēlas dzīvot un dzīve JĀDZĪVO! Tad arī laime parādīsies pie mūsu tuvākā apvāršņa. Mums ir jābūt apmierinātiem ar pašreizējo savas esamības mirkli, ar sevi - šeit un tagad. Izmetiet visas ilūzijas tuvākajā miskastē, atbrīvojieties no tām, sāciet būt un dzīvot realitātē, esošajā mirklī - tā ir pašpietiekamības un dzīves elpa, dzinējspēks domām, rīcībai un, jā, arī laimes modelēšanai un nākotnes iedzīvināšanai savā dzīves plānā.

Nākotni pilnībā nosaka tagadne - kāda ir tagadne, tāda būs arī nākotne. Dzīvot tagad nozīmē arī REDZĒT realitāti visā tās krāšņumā! Spēt saskatīt vareno mūsu sarežģītās pasaules dabiskuma vienkāršību, lūk, ko nozīmē dzīvot TAGADNĒ. Uzticieties sev un savai uztverei, uztveriet un nepārspīlējiet neko lieku. Pagātnes jau vairs nav, bet nākotnes, uz kuru mēs tik izmisīgi tiecamies, vēl nav! Ir tikai TAGAD, tikai tas, kas notiek šajā brīdī. Esošais ir tagad.

Lasot un reflektējot par savām sajūtām, savu laimi, nākas secināt, ka esmu patiešām laimīgs, jo, lai arī reizēm uznāk kādi skumjāki brīži, īstenībā, kaut arī man nepieder daudz, bet es esmu laimīgs ar to un tajā situācijā, kurā es esmu. Kā kristietim, kā garīdzniekam un kā padomdevējam apdomājot - Dievs mani nav pametis ne uz mirkli, kaut esmu bijis daudzās un ne tajās, cilvēkuprāt, labākajās dzīves situācijās un izejas pozīcijās. Par to es nemitīgi esmu pateicīgs Dievam, ka Viņš ir pār manu dzīvi noliecies un to bagātīgi svētī ar savām žēlastībām. Un kopš iepazīšanās ar apzinātības tradīciju un daudzām garīgajām praksēm, mana garīgā skolotāja ierašanos varu teikt tikai vienu - daudz raižu no manas galvas ir izgaisušas, jo tās visas ir bijušas ilūzijas par neko būtisku. Taču būtiskais ir citur un tur, kur ir būtiskais, ir laime. Mana laime ir manā dzīvē, manā esošajā lietu stāvoklī, manās attiecībās ar Dievu, un man dāvātajā izpratnē par Patiesību, Laimi un Būtisko - būšanu šeit un tagad, tverot mirkļa sajūtas - piedzīvojot, sadzirdot, redzot un caur to bagātinot savu dvēseli, savu īsto patības mājokli!

Andreja Kurpatova grāmatas "Laimīgs pēc paša vēlēšanās" 2. solis par apzinātības praksi mani nudien uzrunāja līdz sirds dziļumiem, tādēļ arī daudz reflektēju un pārdomāju tieši šīs prakses kontekstā, piedošanu, mani lasītāji ;) Bet manī ir tāds ārkārtējs prieks, tādas fantastiskas sajūtas un noskaņojums, ka nespēju nepadalīties ar jums nedaudz vairāk par šo metodi. Kurpatovs tik izcili vēsta par apzinātību, par tebūšanas praktiskajiem ieguvumiem un tās dāvāto Laimes klātbūtni, ka nespēju nesajūsmināties. Šeit vēl daži šīs II nodaļas fragmenti, pirms ielūkojamies pārējā grāmatas saturā.

• Ieraudzīt skaistumu - lūk, kas ļauj būt "šeit un tagad". Dzīvot ar esošo - tas nebūt nenozīmē bezjēdzīgu skatīšanos vienā punktā, tas pat nav "vingrinājums, lai cīnītos ar neirozi". Tā ir pati dzīve, bet, atšķirībā no tās, pie kādas esam pieraduši, pilna ar prieku un realitāti! Tā nav filma, tā nav kino izdoma - tas ir tas, kas ir esošs. Bet, lūk, tas, ko mēs domājam par dzīvi, plus lielākā daļa filozofisko pasaku, ko dēvē par "darbiem" un "kopotajiem rakstiem", tukša moralizēšana ar aizbildināšanos par "sabiedrības viedokli", bezgalīgie spriedumi par politiku un vēl par tūkstošiem citu lietu, kurās no mums nekas nav atkarīgs, lūk, tā ir fikcija. Iemācieties arī jūs gūt baudījumu no esošā brīža, tas palīdzēs jums izvairīties no daudziem nevajadzīgiem pārdzīvojumiem.

• Kad mēs esam "šeit un tagad", mums viss nostājas savās vietās: realitāti mēs uztveram kā reālu, bet šķietamo mēs vispār neņemam par pilnu. Tātad "šeit un tagad" ir ceļš pie reālā, pie tā, kas ir. Bet pa to noiet var tikai tad, ja jūs padarīsiet "šeit un tagad" par aktuālu pārdzīvojumu un beidzot no šīs cienījamās vietas aizdzīsiet savu trauksmi, ilgas un neizlēmību. "Šeit un tagad" ir jākļūst par jūsu galveno mērķi.

• Tātad. Ko nozīmē būt "šeit un tagad"? Būt "šeit un tagad" nozīmē vienkārši būt par savām sajūtām, savu uztveri. Būt "šeit un tagad" nozīmē just, ļauties tam, kas ir, tam, kas reāli notiek. Būt "šeit un tagad" nozīmē izvēlēties starp pastāvīgām pārdomām un pieņēmumiem uztveres un sajūtu labā. "Šeit un tagad" nav nekā, izņemot jūsu sajūtas, bet jūs arī esat jūsu sajūtas. Atdodieties savām sajūtām, vērsieties pie sevis. Mūsu sajūtas - tie esam mēs paši. Būt "šeit un tagad" nozīmē būt pašam sev. Pārstājiet būt "skatītājs", svešs pašam sev. Kļūstiet par dalībnieku, kļūstiet par savu uztveri - pilnībā un nedalīti. Tas jums sniegs sevis paša apzināšanos. Būt "šeit un tagad" nozīmē sajust sevis paša pastāvēšanu. Bet tas nav vienkārši tukšs "es", kaut kāda vārga nullīte bez vieninieka - tas ir "Es esmu", esošs "Es". Būt "šeit un tagad" - tā ir sevis sajušana, tas ir patiesais "Es esmu", pats galvenais un pats pirmais mūsu dzīvē. Starp citu, arī pats pēdējais. "Es esmu" - tas ir sākums un beigas. "Es esmu" - tā ir "šeit un tagad" sajūta. Esiet "šeit un tagad"!

Kad esmu tik gari un plaši "reklamējis" šīs grāmatas II soli jeb nodaļu un apzinātības jeb "šeit un tagad" būšanas praksi, pārējām nodaļām atliks mazāk laika, vietas un slavas, bet šeit varbūt slēpjas arī visas šīs grāmatas unikalitāte - II nodaļas mācības ir kā svece, kas izgaismo visu pārējo grāmatā rakstīto. Mani uzrunāja kāda atziņa no 4. soļa jeb kā būt "lielam" un nevis "mazam". Ieklausieties:

Par "maziem" mūs dara bailes, par "lieliem" - maksimāli pilnīga apkārtesošās pasaules uztvere. Un tai ir jābūt tieši jūsu uztverei, jūsu sirds uztverei, nevis baiļu uztverei. Nevajag skatīties uz pasauli tā, it kā jūs bāžat galvu laukā no alas, lai pārbaudītu, vai kāds jūs ārpusē neapdraud. Saplūstiet ar apkārtējo pasauli, esiet ar to, sajūtiet to un jūtiet, ka esat tajā. Jums ir jāsajūt piederība pie šīs pasaules, tad tā pateiksies jums ar savu viesmīlību.

Pasaule ir mums dota, lai mēs tajā dzīvotu, to baudītu, uztvertu un tajā justos komfortabli, bezbailīgi un dzīvi. Jā, visapkārt mums ir mēdiji, "maziski" apkārtējie cilvēki, kuri no visām pusēm dveš: "Baidies! Baidies! Baidies!" Bet mums tam nav jāļaujas, jo tās ir tikai citu cilvēku ilūzijas un viņu iekšējās pasaules šaurības dēmonu paustā atziņa bez realitātes seguma. Drošsirdīgus cilvēkus, kuri dzīvo dzīvi, tver to "šeit un tagad" nekas nespēj darīt bailīgus un nekas nespēj pār viņu apziņu valdīt. Bailes ir maziskuma simbols un laterna, bet vienmēr atcerieties - lai mūsu, to, kuri dzīvojam "šeit un tagad" spožā gaisma izgaismo visas pasaules baiļpilnos nostūrus un rada mieru tur, kur tā pietrūkst.

Draugi, kā šīs grāmatas pirmajā nodaļā bija vēstīts par spriedzes mazināšanas fiziskajiem aspektiem, tā piektajā nodaļā ir vēstīts par efektīvas elpošanas devumu spriedzes mazināšanā un savas apzinātības veicināšanā. Sestajā solī ir pamācības, kā savu trauksmi uzaicināt viesos pie sevis uz tēju un to "apēst" kā cepumu pie savas tējas. Nē, tā nebūt nav ironija, tā nav iemācīšanās sadzīvot, bet tā ir recepte KĀ atbrīvoties no trauksmes pavisam un ieviest savā dzīvē visa spektra pilnkrāsainu dzīves ainavu. Kā saka grāmatas autors:

Jūsu uzdevums ir nebaidīties - tad jums būs jūra līdz ceļiem. Nav nekā zemiskāka par bailēm. Jo bailes ir vergošana, paklausība, pakļaušanās un gribas trūkums. "Kurš mājās ir saimnieks?" Es ceru, jūs zināt atbildi. Tad nemulstiet! Rīkojieties un uzaiciniet savu trauksmi uz tēju! Trauksme ir mūsu pašu izauklēts "bērns". Trauksme ir parazīts, tas parazitē visu, mūsu vēlmes, cerības un jūtas. Tādēļ pret trauksmi neattiecieties ar bēgšanu, bet ar uzbrukumu!Paskatieties uz notiekošo no skatu punkta, kad jūs esat spēcīgs un sevī pārliecināts, kad iniciatīva ir jūsu pusē. Jūs esat savas mājas saimnieks, tādēļ uzaiciniet trauksmi uz tēju un "apēdiet to kā cepumu", paskatieties uz jūsu trauksmes bēgšanu. Jo tā bēg no ļaudīm, kuri apzinās savu saimnieka varu, dzīvo savu dzīvi "šeit un tagad" un - SVIN dzīvi visā tās daudzkrāsainībā!