"Laiks ir nobriedis" jeb Sāksim sekot patiesajai Jēzus tuvākmīlestības vēstij...

Attēlā: oriģinālās grāmatas vāks

Jāsāk ar vārdiem, ka šī grāmata ir viena no tām, kuru es ieteikšu tagad un vienmēr izlasīt visiem, visiem, kuri ir saistīti vai vēl tikai gatavojas savu dzīvi sasaistīt ar kristietību. Jo autors, vācu karmelītu mūks, priesteris Reinhards Kērners vienkārši un saprotami, skaidri un sekojot patiesās Jēzus gudrības un nestās Vēsts gaismai, ikvienam pasaules iedzīvotājam līdzdala atziņas, kurām kristietībā būtu jābūt pašsaprotamām, bet no kurām Baznīca un daudzi kristieši ir "veiksmīgi" atkāpušies, sējot ļaužu prātos bailes, neiecietību, netoleranci, tuvākā nemīlēšanu, pseido-kristīgumu, pseido-garīgumu, svētulīgu farizejismu. Tā vietā jābūt būtu visam tam, ko autors apraksta šajā nelielajā grāmatā - apziņai, ka mēs ar savu piemēru liecinām citiem par patieso Jēzu Kristu. Ja mēs neesam patiesi un dziļi saistīti ar Kristus Mīlestības, pieņemšanas, cieņpilnas citu svētīšanas Vēsti, to neizdzīvojam caur savu sirdi un rīcību sabiedrībā, tad galīgi nav jābrīnās par tukšajiem soliem baznīcās, nihilistisko un ateistisko pasaules uzskatu izplatīšanos, neticību Dieva esamībai un tā tālāk. 

Jau pirmajā grāmatas lappusē autors atgādina pašu fundamentālāko lietu, ko daudzas jo daudzas Baznīcas un konfesijas, to klērs un laji piemirst, sludinot savu mācību - aiz visiem šiem uzstādījumiem un dažādiem uzskatiem Baznīcā un sabiedrībā stāv CILVĒKI. Vīrieši un sievietes, bērni un jaunieši, katrs ar savu personisko dzīves stāstu. VĒRTĪGI CILVĒKI. Tādi paši, kādi reiz dzīvoja arī Jēzus laikā Galilejā, Samarijā, Jūdejā un Jeruzalemē, un kurus, tāpat kā mūs šodien, arī tad Jēzus uzrunāja Dieva, sava un visu mūsu Tēva, tuvākā mīlestībā, panesdams visas viņu nepilnības un grēcīgumu, pieņemot, mīlot un cienot ikvienu tādu, kāds viņš IR, tā paužot Dieva bezgalīgo, neizmērojamo Mīlestību, nevienu neatgrūžot, neatstumjot, ikvienu svētot un dziedinot.

Jēzus izpratnē Dieva valstība ir citāda. Tā jau ir klāt! Tā ir šeit esoša un pavisam ne tāda, kādu jūs to savās pretrunīgajās sirdīs izprotat. Jūsu dzīve un visa jūsu pasaule ir tā Dieva varā, kas nav nekas cits kā TIKAI mīlestība, patiesība, labvēlība, uzmanība un izpratne. Tā Jēzus vēstīja arī dievbijīgajiem un svētuļiem, mazajiem ļaudīm Galilejā un rakstu zinātājiem Jeruzalemē, ka Viņa Tēvs un ikviena cilvēka Tēvs - Abba, nav no vienas puses mīlošais, bet no otras - tiesājoši atriebīgais. Jēzus šīs pārliecības iedvesmots dzīvoja, sludināja un - arī mira.

Lasot šo darbu, ik lappusē atradās pa vienai, divām, piecām, desmit vai pat vairāk domām, kurām es piekrītu visā pilnībā. Reizumis gadījās pa lappusei, kurā es ik vārdam piekritu, atzīmējot visu lappusi kā citēšanas un atsaukšanās vērtu. Šī grāmata nebūt nav parasta grāmata. Ne vien tāpēc, ka to ir sarakstījis priesteris, garīgais padomdevējs un mūks, tēvs Reinhards, bet gan tāpēc, ka tā ir grāmata, kas sevī ietver cilvēka pārmaiņām nepieciešamos garīgos vingrinājumus, piecus soļus, kas nepieciešami, lai sabiedrībā ikviens ikvienu pieņemtu un mīlētu tā, kā Jēzus mīlēja un pieņēma. Mums katram šī grāmata ir iespēja "veikt šos soļus katram ar savu sirdi un savu prātu, jo kristietības nākotne ir atkarīga no nākotnes (kas sākas tagadnē) katram atsevišķam indivīdam, kas sevi dēvē par kristieti."

Tradicionālā kristietība ir sevi izsmēlusi tajā eksistences formā, kādā tā eksistē šodien. Pasaule ir strauji izmainījusies, cilvēku savstarpējās attiecības ir izmainījušās, attieksme pret lietām un parādībām ir strauji kļuvusi citāda nekā senākos gadsimtos, tādēļ Baznīcai ir jāmainās līdzi laikam, tā nedrīkst dzīvot savā iedomātā mūra iekšpusē ar domu - vai, ka tik kāds kādu rituālu neizjauc, pasarg, ja kāds kādu ne tādu domu izteiks un tā joprojām... Baznīcai nepieciešams no sevis parādīt pretimnākšanu šim jaunajam, 21. gadsimta cilvēkam. Tai nepieciešams "domāt plašāk", atverot jaunus veidus, kā cilvēkam būt cilvēkam ar visu viņam pienākošos cieņu, mīlestību un pieņemšanu, kādu ikvienam no mums veltīja Jēzus, parādīdams Dieva vispieņemošo, beznosacījuma mīlestību, ietverot visus savā "Dieva dēlu un meitu" kopībā.

Atslēgas vārds, kuru Jēzus ir vēstījis, grieķu valodā skan "Metanoeite!" Domājiet plašāk, mainiet savu domāšanu, savus uzskatus, savus priekšstatus! Jēzus vēsts galvenais moto ir "Domājiet plašāk nekā līdz šim!". Tas ir Jēzus aicinājums, kuru zem savas ambivalento Dievu sargājošās maskas, zem pūra ir noslēpusi vēl mūsdienās eksistējošā Baznīca, kas grimst "savā domāšanā par Dievu", sabiedrībā sējot nemīlestību, neiecietību, jo - savi priekšstati par Dievu kā nebūt taču ir jāatražo, vai ne? Reinhards Kērners aicina, ikvienam, protams, arī man, atgādinot un sakot: "Pārdomājiet to, ko jūs līdz šim domājāt par Dievu, un, kā pašu pirmo, izmainiet savu priekšstatu par Dievu. Tad izmainīsies jūsu uzskati par dzīvi, par reliģiju, par jums pašiem un jūsu līdzcilvēkiem, un līdz ar to mainīsies jūsu morāle, jūsu attiecības ar citiem, jūsu darbība un jūsu rīcība. Domājiet plašāk par Dievu, un jūs apgūsiet citu, pavisam jaunu veidu BŪT CILVĒKAM."

Šie Jēzus vārdi, šis atgādinājums un aicinājums - tas šodien norāda uz autentisko, īsto un garīguma piepildīto kristietību. Domāju, ka pilnīgi loģiski, jo cita ceļa, kurā nav mīlestības un pieņemšanas, nevar vienkārši būt un pastāvēt, ja ir vēlēšanās veidot draugu attiecības ar Dievu, kas ir visu mūsu Tēvs, Draugs un ceļa Rādītājs. Jēzū ir jāieklausās bez aizspriedumiem, jādomā pāri, plašāk, ko arī izsaka šis vārds "metanoeite" - domāt pāri, plašāk! Tagad, tieši ar tevi, mani, ikvienu, kurš alkst pēc patiesām attiecībām ar Jēzu, sākas izmaiņas, tagad ir laiks spert pagrieziena soļus, jo "laiks ir nobriedis". Tam paredzēta ir arī šī grāmata, kas parāda, ko un kā sevī jānomaina, kas patiesībā jāierauga, no kādām garīgām nezālēm mums jāatbrīvojas, lai kļūtu par autentiskiem Kristus mīlestības vēstnešiem.

Baznīca un tās kalpi acīmredzot ir attālinājušies no Jēzus Dieva, lai gan vārdos to piesauc, atgriežoties jeb arī tā "pa īstam" nekad neesot iznākusi no ambivalentā jeb "divsejainā" Dieva aizsega, kura priekšstati jūdiem un citām Izraēlas kaimiņu tautām, ēģiptiešiem, mezopotāmiešiem, arī - grieķiem-romiešiem, lai gan vienmēr atgādināja par labestību un žēlsirdību, tomēr atkarībā no situācijas prata arī piedraudēt ar Dievu. 

Arvien Dievs ar divām sejām mācīja ļaudis Izraēlā ne tikai paļauties un uzticēties, bet arī bīties un drebēt. 

Es pilnīgi pievienojos uzskatam, ka Jēzus nāca ar vēsti, kuru arī pārliecinoši pasludināja, ka Dievs savu valstību neceļ ar draudošu varu, lai uzturētu bailes no sevis. Jēzus vēstīja to, ko izjuta savā sirdī un tur Viņš izjuta nesatricināmu miera un Mīlestības Vēsti. Un tā kontekstā kļūst saprotami ik vārdi, ko Jēzus teicis, mācījis un sludinājis, it īpaši tie tverami tiem, kas izprot Mīlestības valodu: Jēzus vaigs un mācība bija uzticēšanās pilna, maigu vārdu apdvesta, līdzīgi kā tēvs, māte saka saviem bērniem vai mīlošie viens otram. Tāds IR Dievs, kuru piedzīvo, izdzīvo un sludina Jēzus - "Dievs, kuram Viņš ir "mīļais dēls" un "mans sirdsprieks"." Tāds skatījums Jēzu pilnīgi noteikti attālina no iepriekšējā rindkopā redzamā Dieva skatījuma un kopā ar to - arī no tautā plaši izplatītās Dieva izjūtas. 

"Balss no Debesīm" Jēzum darīja zināmu ne tikai to, kas Viņš ir, bet arī to, kas Dievam ir cilvēks, KATRS cilvēks: "Tu esi mans mīļais dēls, mana mīļā meita, tu esi viss mans prieks!"

Ir ļoti grūti vienā ierakstā aptvert šīs grāmatas patiesās Jēzus mīlestības vēsts apdvesto vēstījumu, jo, lai gan grāmata nav milzīga, tā ir milzīga garīgā ziņā - tā maina cilvēka uzskatus, tā spēj izmainīt redzespunktu, no kura raugāmies uz lietām, parādībām vai notikumiem. Tas notiek tāpēc, ka tā ir patiesas Kristus, kas ir neredzamā Dieva redzamais attēls, mīlestības apdvesta, jo "Dievs, Jēzus Kristus Tēvs, NEVALDA ar draudiem un sodiem, taču tikpat mazā mērā ar gļēvu, neprasīgu mīlestību. Viņš IZAICINA ar mīlestību, kas neuzliek nekādus nosacījumus un tomēr atprasa VISU. Viņa mīlestības VEIDS izviļ mums VISAS DZĪVES ZIEDOŠANU. [..] Jo, vai tad Dievs, lielais, bezgalīgais Dievs, var būt mazāk mīlētspējīgs? Mazāk spējīgs mīlēt nekā es un daudzi citi cilvēki, kuriem šī spēja tālu pārsniedz manējo?"