Ieskatoties Bērtranda Rasela "Filosofijas problēmās"...

Foto: grāmatas vāka fragments

Bērtrandam Raselam pieder vārdi: "Nav nekā tāda, ko divi prāti uztvertu vienādi." Tas pilnīgi atspoguļo to manu sajūtu, kas mani pārņēma, lasot viņa sarakstīto grāmatu "Filosofijas problēmas". Protams, kā jau tas visnotaļ viegli ir secināms, arī šajā darbā, varētu sacīt, šī dažādu lietu dažādā uztvere dažādos prātos ir vadmotīvs, kas lasītāju izved cauri grāmatai no pirmās līdz pēdējai lappusei. Uz šīs grāmatas vāka ir attēlots brūns, taisnstūrveida galds... Kādēļ tā? Atverot grāmatu, lasītājs momentāni tiek ierauts brūnā galda pasaulē un filosofijā par un ap to - par tā krāsas niansēm, par tā cietību u.t.t. Bet, jāsaka gan, ka šo grāmatu nevar lasīt tā virspusīgi tikai galda kontekstā, šajā darbā var ieraudzīt arī tādas atziņas, kuras izprotot, ir saprotamas daudz dažādas norises visā sabiedrībā kopumā. Galds vien šeit ir kā ilustrācija.

Protams, šī grāmata, kas ir manā bibliotēkā, ir tulkojums, kuru mums dāvājis Ivars Ījabs un kas latviski ir pieejama kopš 2008. gada, tomēr zināmas ievērības cienīgs ir fakts, ka Raselam šī bija pirmā grāmata, kuru viņš sarakstīja vispārējā filosofijā (1912). Lai gan B. Rasels kopš mazām dienām aizrāvās ar matemātiku, tomēr pēc grāmatas matemātiskajā loģikā, pēc 40 gadu vecuma viņš pieķērās arī filosofisku jautājumu apsvēršanai. Man negribētos sacīt, ka šo grāmatu ir ārkārtīgi viegli lasīt arī iesācējam (lai gan daži avoti uz to it kā norāda), tomēr nākas secināt, ka vieglāk nekā daudzas citas filosofiskas grāmatas lasīt zināmā mērā tomēr ir. 

Jā, lai gan Rasels nebija vien "sauss" intelektuālis, jo iesaistījās arī politikā, tomēr viņa iesaiste bija visai interesanta - viņš neiesaistījās aktīvajā partiju politikā, bet "kā filosofs apgaismotājs pauda savu viedokli publiskā diskusijā." Raselam pieder arī uzskats, ka filosofiskais pasauluzskats un redzējums ir ļoti būtisks visas sabiedrības iekārtošanai. Manuprāt, šī viņa personības šķautne ir jaušama arī šajā darbā, jo dažviet lasot, šķita, ka pat spēju iedomāties viņu kā vienu no mūsdienu sabiedrības viedokļa veidotājiem. Protams, Rasela personības veidošanā savu roku ir pilicis arī man jau izsenis pazīstamais un tuvais filosofs Džons Stjuarts Mills, kas bija Rasela "kūma". Ievērojams ir arī fakts, ka Rasels piedzima samērā augstdzimušā ģimenē, jo viņa vectēvs Lords Džons Rasels ir ticis divas reizes ievēlēts par Lielbritānijas premjerministru.

Kā arī tulkotājs apstiprina, tā es arī tam varu piekrist, ka "šis darbs tomēr ir nevis grāmata par filosofiju, bet gan augstvērtīgs filosofisks teksts", jo jebkuru lasītāju ieved filosofiskās domas pasaulē, parādot izcilu filosofiskās argumentācijas paraugu un liekot pašam lasītājam to vai nu apstrīdēt vai turpināt. Protams, grāmata nav izcili bieza un tā neaplūko visas un jebkuras filosofijas problēmas, tomēr daudzās no tām ieskats tiek gūts. Šo grāmatu iesaku izlasīt ikvienam, kuram interesē filosofijas problēmas un ne tikai. Iesakāma šī grāmata ir ikvienam cilvēkam, jo tā mudina palūkoties uz pasauli ar citādu skatienu - plašāku, nedogmatisku, ieraugot pasaules krāsainību un dažādību, jo katram mums tomēr ir savs skatījums uz lietām un tas nav nedz pareizāks, nedz arī nepareizāks par kādu citu, tas ir vienkārši ikkatra mūsu paša redzējums par lietām un parādībām. Un tas nav nekādā veidā nosodāms vai kritizējams!

Apskata nobeigumā arī ar jums, mani lasītāji, padalīšos ar dažiem Rasela citātiem, kuri mani īpaši uzrunāja:

• "Filosofijas vērtība patiesībā ir lielā mērā meklējama tieši tās neskaidrībā. Cilvēks, kam nav ne jausmas par filosofiju, dodas cauri dzīvei, ieslodzīts aizspriedumos, kas aizgūti no veselā saprāta, no attiecīgā cilvēka laikmeta un nācijas ierastajiem priekšstatiem un no pārliecībām, kas viņa prātā ienākušas bez apzinīgā saprāta līdzdarbības vai piekrišanas. Šādam cilvēkam pasaule mēdz kļūt stingri noteikta, galīga un acīmredzama - parastie objekti neuzdod nekādus jautājumus, un neierastās iespējas tiek ar nicinājumu noraidītas."
• "Jebkura zināšanu apguve ir patības paplašināšana, taču šī paplašināšana vislabāk sasniedzama tad, ja to nemeklē tiešā veidā. To panāk, kad darbojas vienīgi vēlme iegūt zināšanas, nododoties studijām, nemēģinot iepriekš noteikt, ka to objektam ir jāpiemīt tādām un tādām īpašībām, bet gan piemērojot patību tām īpašībām, kuras tā atrod savos objektos."
• "[..] brīvs intelekts augstāk vērtēs abstraktas un vispārīgas zināšanas, kurās nav nekā no privātās vēstures nejaušībām, nevis jutekļu sniegtās zināšanas, kas, kā jau šādām zināšanām piederas, ir atkarīgas no kāda ekskluzīva un personiska skatpunkta un ķermeņa, kurš ir apveltīts ar tādiem maņu orgāniem, kas tikpat daudz atklāj, cik apslēpj."
• "Prāts, kas pieradis pie filosofiskās apceres brīvības un bezpartejiskuma, šo pašu brīvību un bezpartejiskumu daļēji saglabās arī rīcības un emociju pasaulē. Savus mērķus un vēlmes tas uzlūkos kā veseluma daļas; [..] Šis bezpartejiskums, kas apcerē izpaužas kā tīra tieksme pēc patiesības, ir tā pati prāta īpašība, kura rīcībā izpaužas kā taisnīgums, savukārt emocijās - kā vispārēja mīlestība, kas ir sniedzama visiem, nevis tikai tiem, kurus uzskatām par noderīgiem vai apbrīnas cienīgiem. Tādējādi apcere paplašina ne tikai mūsu domu objektus, bet arī mūsu rīcības un emociju objektus: tā padara mūs par Visuma pilsoņiem, nevis tikai par kādas ar mūriem apjoztas pilsētas pilsoņiem, kas karo ar visu pārējo pasauli. Tieši šajā Visuma pilsonībā slēpjas cilvēka patiesā brīvība, kā arī viņa atbrīvošanās iespēja no šaursirdīgu cerību un baiļu verdzības."
• "[..] filosofija nav jāstudē tādēļ, ka tā sniegtu kādas viennozīmīgas atbildes uz saviem jautājumiem, jo neviena viennozīmīga atbilde - kā likums - nevar tikt uzskatīta par patiesu. Tā ir jāstudē pašu jautājumu dēļ, jo šie jautājumi paplašina mūsu izpratni par iespējamo, bagātina mūsu intelektuālo iztēli  un samazina dogmatisko pašpārliecinātību, kas liek prātam noslēgties jebkuras spekulācijas priekšā. Taču vispirms filosofija ir jāstudē tādēļ, ka, pateicoties filosofijas apcerētā Visuma diženumam, dižens kļūst arī prāts, kas tādējādi kļūst uz to vienotību ar Visumu, kura dod šim prātam tā augstāko labumu."